Egoisms?

Ja par attiecībām.. tā ir nepārliecinātība par otru. Mūsdienās ir tik izplatīts "paceļu cepuri un aizeju". Protams, ka negribās ieguldīt attiecībās sevi visu, ja otrs var nokrāpt vai vienkārši "aij, man vajag kko jaunu". Neviens nevar paredzēt kā būs.. bet tas, ko redzam/dzirdam no apkārtējiem mūs tāpat ietekmē.

Agraak sievieteem nebija citu iespeeju, kaa sadziivot, pieliist, pielabinaaties, ziedoties. Skjirties nevareeja, izdziivot viena nevareeja. Taapeec ari audzinaaja meitas taa, lai buutu ljoti altruistiskas. Ir jaaiet uz kompromisiem, bet ir arii jaabuut iekshaa veseliigam egoismam, lai dziive nepaarveerstos par elli. Domaa, visas taas altruistiskaas pagaajushaa gadsimta sievietes bija dizi laimiigas? Liela dalja labpraat noindeetu savus viirus, ja vien vinjaam buutu iespeeja un zinaatu ka tiktu sveikaa cauri. Agraak sievietes dziivoja ar varmaakaam, dzeeraajiem, kraapeejiem, meljiem, slinkjiem, nuugjiem, tiraaniem. Arii viirieshi deelj taa, ka zinaaja ka sieviete nekur nespruks, iipashi nepiedomaaja pie savas uzvediibas. Kopsh sievietes ir saakushas buut tikpat egoistiskas kaa viirieshi, beidzot viirieshi ir iemaaciijushies savaldiities un reekjinaaties ar sievieti. Egoisms ir labs sameeriigaas devaas.

krista, esmu runājusi ar saviem vecākiem. Viņi pauda viedokli, ka tā ir tieši jaunās paaudzes tendence. Agrāk vairums dzīvoja "saviem bērniem un ģimenei".

Nu ja, tavi vecāki jau auga PSRS, kur visam pāri bija kolektīvs, visi cilvēki bija brāļi un māsas, viena liela ģimene, utt. Tagad mēs dzīvojam citādā pasaulē, dominē liberālisms un tam līdzi nākošais individuālisms, kurā galvenais ir ''es,'' pašrealizācija utt. Laiki mainās, sabiedrība arī.

Es vēl domāju ,ka tās ir bailes paļauties uz kādu , būt atkarīgam no kāda un kāda dēļ ziedot kaut ko savu. Reti kurš ir ar mieru cita labā upurēt kaut ko savu.

Selīna - tēma nav bērni. Tēma ir egoisms. Bērni ir piemērs. Tāpat arī attiecības. Kopdzīve.

uzreiz precizēšu - tādu mīlestību, kurā otrs ir gatavs upurēt kaut ko no sevis, savām interesēm, lai otrs justos labāk. Tam ir jābūt abpusēji. Citādas saskanīgas attiecības nespēju iedomāties

Atkal tie bērni. Man sāk likties, ka dažām ļoti aizķēris tas, ka kāda negrib ziedoties, mainīt pamperus utt.

Selīna - kā jau visam - ir daži plusi, kaudze mīnusu.. Lielākoties, atļaušos apgalvot, ka, ja vīrietis šādu viedokli man paustu, es liktu viņam iet savu ceļu. Nu nevar dzīvot ar cilvēku, veidot tuvākas attiecības, kurās viens no pārstāvjiem ir šāds. Jebkuram gribas saņemt tās rūpes un mīlestību

krista, esmu runājusi ar saviem vecākiem. Viņi pauda viedokli, ka tā ir tieši jaunās paaudzes tendence. Agrāk vairums dzīvoja "saviem bērniem un ģimenei". Tā bija pamatvērtība. Tagad te daudzas dāmītes apkārt kladzina, kādas viņas ir egoistes, kā negrib ne ar vienu censties sadzīvot, kā pamperus nemainīšot utml. Un es neticēšu, ka sieviete, ko tādu sakot, nejūtas "forša, stilīga, bičīga" vai vēl nez kāda.
Nepiekrītu, ka agrāk cilvēki to vienkārši slēpa.. Darbi liecina par pretējo.

Cilvēki vairāk ir sākuši domāt par sevi un tas pat ir pozitīvi.
Jāpiekrīt arī kristai - senāk to neskandināja, jo likās, ka tas ir baigi slikti.

Vienkaarshi cilveeki saakushi buut atklaataaki. Agraak taa skaitiijaas ljoti negatiiva iipashiiba, taapeec cilveeki to sleepa. Domaaju, ka tas ir atkariigs no rakstura. Turklaat egoisti ir arii vecumaa, ne tikai jauniibaa, taa kaa ar jauniibas maksimaalismu nav nekaada sakara.

Es teiktu bailes nesaņemt atpakaļ to ko dod citiem ...