Cilvēku ļaunums un tā ietekme uz citu dzīvēm.

Neveiksmīgs Hannas atdarinājums.

Par tēmu-Vārdiem, kas izteikti no sirds, ir spēks.

Es norobežojos no cilvēkiem, kas man nepatīk, tai skaitā arī īdētājiem un žults spļāvējiem. Ne jau tāpēc, ka man bail, ka viņi kaut kādā veidā iespaidos manu dzīvi. Man vienkārši nav tāda tendence regulāri pārbaudīt savu pacietību.

Nazīc, ja mēs uz mirkli ļautos šeit valdošajam vispārējam noskaņojumam, tad piemērotāk no Tavas puses būtu bijis sacīt, ka esmu Hannas "viltus" profils. :D Tas tā - humoram.

Es vienmēr cenšos pret visiem izturēties tā kā es gribu, lai izturas pret mani. Varbūt tāpēc man apkārt ir pārsvarā pozitīvi cilvēki. Ļoti nepatīk iesaistīties kašķos, manuprāt, tas arī veido to vidi ap sevi.

Manuprāt, vidi nevar veidot tā lai tur nebūtu neviena nelabvēļa, jo vienmēr kāds atradīsies. Pamaisīt plānus un sapņus gan tas nevar, protams, ja cilvēkam ir sava personība un raksturs, bez tā nekur. Laikam esmu tā bezrūpīgā, man ir pilnīgi vienalga ko man runā aiz muguras, vai tajā pašā internetā. Cienu cilvēkus, kas man spēj visu pateikt sejā un pa tiešo, tajos ieklausos, bet pārsvarā tie ir no zila gaisa sagrābstītas muļķības. Bet ja tiešām, kāds man aizrāda tādas lietas, ko es pati zinu, šim cilvēkam pasaku paldies, bet katrā ziņā neesmu no tiem, kas apvainojas vai baigi klausās, kaut kādu svešinieku viedokļos, kas par mani ne sūda (atvainojos) nezina! :)

Precizē lūdzu tu runā par reālo dzivo vai cosmo forumu? Tās ir divas diametrāli pretējas lietas.

Bez ļaunā nevar pastāvēt labais, viss ir saistīts, tāpēc man norobežošanās no negatīvā atgādina strausa galvu smiltīs. No vienīgi pozitīvām emocijām, pozitīvām ziņām un domām dzīve nesastāv, vispār nesaprotu, kā tad kaut cik objektīvi var kaut ko spriest, tā man šķistu dzīvošana mākslīgi uzpūstā rozā burbulī.

Apzināti nemeklēju ļauno, taču, ja gadās manā ceļā, neslēpjos no tā. Manus plānus tas nemaisa un panākumus neslāpē.

mēs dzīvojam pasaulē, kuru sev apkārt radam, nepatīk- maini to.

Ļoti nepatīk iesaistīties kašķos, manuprāt, tas arī veido to vidi ap sevi.

Piekrītu, taču ir daudzi cilvēki, kas nevēlēšanos iesaistīties kašķos, uzskata par sliktu rakstura īpašību un sāk pārmest, kāpēc neiesaistos. Tad man vienkārši nāk smiekli. Šāda domāšana parasti raksturīga intrigantēm. Ļoti riebjas šādi cilvēki (parasti tās ir sievietes).

Vakardiena Izlietu ūdeni nesasmelsi. :D :D :D

Man patik ka autore uzrakstija. Hanna ir Hanna, vinu atkartot nav iespejams.

Dzive man ir diezgan pozitivi cilveki apkart. Seit tiri laiku pavadu, dzili nedomajot par to vai mana tupesana seit kkada veida ietekmes manus merkus,planus.

Nevienmēr var norobežoties no cilvēkiem, kuri nepatīk. Trāpīgi un gudri dzēlieni (lai cik dīvaini tas neskanētu) spēj mani aizskart, dumji un prasti apvainojumi gan nē. Ceru, ka laika gaitā āda kļūs biezāka un arī par indīgi sāpīgām piezīmēm būs vienalga.

Es jau labu laiku censos izvairities no cilvekiem, kuri man nepatik, dod vairak negativa, ka pozitiva. Paslaik ir paris cilveki varbut apkart, kas nav toe tirakie, bet tas saistits ar darbu, tapec vel pieciesu. Bet nu tie nav ljauni, es ljaunu cilveku laikam nevienu nezinu. Un tam, ko seit vairakas ir teikusas, ka forums un dzive tik krasi atskiras, nericu. Ja cilvks seit ir spejigs but tads, tad nevar but, ka dzive ir puukains, ieksa tas visas lietinas tapat sez.

realajaa pasaulee censos izvairities no kaskiniekeim. cosmo videe nee.

Ļoti cenšos norobežoties no negatīviem cilvēkiem. Ar dažiem esmu pilnībā pārtraukusi kontaktu. Diemžēl pēdējos mēnešus vienā kabinetā bija jāsēž ar žultainu intriganti, bet nu priecājos, ka tas vairs nebūs jādara. Šermuļi skrien vien iedomājoties par viņu.

Pavasarī žurnālā lasīju pārdomu vērtu lūk, ko:

Ome, kuras laimīgā diena ir pensijas saņemšanas datums, zemapziņā savam mazdēlam novēl to pašu nelielo ciparu, apziņas līmenī priecīgi vēlot viņam daudz laimes. Tādējādi, cilvēks pat negribot spēj otram novēlēt savu priekšstatu par attiecīgo lietu, vērtību, parādību (šajā gadījumā, laimi).

Aina, protams, nepievilcīga - sanāk, ka nevajag nevienam neko vēlēt, ļaujot pašam izvēlēties sev vajadzīgo. Skaidrs, ka katram pašam sava vīzija par pasaules kārtību, daudzi šādus pieņēmumus nodēvēs par pēdējām blēņām. Šādai dzīves mācībai sekojot, droši vien vajadzētu palīst zem tumšas segas, aizvilkt aizkarus un dzīvot mūžīgā nošķirtībā.

Izvēlos vidusceļu. Ja kāda persona manī izraisa nepatiku, atgrūšanas izjūtu, iespēju robežās izvairīšos no kontaktiem. Piekrītu iepriekš izskanējušam - kādu vidi veidojam, tādā dzīvojam. Ja apzināti meklējam iespēju ecēties, tāda nāks.

Par forumu - ir personas, kuru zemiskuma un rupjības līmenis pirmajā mirklī pārsteidz, pēcāk rada nožēlu. Un ne par klasisko `kāda nelaimīga, dzīvi nīstoša mātīte šitā ir`, bet gan par to, ka cilvēks iznieko laiku un sevi neauglīgām izpausmēm. Br.

Gribētos teikt, ka man kritika un cilvēku sliktās enerģijas kā pīlei ūdens, tomēr nebūs taisnība vis. Neteikšu, ka baigi ietekmē, bet aizdomāties liek (tas gan neattiecas uz cosmo vairs). Patiesa ļaunuma un reālu riebeklību priekšā es gan kapitulēju - mani izsit no līdzsvara un tas var ietekmēt gan darbu, gan citas lietas dzīvē.

Cosmo kašķi biežāk izraisa smaidu ne kaut kādas pārdomas.

Es drīzāk baidos un turos pa gabalu no cilvēkiem, kuri ir neapmierināti ar sevi, savu dzīvi un varētu noskaust manu laimi vai gribēt kaut ko no tā kas ir man. Nav runa par materiālām vērtībām.
Tas, ka man kāds pateiks: "Nolādu tevi!" Nedomāju, ka tas manā dzīvē ko izmainīs. Nu, varbūt sirsniņa mazliet notrīcētu, bet tikai par to - kāpēc tik ļauni?!

Esmu maksimāli imūna pret cilvēku negācijām vai vēl vairāk - uz sevi vērstām destruktīvo emociju izpausmēm, lai gan nevarētu teikt, ka ar tām bieži saskaros vispār.
Tas ietekmē Tavu dzīvi tikai un vienīgi tik daudz, cik Tu pats to ielaid sevī un ļauj tam notikt.

Te es nerunāju par veselīgu kritiku no sev tuviem cilvēkiem.
Taču no sev tuvo cilvēku loka cenšos iespējami izslēgt čīkstošos un ar dzīvi neapmierinātos cilvēkus, tas gan.

Es apzināti izvairos no cilvēkiem kuriem patīk aprunāt citus un vēlas tajā iesaistīt mani. Turu pa gabalu cilvēkus, zinot, ka pēc tikšanās ar viņiem man kkas kritīs uz nerviem. Principā kontrolēju sevi ar ko un cik tālu ielaižos. Tai skaitā radinieki arī.