Egoisms?

krista21- tu izklausies neizaugusi tīnīte, kas cenšās būt gudrākā pāri visam, jo vecāki liek izdarīt kaut ko arī citu labā, ne tikai sev.. tev tiešām tas neliekas nožēlojami?Tikai atkārtoties- man!man!man!...nu ja tava mamma arī tā domātu, tad Tevis tagad nebūtu..

Es no saviem 30 nodziivotajiem gadiem tieshi 10 gadus nodarbojos ar briivpraatiigo darbu un labdariibu. Nupat pirms ienaakshanas cosmo aiznesu divas maajas taalaak dziivojoshajam veciitim, kursh vakar salauza ribas pakriitot, svaigi spiestu sulu un dvd ar filmaam (bez maksas un negaidot pretii paldies). Bet es vismaz lieluliigi nenoliedzu to, ka manii tomeer miit egoiste, kaa to meedz dazi cilveeki dariit. Esmu paaraak egoistiska, lai upureetu savu dziivi viirietim, tai vietaa piekritiishu tikai liidzveertiigai sadarbiibai, pietiekami egoistiska, lai atteiktu luugumus, ja tie prasa no maniim paaraak lielus upurus un lai neljautu citiem sev kaapt uz galvas, zinu, ka diez vai speeshu upureet savu dziiviibu, lai glaabtu citus.

Cosmo atkal cenšas izmērīt to, kas nav mērāms. Katram cilvēkam ar prātu jācenšas izsvērt, cik tad veselīgs vai pārspīlēts ir viņa egoisms. Ja tās izjūtas nav, tad ir bēdīgi.
Šeit bieži var lasīt tādus attiecību stāstus, kuros viens gaida, kad otrs viņam pilnībā pielāgosies un, ja tas nenotiek, uzskata, ka viņu nemīl, jo "viņam mani jāmīl, kāda esmu!". Blakus otra galējība - cilvēks, kas iztop pilnīgi visos jautājumos, pataisa sevi par lupatu un brīnās, kā tas nākas, ka "es taču viņam visu, visu, bet viņš mani nemīl!". Kaut kāda deva egoisma jau ir abos gadījumos, tikai katrā savādāka, jo pirmais gadījums iedomājas sevi par pasaules nabu, kamēr otrais gatavs atdot visu, lai iegūtu to kāroto mīlestības mazumiņu. Taču abiem gadījumiem ir viens mērķis - iegūt vēlamo. Tātad tomēr egoisms.
Ja cilvēks prot izvērtēt, kurā gadījumā ļaut savam egoismam vaļu, bet, kad to pievaldīt, ļoti labi, ja ne, bēdīgi. Bet, kā jau minēju - izmērāms tas nav.

Neatceros vairs, kam piederēja šis citāts, bet te būs īsti vietā - "Egoists ir cilvēks, kurš par sevi domā vairāk, nekā par mani."
Mums ir viegli kādu saukt par egoistu, jo viņš domā par sevi, taču paši sevi mēs bieži vien neredzam.

Es laikam šeit esmu izmirstošā suga, jo man ir prieks arī kādam citam prieku sagādāt.

Ir arī labām, uz āru, citu labā vērstām darbībām iekšēji, egoistiski motīvi. "Man sagādā prieku, man patīk, prieks, ka Tev prieks," utt.
Tas, ka cilvēks, varbūt pat ne vienmēr apzinātā līmenī domā par sevi, nenozīmē, ka viņš nedara labu citiem. Es varu būt mīloša 3 bērnu māte, kas viņiem atdod maksimāli daudz sava laika, uzmanības un naudas, bet ja kaut viens man pateiks "mamma, es Tevi nemīlu," es būšu ļoti bēdīga. Un ja es atradīšu manuprāt visforšāko, visskaistāko dāvanu un tas cilvēks man nepateiks "paldies" vai neizrādīs nekādu prieku, es būšu ļoti vīlusies. Ir ir, tam iekšēji motīvi.

Daudzi musdienas pietelo egoistus.
Manuprat, uzbuvet apkart sev sienu ir vieglaak, neka kaut ko pieraadiit utm.

Es vēl domāju ,ka tās ir bailes paļauties uz kādu , būt atkarīgam no kāda un kāda dēļ ziedot kaut ko savu. Reti kurš ir ar mieru cita labā upurēt kaut ko savu.

Wee ,kur vairs precīzāk.
1) Visi viens izmanto/čakarē/tin ap pirkstu,
2) Jebkurš, pat šķietami ļoti ,ļoti tuvs cilvēks tevi kādā brīdī var nodot un nodos ar
3) Kāpēc ,gan man kaut ko upurēt, kāda cita dēļ
4) Tavs darbs, viss ko pati ,es uzsveru ,PATI esi panākusi nepazudīs tā vienkārši
5) Kāda jēga dzīvot citiem ,ja šī "jēga" vienā dienā var "pacelt cepuri " un aiziet, beigās paliksi tukša un bez savas "jēgas" ar saistībām apkrāvusies.
Es neredzu jēgu kaut ko darīt cita labā, ja tas manu stāvokli kaut kādā veidā pasliktinātu, darītu nekomfortablu, es zaudētu kaut ko ,nē, paldies.

Egoistiska esmu,bet nekad to neesmu skandinājusi apkārt,priekš kam.Un nesaku,ka lepojos ar to.

:D Jokaina maza meitene Tu esi šķiet. Labu Tev vakaru. :D

Kāpēc tu domā, ka es varētu baidīties no nokritušā cilvēka?

Tas, ko es gribu pateikt, ir tas, ka nereti sabiedrībā tiek spriests tik vispārīgi un neiedziļinoties. Ja kāda pakļaujas kādiem sabiedrības standartiem, kas nosaka, ka tu neesi egoists, piemēram, viņai ir bērni vai ilgstošas attiecības, tad uzreiz tas cilvēks tiešām nav egoists, tas nekas, ka pret visiem citiem izturas kā sūds un ka no nesavtības un līdzjūtības tur ne smakas. Savukārt cilvēks, kurš savu iemeslu dēļ nevēlas bērnus vai neizveido attiecības, jo viņam sava karjera un pašizaugsme ir svarīgāka, uzreiz ir egoists un YOLO sekotājs, lai gan viņš, piemēram, darbojas ntajos labdarības projektos u.tml. Skataties plašāk. Jo īpaši tas attiecas uz tevi, Llapsiņa.

Un tu būtu tā pasaules naba, ka ar tevi tik nabas var runāt? Atvainojiet, godāta majestāte. Man paklanīties arī?

Draudziņ, es ar rupekļiem nerunāju, tā kā nomierinies. Neesi pagaidām vēl pasaules naba, kurai veltīti visi komentāri.

PārslaKo- bļe ko visu laiku mal vienu tik -mamma mamma mamma, te arī runā par ko citu. Par faktu būt egoistam kā tādam!!! Kā ieklemmējusies plate te murgo kko

Uljana- kāds sakars tukšiem vārdiem piedodied, atvainojiet utt.. ar vārdu egoisms? Tas, ka tu pateiksi kādam kaut ko labu nemaina faktu, ka tad kad kāds uz zemes nokritīs, tu paiesi garām un tēlosi svētu gosniņu ar tekstiem- tak piedzēries, man rokas būs netīras, man vienalga kā viņam, ka tik man labi, jeb vēl labāk- teksts, kuras laikam visas kā ābeci samācījušās- man bail, jo viņš vēl man pāri nodarīs.. !! Tik, kad Tu pakritīsi, tad nebrīnies, ka neviens nepieies tev klāt, tik ar lielām acīm noskatīsies un vēl nofilmēs. Bet tas tak forši, ne? Jo egoisms ir stilīga padarīšana.

Un kura bija tā dura, kas teica, ka neminu faktus? Ko es katrā komentārā daru? Toriju bārstu?

Dionysus, vai tad tiešām, tiešām nav neviena egoista, kam būtu bērni?

Starp citu, par mammām. Šodien viena mamma kādam jaunietim sabiedriskā transportā bez iemesla (vietas daudz, viņš stāvēja tuvu, bet netraucēja nekur tikt) pateica "Novācies nost!". Es paliku uz pauzes, jaunietis vai nu ļoti pieklājīgs vai šokā pateica "atvainojos". Likās nedaudz WTF. :D
Ne par bērna radīšanu ir jāspriež par egoismu. Egoisms ir izturēties pret citiem kā pret sūdiem. Es, piemēram, vienmēr sāku savu sakāmo ar "atvainojos/piedodiet/vai varat, lūdzu," utt. - un uzskatu, ka esmu daudz pieklājīgāka un mazāk egoistiskāka nekā dažas labas, kuras it kā piedien jūsu neegoisma standartiem.

Es vispār nesaprotu, kāds egoismam ir sakars ar bērniem?

Bērns ir atbildība un rūpes par kādu citu nevis sevi.
Egoisti dzīvo tikai sev.

Es vispār nesaprotu, kāds egoismam ir sakars ar bērniem?

Pēdējā laikā šķiet, ka visa pasaule ir saistīta ar bērniem, nu, it viss. Un galvenais, ka cosmo dāmām pieder pēdējais vārds par to kam, kad, ko un kā dzemdēt, kur bērniem būtu jāatrodas (vislabāk - izolācijā no normālās sabiedrības) un kā viņi būtu jāaudzina. Tas pats attiecināms arī uz otru fronti - lūk, tieši cosmo izlems kas ir un kas nav pietiekams arguments, lai nedzemdētu bērnus, bez tam ir aizliegts to pasniegt tiešā valodā - jārunā caur puķēm. Nu, c'mon - kā tas no malas izskatās. Suņu kaku tēma - mātes ir pasaules lielākais bieds. Kad dzemdēt - cilvēki bez bakalaura saviem bērniem neko nespēj sniegt. Ko darīt sabiedriskajā transportā - lai tās dzemdētājas velkas ar kājām, ja nevar atļauties nopirkt mašīnu. Nu, pilnīgs vāks.

Cik ir nācis saskarties darba lietās ar egoistiskākiem cilvēkiem, nekādas normālas partnerattiecības vai sadarbība nesanāk, tieši tā iemesla dēļ.
Ir bijuši paziņas kuriem svarīgākais es, es, es un tas ir tik apnicīgi ka vairāk redzēt tos negribās.
Un ģimeni veidot ar egoistu vispār nav iespējams ja vien otrs nav mazohists.

Kpc tad tava mamma tevi dzemdēja? Vrb nevajadzēja?

Un oiii, šitās runas mani vienmēr ir smīdinājušas. Es tiešām neizvēlējos pati piedzimt, tā kā jā - man vienalga, piedzemdētu mani vai nē. Nepiedzemdētu, es nekad to neuzzinātu. Varbūt nevajadzēja. Varbūt vajadzēja. Es neturos pie dzīves, tāpēc man šitie "varbūt tad tevi nevajadzēja piedzemdēt?" liekas ļoti smieklīgi centieni aizskart.

Llapsiņa, no manis rakstītā - tie, kuri grib bērnus, lai dzemdē. Tie, kuri negrib, lai nedzemdē. Tie, kuri grib bērnus, lai tos, kuri negrib, nesauc par egoistiem, jo tur nav tāda pamata. Tik vienkārši! Tie, kuri grib radīt bērnu, viņiem ir prieks atgriezties mājās, nevis tukšā istabā. Tie, kuri negrib bērnus, viņiem ir prieks atgriezties tukšā istabā, nevis starp ntajiem cilvēkiem. Vai tiešām tik grūti pieņemt, ka katram ir savs priekšstats par prieku?

Slima bērna laišana pasaulē gan 100% ir egoisms, jo slimam bērnam no tā nekad nebūs nekāds prieks. Es, protams, runāju par smagi slimajiem kā tā meitenīte no pēdējās ziedošanas diskusijas. ;)

Uljana- no tevis teiktā visi bērni ir nelaimīgi piedzimstot un ar smagām veselības problēmām? Kpc tad tava mamma tevi dzemdēja? Vrb nevajadzēja? Par vienu mazāk nederīgu cilvēku sabiedrībai pēc tava domu gājiena. Un vai tad radot ģimeni nav prieks visiem, ka visiem ir pie kā atgriezties mājās nevis tukša istaba? Kā reiz šeit būtu veselīgs egoisms, jo ir labi gan tev gan arī taviem mīļajiem, jo ir kāds kuram tu vari palīdzēt un kāds kurš arī tev palīdzēs.