pirmos pārdesmit santīmus saņēmu kādā 3. vai 4. klasītē .. tad sākot ar 5. klasi nolēmu, ka kopgalda pusdienas - nē, nē , jo man bija par lielu porcijas, tad nu kādus salātiņus u.tml. ēdu, un man deva 5 Ls uz nedēļu.. pēcāk bija brīdis, kad deva 10 Ls, ar nosacījumu, ka dienā esošie divi lati tiek tērēti - 1 Ls normālām pusdienām, 1 Ls kādam našķim vai kādam citam meiteņu nieciņam, ja gribās.. un šie nieciņi jau nav vajadzīgi ik dienas, tāpēc naudiņu krāju! un gala rezultātā līdz 9. klases beigām bankas kontā man bija tīri neko summiņa sakrājusies, nebaltai dienai, tā teikt. tad sāku mācīties profesionālajā un uz nedēļu aizgāja ~ 20 Ls , kur ietilpst izdzīvošana un ceļš (mājas-kojas,kojas-mājas) 1x nedēļā.. un pat no šīs summas pirmā kursa laikā paspēju ik nedēļas iekrāt un likt kontā naudu, tā nu man izdevās sev tādu drošības spilvenu radīt jau no mazas kājas :) varēju pat no tiem santīmiem agrāk sakārt Ziemīšu dāvanām u.tml, nekādu problēmu nebija.. tagad vēl mācos, un arī strādāju, uz nedēļu tiek doti 20 EUR, kojas tiek apmaksātas un pārējais ir manā ziņā.. lieku tiesības, ēdu, braukāju par savu naudu un viss ir kārtībā. vienmēr esmu bijusi kā riktīgs finanšu plānotājs, tiešām kopš maza bērna kājas, pat, ja iedeva tos 20 sant, tad es nekad nespēju notērēt uzreiz visu, vajadzēja rezervīti, jo nekad nevarēja zināt, vai vecāki no rīta pirms skolas to kapeiku iedos, vai arī nē :)
79
