Egoisms?

''Ja tu pamēģinātu vienmēr nedomāt tikai par sevi, varbūt kādā dienā varētu kļūt laimīgs. Pirms spēsi savā dzīvē atbrīvot vietu kaut kam tikpat svarīgam kā tu pats, vienmēr paliksi vientuļš un meklēsi, un zaudēsi.''

D.V. Šis Tavs citāts?

Katrā ziņā trāpīgi.

Ričards Bahs, ''Tilts pāri mūžībai.'' :)

''Ja tu pamēģinātu vienmēr nedomāt tikai par sevi, varbūt kādā dienā varētu kļūt laimīgs. Pirms spēsi savā dzīvē atbrīvot vietu kaut kam tikpat svarīgam kā tu pats, vienmēr paliksi vientuļš un meklēsi, un zaudēsi.''

ideāli pateikts

D.V. Paldies, par atsauci, zin` kā, jāzina taču, kur gudrību smelties :D

Egoisms ir vieglākais ceļš lai kaut ko risinātu. Tāpēc ka risinājuma nav nekāda. Tā ir cilvēks nespēja un vājums izdarīt kaut ko ne sevis labā.
Taču šie cilvēki cieš no vientulības, jo paši ar laiku saprot ka nevien citam neinteresē viņu ego.

Man egoisti kopumā šķiet ļoti interesanti cilvēki un kas manās acīs ir visinteresantākais - lielākie egoisti parasti ir tie, kuri patiesībā nav nekas īpašs, lai neteiktu citādāk. Tas ir tāds kā.. es nezinu, veids kā pašam sevi mierināt, iepriecināt. Visiem stāstīt, cik esmu lielisks, atgādināt, ka interesēju tikai es pats, lai citi nemaz neiedomātos par mani kaut ko pateikt. :D

lielākie egoisti parasti ir tie, kuri patiesībā nav nekas īpašs, lai neteiktu citādāk. Tas ir tāds kā.. es nezinu, veids kā pašam sevi mierināt, iepriecināt. Visiem stāstīt, cik esmu lielisks, atgādināt, ka interesēju tikai es pats, lai citi nemaz neiedomātos par mani kaut ko pateikt.

Man šķiet, ka lielu artavu tam sniedz popkultūra, tas taču ir tik stilīgi - dzīvojam vienreiz, dzīvojam sev, YOLO, pie velna citus, atbildību un tml. (Un jā, es nerunāju par veselīgu pašattieksmi šoreiz)

_paris Piekrītu.

Man šķiet, ka lielu artavu tam sniedz popkultūra, tas taču ir tik stilīgi - dzīvojam vienreiz, dzīvojam sev, YOLO, pie velna citus, atbildību un tml. (Un jā, es nerunāju par veselīgu pašattieksmi šoreiz)

un visskumjāk paliek tad, kad visi tie, kuri ar tādu motīvu arī dzīvo nesaprot, ka tas jau atspēlēsies pēc tam ar uzviju viņiem pašiem, kad tomēr gribēs arī ko vairāk. Jo ne velti ir teiciens- "nedari citam to ko nevēlies saņemt pretī."

Kas tad ir egoisms? Negribēt bērnus (kā sapratu no 1. lpp. autores teiktā)? Vai tas drīzāk ir labums sabiedrībai - par vienu nelaimīgu bērnu mazāk, par vienu atstātu Baby boxā bērnu mazāk utt.? Negribēt ziedot slimam bērnam? Vai tas varbūt drīzāk ir labums, jo smagi slimam bērnam tā nav dzīve, bet gan eksistēšana, kuru viņš pats, iespējams, pat negrib?

Runājot par egoismu, tiek pieņemti kaut kādi standartpieņēmumi - agrāk nebija egoisms, agrāk bija vērtība ģimene utt. Bet reāli vai tieši ģimenes radīšana nav egoisms? Daudzi rada bērnus, lai nejustos vientuļi; lai vecumdienās ir kas padod ūdeni. Daudzi pat pamet savus bērnus, bet vēlāk, kad bērns kaut ko sasniedz savā dzīvē, uzrodas. Utt.

Lai vispār diskutētu par egoismu, būtu jāsaprot, ka katram ir sava izpratne par egoismu, ka tavs viens modelis, ko tu uzskati par egoisma paraugu, nebūt nav vienīgais pareizais. Es, piemēram, par egoismu skaitu tavu labo piemēru - par vecajiem laikiem. Precēšanās notika nevis mīlestības dēļ, bet gan aiz aprēķina, gan pavisam senajos, gan PSRS laikos. Es zinu daudzus "vecos" pārus, kurus jau no sākta gala ir saistījusi tikai draudzība, nevis mīlestība, taču abiem bija ērti. Tas nav egoisms? Ja biji kopā ar dzērāju, lielākoties tāpat paliki tikai tāpēc, ka negribējās būt pavisam vienai, ko tad par mani citi padomās utt. - atkal jau sava veida egoisms. Bērnus daži radīja nevis tāpēc, ka pašiem gribētos, bet tāpēc, ka vajag - vai nav egoistiski radīt bērnu, ko negribi, pret pašu bērnu? Utt.

Lai gan esmu pret kaut kādi izteikto feminismu u.tml. lietām, piekritīšu šim Kristas teiktajam:

Kopsh sievietes ir saakushas buut tikpat egoistiskas kaa viirieshi, beidzot viirieshi ir iemaaciijushies savaldiities un reekjinaaties ar sievieti. Egoisms ir labs sameeriigaas devaas.

Un es sevi absolūti neskaitu par egoisti. Domāju, ka esmu ļoti līdzjūtīga, iejūtīga utt., tikai man ir cita izpratne par šīm vērtībām.

Uljana- no tevis teiktā visi bērni ir nelaimīgi piedzimstot un ar smagām veselības problēmām? Kpc tad tava mamma tevi dzemdēja? Vrb nevajadzēja? Par vienu mazāk nederīgu cilvēku sabiedrībai pēc tava domu gājiena. Un vai tad radot ģimeni nav prieks visiem, ka visiem ir pie kā atgriezties mājās nevis tukša istaba? Kā reiz šeit būtu veselīgs egoisms, jo ir labi gan tev gan arī taviem mīļajiem, jo ir kāds kuram tu vari palīdzēt un kāds kurš arī tev palīdzēs.

Llapsiņa, no manis rakstītā - tie, kuri grib bērnus, lai dzemdē. Tie, kuri negrib, lai nedzemdē. Tie, kuri grib bērnus, lai tos, kuri negrib, nesauc par egoistiem, jo tur nav tāda pamata. Tik vienkārši! Tie, kuri grib radīt bērnu, viņiem ir prieks atgriezties mājās, nevis tukšā istabā. Tie, kuri negrib bērnus, viņiem ir prieks atgriezties tukšā istabā, nevis starp ntajiem cilvēkiem. Vai tiešām tik grūti pieņemt, ka katram ir savs priekšstats par prieku?

Slima bērna laišana pasaulē gan 100% ir egoisms, jo slimam bērnam no tā nekad nebūs nekāds prieks. Es, protams, runāju par smagi slimajiem kā tā meitenīte no pēdējās ziedošanas diskusijas. ;)

Kpc tad tava mamma tevi dzemdēja? Vrb nevajadzēja?

Un oiii, šitās runas mani vienmēr ir smīdinājušas. Es tiešām neizvēlējos pati piedzimt, tā kā jā - man vienalga, piedzemdētu mani vai nē. Nepiedzemdētu, es nekad to neuzzinātu. Varbūt nevajadzēja. Varbūt vajadzēja. Es neturos pie dzīves, tāpēc man šitie "varbūt tad tevi nevajadzēja piedzemdēt?" liekas ļoti smieklīgi centieni aizskart.

Cik ir nācis saskarties darba lietās ar egoistiskākiem cilvēkiem, nekādas normālas partnerattiecības vai sadarbība nesanāk, tieši tā iemesla dēļ.
Ir bijuši paziņas kuriem svarīgākais es, es, es un tas ir tik apnicīgi ka vairāk redzēt tos negribās.
Un ģimeni veidot ar egoistu vispār nav iespējams ja vien otrs nav mazohists.

Es vispār nesaprotu, kāds egoismam ir sakars ar bērniem?

Pēdējā laikā šķiet, ka visa pasaule ir saistīta ar bērniem, nu, it viss. Un galvenais, ka cosmo dāmām pieder pēdējais vārds par to kam, kad, ko un kā dzemdēt, kur bērniem būtu jāatrodas (vislabāk - izolācijā no normālās sabiedrības) un kā viņi būtu jāaudzina. Tas pats attiecināms arī uz otru fronti - lūk, tieši cosmo izlems kas ir un kas nav pietiekams arguments, lai nedzemdētu bērnus, bez tam ir aizliegts to pasniegt tiešā valodā - jārunā caur puķēm. Nu, c'mon - kā tas no malas izskatās. Suņu kaku tēma - mātes ir pasaules lielākais bieds. Kad dzemdēt - cilvēki bez bakalaura saviem bērniem neko nespēj sniegt. Ko darīt sabiedriskajā transportā - lai tās dzemdētājas velkas ar kājām, ja nevar atļauties nopirkt mašīnu. Nu, pilnīgs vāks.

Es vispār nesaprotu, kāds egoismam ir sakars ar bērniem?

Bērns ir atbildība un rūpes par kādu citu nevis sevi.
Egoisti dzīvo tikai sev.

Starp citu, par mammām. Šodien viena mamma kādam jaunietim sabiedriskā transportā bez iemesla (vietas daudz, viņš stāvēja tuvu, bet netraucēja nekur tikt) pateica "Novācies nost!". Es paliku uz pauzes, jaunietis vai nu ļoti pieklājīgs vai šokā pateica "atvainojos". Likās nedaudz WTF. :D
Ne par bērna radīšanu ir jāspriež par egoismu. Egoisms ir izturēties pret citiem kā pret sūdiem. Es, piemēram, vienmēr sāku savu sakāmo ar "atvainojos/piedodiet/vai varat, lūdzu," utt. - un uzskatu, ka esmu daudz pieklājīgāka un mazāk egoistiskāka nekā dažas labas, kuras it kā piedien jūsu neegoisma standartiem.

Dionysus, vai tad tiešām, tiešām nav neviena egoista, kam būtu bērni?