Cik daudz naudas jums vecāki deva pusaudža gados?

Kad vajadzēja, uzprasīju, cik varēja/uzskatīja par vajadzību kādai nepieciešamībai, tik iedeva. Nebija konkrētas naudas summas vai termiņa tai summai.

vispaar nekad man nav dota nauda no vecaakiem - nekad. vieniigi krustmaate deva sho to, nu reizi meenesi varbuut kaadu 5ls dabuju.

nedeva, vai nu pirka vai bija jānopelna

Kad vajadzēja, uzprasīju, cik varēja/uzskatīja par vajadzību kādai nepieciešamībai, tik iedeva. Nebija konkrētas naudas summas vai termiņa tai summai.

pilnīgi tieši tāpat.

Kad sākās koju laiki - uz nedēļu 10Ls

Ne santīma vai kapeikas. Visu, ko vajadzeja man pirka vecaki.

Man deva pusdienu naudu, liekas vidusskolas pēdējās klasēs tā bija 1Ls dienā jeb 5Ls nedēļā. Ja mācēju ietaupīt, ietaupīju un iztērēju kam citam, ja nē, tad neko.
Šad tad 5dienu vakaros iedeva 2Ls, piemēram. 9. klasē iespējams bija 0,50 Ls dienā.
Un pirms tam par pusdienām maksāja vienu reizi mēnesī un tā iedeva 1 Ls nedēļā - sīkumiem.
Uzskatu, ka mamma pareizi darīja un nekad nebija tā,ka raudātu pēc lielākas summas, vienkārši zināju tā brīža finansiālo situāciju. :) Bet arī,kad bija labie laiki, nečīkstēju par tiem 5Ls nedēļā, tas bija normāli.

Piecīti nedēļā - vēl tagad atceros!

Gita42 - skolā, kad mācījos naudu nedeva, bija brīvpusdienas.... tā ka tāpē rakstīju pa tehnikumu....

Man tāda kabatas nauda īsti nekad netika dota, kad vajadzēja paņēmu no mammas vai arī mamma man atstāja naudu. Un nebija tādas noteiktas summas, citreiz tie varēja būt 10 ls dienā , citreiz 1ls, viss atkarīgs no tā, kam man tas bija vajadzīgs.
Par pusdienām bija jāmaksā reizi mēnesī un tai naudai nebija nekāda saistība ar manu kabatas naudu.

Sākumskolā pusdienas bija kopgaldā, bet tēriņiem deva max 20 santīmus. Citreiz tie 20 sant bija uz vairākām dienām. Un tad gājām pirkt končas uz skaita. 10 končas - 10 santīmi. Skābās končas(tādas garas un staipīgas) maksāja 5 sant gabalā. Un tad nāca striķi. Tie bija dārgi, kādi 40 sant, tiem es parasti iekrāju :)
Pamatskolā tā summa jau bija bik lielāka un tad topā bija cukurbulkas, kuras maksāja 12 sant (joprojām atceros to garšu mmm)
Vidusskolā neatceros, iespējams kāds 1-1,5ls dienā. Bet es kaut kā mēdzu iekrāt, zināju kā lētāk paēst, jo tad vairs kopgalds nebija. Ah un videne man jau iekrita "biezajos" gados.

Man deva tikai tad, kad pati jautāju. Un ne jau es katriem niekiem jautāju. Centos pati piepelnīties ar bērnu auklēšanu.

Kā kuro reizi, bet pārsvarā nauda bija vienmēr. Skolā bija tā no 1-2ls pa dienu, tētis parasti bija dāsnāks, no sava maka iedeva vēl kādu latu vairāk. Bija arī dienas, kad nedeva neko, bieži vien sataupīju no iepriekšējās dienas.

Jā bija kaut kāds 1ls :)

Neatceros cik, jo uz naudu nevajadzēja iespringt, tās vienmēr bijis daudz, jo abi vecāki turīgi un lutināja.
Bet mērķtiecību strādāt tāpat ieaudzināja un savam vecumam esmu daudz sasniegusi.

Kaut kādi 15 ls ned. No tās naudas sev apgerbu pirku arī.

Sākumskolā kādus 20 - 50 santīmus dienā. Bija arī kopgalds, taču tā sortiments manām garšas kārpiņām izrādījās par švaku, biju ēdamdzīves ziņā neadekvāti izvēlīgs bērns.
Bet par tiem sančikiem tolaik (nav gluži aizvēsture) manā, kā Kubiete izsacītos, mazpilsētas skolā varēja nopirkt veselas pusdienas! Kas, saprotams, netika darīts, naudiņa aizgāja čipsos un kūkās, jāpriecājas, ka šodien kuņģītis vesels.

Pamatskolas posma summu precīzi neatceros, bet noteikti zem lata dienā. Tolaik veicu pirmos veiksmīgos un ne pārlieku izdevušos mēģinājumus krāšanas mākslā, Ziemassvētku dāvanām parasti sanāca.

Vidusskolas (1) laikos - ap latu, šķiet. Vidusskolas (2) laikos dzīvoju atsevišķi, dzīvošanai mēnesī saņēmu 75 - 110, bet tie nebija mani vienīgie līdzekļi.

Sākumskolā bija kādi 50 santīmi, toreiz vairāk nemaz nevajadzēja. Tagad 15 eur nedēļā.

5ls nedēļā

tagad atceros sīkāk :D Piecītis bija vidusskolā. priekš pusdienām, un tam arī tērēju - lai normāli paēstu. es nekad nespratīšu, tos, kas varēja izdzīvot pusi dienas apēdot 1-2 ābolus.

Pamatskolas sākumā par pusdienām man samaksāja uz priekšu, tad šķiet neko īpaši papildus nedeva.
pamatskolas pēdejās klasēs pa vasaru strādāju 'caur domi' un tad pusdienas man tika apmaskātas. nebija jau tas stilīgi, bet vismaz normāli paēdu nevis bulciņas (vel labāk - neko) u.taml .

Atceros, ka 1.klasītē vecāki iedeva 50 santīmus. Mēs ar draudzenēm bijām izdomājušas pirkt garšīgās končas un čupačupus, ko skolā pārdeva. Bet tad man klasesbiedrs nozaga šos 50 sant., vēl tagad atceros to vilšanos un briesmīgo neizpratni, kā viņš tā varēja. Un pēc tā gadījuma ar vecākiem norunājām, ka katru dienu viņi man dos aptuveni 30 santīmus. Bet tas arī varēja mainīties, ja mani pēc skolas vecāki veda mājās, tad diži neko nemaz nevajadzēja, ja gāju uz pulciņiem, kuri bija līdz vēlam vakaram, tad lielāku naudas summu, lai varētu vēl ko ēdamu nopirkt.
Vienmēr varēju jautāt, ja vajadzēja naudiņu citiem tēriņiem - ekskursijām, draudzenes dzimšanas dienu dāvanām un kam citam.

Pēc pamatskolas aizgāju dzīvot uz kojām. Ja neskaita maksu par kojām, transportu uz un no mājām, maksu skolā par pusdienām un somu ar ēdienu, ko vedu katru nedēļu uz kojām, tad, ja nemaldos, vēl man deva 10-20 latus, kā kuru nedēļu. Bet bieži vien arī atbraucu mājās ar daļu šīs te naudiņas, jo ne vienmēr bija kur tērēties. Vēlāk, kad sāku īrēt istabiņu dzīvoklī jau deva vairāk, bet tad vairs nebija konkrēta summa, piezvanīju, pajautāju un kontā ieskaitīja.

Sākumskolā 20santīmi, kurus drīkstēju tērēt pēc saviem ieskatiem (pusdienas tika apmaksātas atsevišķi)
Vēlāk, kad sākās 7klase un vairs nebija kopgalds, tad tie bija 2lati dienā, jeb 10lati nedēļā, pilnīgi pietiks un vēl palika pāri. Bet vienmēr varēju jautāt vēl, ja kaut ko vajadzēja. Tie 10ls arī bija tikai personīgajiem tēriņiem