Egoisms?

Es teiktu, ka ir jābūt kompromisam starp savu egoismu un attiecībām ar līdzcilvēkiem, nevar tikai domāt par sevi, bet nevar arī vispār nostādīt sevi zemākajā pozīcijā!

l'amour, bet tur jau tā lieta, ka varbūt tie, kas "plātās", patiesībā ir pat vēl mazākā mērā egoisti kā tie, kas par to šausminās.

Es kautka nemanu, ka kāds ar egoismu lepojas. Bet labāk egoists nekā lupata.
Man nav kauns darīt \pieprasīt lietas \ darbības no kurām man labums. Citi manā vietā turētu muti un ciestu. Un kad tur slikts? Tāpēc jau neesmu slikts cilvēks,.

Nav runa, ka kādam piemistu vai nepiemistu kāda īpašība.. īpašības jau piemīt visas, tikai nevajag aizmirst par gradāciju. Bet konkrētā tēma tika veidota vairāk par to, kāpēc šobrīd tā ir modes lieta par to skaļi plātīties? Man būtu kauns par sevi kaut ko tādu atzīt, un priecājos, ka nevajag.

klarlack, Es nemēģināju būt augstprātīga. Un vispār - kur forumā es vairākkārt esmu par viņu kaut ko teikusi? Ja mani atmiņa neviļ - šī ir pirmā reize, kad pieminu viņu un arī - tikai kā fakta konstatāciju, ka visi nevar būt kā viņa. Šim apgalvojumam nebija nekāda dziļāka zemteksta ne pozitīva, ne negatīva. Es vienkārši pateicu, ka visi nevar būt kā viņa un tas ir viss. Viņai bija tāds dzīves aicinājums. Man tāda nav un es neredzu problēmu tajā, ka man vairāk rūp sava labsajūta, nevis man nepazīstamu cilvēku labsajūta.

Oļegam Gorbunovam Torsonovam (t9 labotājs izcēlās). :D

Jā, es piekrītu Spīdolai.
Oļega Gorbunovam ir ļoti interesanta lekcija, kurā pieskaras cilvēka egoismam un tās ietekmi, uz cilvēku savstarpējām attiecībām.

O, nu patiesībā īsts altruisms nemaz nepastāv - nemaz. Un visas egoisma noliedzējas un noliedzēji paši ir tikpat lielā mērā egoisti kā tie, ko viņi nopeļ. Katra altruistiskā darbība var tāda tikai likties sākotnēji. Taču, ja padomā dziļāk, katrai darbībai, ko cilvēks veic, ir egoistiski un savtīgi nolūki. Cilvēks var domāt, ka nav egoists, ja vēlas sevi veltīt saviem bērniem, bet patiesībā tas ir tikpat egoistiski vai pat vēl vairāk, jo tie ir viņa gēni, ko viņš vēlas nodot un saglabāt nākamajām paaudzēm. Pašsaglabāšanās instinkts. Cilvēks var rīkoties cēli - ziedot, palīdzēt nelaimē nokļuvušajiem, palīdzēt uz ielas nokritušam dzērājam, bet tāpat viņu vadīs savtīgi motīvi. Ja viņš to darīs atklāti, pēc tam sagaidīs no citiem uzslavas un apbrīnošanu - to pašu, starp citu, var novērot arī šajā diskusijā, kur ne-egoistes uzsver savu pareizo, altruistisko nostāju un, nesagaidījušas uzslavas, sāk īgņoties un nolikt "egoistus". Cilvēks var ziedot, palīdzēt citiem, bet anonīmi, nestāstot par to nevienam, bet tāpat šīs darbības baros VIŅA ego, viņš pats par sevi sāks domāt labāk, vai arī nākotnē gaidīs šādas līdzīgas rīcības savā labā no citiem.

Altruisms nepastāv, samierinieties.



Un palasiet egoisma teorijas.

Uzskatu, ka visi cilvēki ir egoisti. Lielākā vai mazāka mērā, bet ir. Tā pat nav rakstura īpašība, bet tāds kā instinkts, ar kuru jau piedzimst.
Ļoti labs bija samaaras piemērs -

Es varu būt mīloša 3 bērnu māte, kas viņiem atdod maksimāli daudz sava laika, uzmanības un naudas, bet ja kaut viens man pateiks "mamma, es Tevi nemīlu," es būšu ļoti bēdīga. Un ja es atradīšu manuprāt visforšāko, visskaistāko dāvanu un tas cilvēks man nepateiks "paldies" vai neizrādīs nekādu prieku, es būšu ļoti vīlusies. Ir ir, tam iekšēji motīvi.

*mierigi bez stridiem skandaliem publiskam asaram parmetumiem utt palaist vala savu virieti ko milat un ar kuru ilgi dzivojat kopa no kura ari ir atkariga ne tikai jusu dzives gariga bet ari finansiala kvalitate jo vins atradis jaunu sievieti?

Ar tādu vīrieti palikt kopā nudien lepnums neatļautu :D :D :D

*eitanazet (ja tas butu atlauts LV) savu vecmaminu kas mokas no neizarstejamas slimibas un pati grib nomirt?

Es neatzīstu eitanāziju.. uzskatu, ka cilvēkam nav jāpilda ''Dieva'' funkcijas.
Vairāk esmu saskārusies ar situācijām, kurās cilvēkiem vairāk atdzīvojas izdzīvošanas instinkts..

*labi apmaksata darba vieta izveleties gandriz vai pavisam bezpelnas darbu labdaribas organizacija?

Atbilstu drīzāk 2. variantam :D

*darba ar patikamu, mierigu vidi, bet kura nevienam netiktu sniegta palidziba, vieta izveleties darbu psihoneirologiska slimnica, krizes centros utt?

2. variants :)

*izveletos abortet bernu ja vinam 100% atklatu slimibu kuras del vins butu darzenis?

Grūti spriest.. neesmu bijusi (tpu tpu tpu) tādā situācijā..

*kara laika nevis skrietu prom no valsts ar saviem radiniekiem bet gan sniegtu medicinisko palidzibu savainotajiem?

Protams, sniegtu palīdzību!

Cik no tam kuras neuzskata sevi par egoistem (autore, lapsina, piem) butu gatavas *mierigi bez stridiem skandaliem publiskam asaram parmetumiem utt palaist vala savu virieti ko milat un ar kuru ilgi dzivojat kopa no kura ari ir atkariga ne tikai jusu dzives gariga bet ari finansiala kvalitate jo vins atradis jaunu sievieti?
*eitanazet (ja tas butu atlauts LV) savu vecmaminu kas mokas no neizarstejamas slimibas un pati grib nomirt?
*labi apmaksata darba vieta izveleties gandriz vai pavisam bezpelnas darbu labdaribas organizacija?
*darba ar patikamu, mierigu vidi, bet kura nevienam netiktu sniegta palidziba, vieta izveleties darbu psihoneirologiska slimnica, krizes centros utt?
*izveletos abortet bernu ja vinam 100% atklatu slimibu kuras del vins butu darzenis?
*kara laika nevis skrietu prom no valsts ar saviem radiniekiem bet gan sniegtu medicinisko palidzibu savainotajiem?
Utt.

Protams, nav jau obligati atbildet bet aizdomaties cik tad tiesam jusos nav egoisma.

Nu es esmu diezgan liela egoiste, bet tajā pašā laikā vienmēr būšu pirmā kura palīdzēs, draudzīga, jauka. Iekseji man vienmēr primāra mana pašsajūta, ērtums utt. Nu nav labi, bet nu savādāka nemāku būt.

Visi cilvēki ir egoisti automātiski. Tur nav ko diskutēt.

Šeit tika minēts, ka sieviete cauri gadsimtiem ir bijusi spiesta izdabāt utt..

Bet.. ja mīl otru cilvēku un viņš rūp, es pat gribu ielikt šķīvī viņam to gardāko kumosu, pēdējo cepumu atdot utt :D

Viss var notikt arī dabiski.. ne jau vienmēr gādība ir spiesta padarīšana :D

Es neesmu egoiste un nebūšu, jo man patīk rūpēties un mīļot otru, patīk darīt labu, un nebūt nekā žēl, svarīgi otru darīt laimīgu un otrs dara laimīgu mani.
Kas notiek ar citiem, man vienalga...

Dionysus, vai tad tiešām, tiešām nav neviena egoista, kam būtu bērni?

Protams ir. Daudziem bērniem trūkst uzmanības un mīlestības no vecāku puses.

nakts_nakts
Vairaakaart forumaa niciigi izsakaas par maati Tereezu. Manaa skatiijumaa augstpraatiiba nevietaa-cilveeks sekoja savai sirdsbalsij, piepildiija savu aicinaajumu, dziivo taadu dziivi, kaadu grib.
Cik daudzas no jums uzdroshinaas sekot savai sirdsbasij, ja tas ir pretrunaa ar sabiedriibas viedokli par "stiliigumu"? Ir daudz cilveeku, kas straadaa necilu darbu, bet ir tik lielaa harmonijaa ar sevi, ka to var tikai apbriinot.

Turpinu Alexxa komentaara beigas.
Ja cilveeks, kas nemaak peldeet, lien uudenii pie sliikstosha, tad nevis glaabj sliikstosho, bet dara bezjeedziigu pashnaaviibu. Tas nav egoisms nesniegt paliidziibu, ja to objektiivi nevar izdariit. Ja peec paliidziibas sniegshanas jaaglaabj divi, tad tas ir stulbums nevis ceelsirdiiba.

zinu, ka diez vai speeshu upureet savu dziiviibu, lai glaabtu citus.

Ir gadījies par šo tēmu paspriedelēt ar kādu pazīstamu psihologu.
Viņš teica, ka tas nav egosims - tas ir izdzīvošanas instinkts. Tas izslēdzas tikai tad, kad mēs nonākam dilemmas priekšā - glābt vai neglābt kādu ļoti īpašu cilvēku - mammu/vīru/bērnus, tos cilvēkus, kas piedod mūsu dzīvei jēgu.
Protams, te tūlīt saradīsies bars, kas teiks, ka pat tad, ja pašas peldēt nemācētu, ietu glābt katru, kas slīkst. Gribētu redzēt, kā tas dzīvē strādā. Nestrādā jau. Ja slīktu pašas bērns, tad gan tas nostrādā, tad ir vienalga.

Neredzu problēmu. Visi nevar būt Mātes Terēzes, kam prioritāte ir citi un par sevi vienalga.

Turklāt, es daudz vairāk cosmo lasu par egoisma trūkumu - par tām sievietēm, kurām prioritāte ir nevis pašas sajūtas, bet vecis un tas, lai tikai viņam būtu labi, par tām, kuras gatavas paciest krāpšanu un kāpšanu sev uz galvas utt.