Egoisms?

Krista, iesaku kādu vēstures grāmatu arī laiku pa laikam izlasīt, ne tikai no pirksta savas teorijas izzīst. Par Latviju runājot - agrāk sievietes gan govis ganīja (un pamēģini tādu satrakojušos dzīvnieku savaldīt), gan pļavas ar rokām pļāva, gan malku skaldīja, gan arī untumainu veci pie vietas nolikt varēja. Nu nebija sievietes tādas altruistiskas svētās un nevarīgās, kā tu viņas iedomājies. Agrāk sieviete uzvedībā no vīrieša maz atšķīrās, zemnieku sētās dzīves realitāte uzspieda lielu demokrātiju. Tās tavas fantāzijas par altruistiskajām lēdijām nāk no kaut kāda 19.gs Vācijas un Anglijas pilsētnieču un aristokrātu aprindām.

Tu manu domu pilniibaa neuztveeri. Es ar to visu meeginaaju pateikt, ka agraak sievieteem nebija iespeejas pamest viirieti, ja vinjas bija nelaimiigas vai ja pret vinjaam slikti iztureejaas. Tas, ka sieviete vareeja nopljaut zaali, nekaadiigi neietekmeeja to, vai vinja bija laimiiga savaa lauliibaa.

beidzot viirieshi ir iemaaciijushies savaldiities un reekjinaaties ar sievieti

Vinjiem ir tagad bail, ka sieviete var aiziet, skjirshanaas gadiijumaa arii panjemt dalju mantas. Tas dazus indiviidus tomeer piebremzee. JA vinji zinaatu, ka sieva nekur taapat nespruks, tad vardarbiiba gjimenee un neieklausiishanaas sievas veelmees buutu biezaak sastopama.

haha aiziet provokatīvie komentāri

bet varu piekrist tev Caffe Latte par kompleksiem. Jo man šķiet, ka tās ir bailes kādam piešķirt par sevi kaut nelielu varu. Veltīt laiku bērnam, kurš var izaugt kretīns, izrādīt jūtas un pieķeršanos vīrietim, kurš var "pacelt cepuri".. Uz sevi vismaz var paļauties.. zināmā mērā

Ja "es esmu liela egoiste" ir otrā lieta, ko sieviete par sevi pasaka uzreiz aiz vārdā, tad tas, protams, ir jocīgi. Drīzāk sava veida aizsargmehānisms. Bet sava deva egoisma nāk tikai par labu gan karjerā, gan attiecībās.

Nav tā, ka es ļoti lepotos vai visu laiku stāstītu par to, kāda egoiste esmu, bet man tāda īpašība piemīt. Dažreiz skatos uz savu draugu, kurš ir nesavtīgākais man pazīstamais cilvēks, un man pat grūti iedomāties, kā tas var būt. Man tas ir instinkta līmenī - vispirms padomāt par sevi.

Egoisms ir nenobriedušu skuķu pazīme, nekas vairāk, tāpat viņas aplaužās dzīvē.

Atver kaadu psihologjijas graamatu un palasi. Veseliigs egoisms ir nepiecieshams ikvienam cilveekam. Ir tachu jaabuut kaadaam robezjaam un ir jaamaak arii padomaat par sevi, savaadaak taads cilveeks kljuust par upuri.

Lai vai cik ļoti lielai egoistei man dažreiz gribētos būt,es tomēr vairāk rūpējos par citiem,sevi atstājot nedaudz novārtā. Protams,tas attiecas tikai pret man ļoti tuviem cilvēkiem. Manuprāt,egoisms ir tas,kas mūsdienās sabiedrību nogalina. Pie attiecībām(jebkādām)netiek strādāts,jo labāk taču nomainīt draugus vai ignorēt radus,ja reiz viņiem kaut kas nepatīk,darba vidē ir vēlme visu jau dabūt gatavu nevis ieguldīt kaut ko no sevis, pat tāda lieta kā vispirms pagaidīt,lai no trolejbusa izkāpj cilvēki pirms spraukties iekšā vairs nepastāv. Katrā tādā mazā,it kā nepamanāmā darbībā, pavīd sabiedrības lielais egoisms.

Par robežām zinu, bet neklārē, ka egoisms ir tik kruta lieta, kas ir topā. :D

Atklātība, manuprāt, ir cienījama un ar to var lepoties.

Par robežām zinu, bet neklārē, ka egoisms ir tik kruta lieta, kas ir topā.

Ja kaada pasaka, ka vinja ir paarlieku emocionaala, vinjai ir dusmu leekmes, vinja ir greizsirdiiga, nepacietiiga, tad visas mierina un saka ka ir ok. Atliek man pateikt, ka esmu paaraak egoistiska, lai teelotu Blaumanja Kristiini un aukleetos ar slikto zeenu, kaa uzreiz tiek uzcepta diskusija, lai man pateiktu, ka esmu infantiila, nenobriedusi, maza meiteniite. :D Es nekur neesmu teikusi, ka taa ir kruta lieta vai ar to esmu lieliijusies. Vienkaarshi pateicu faktu par sevi, ka neesmu tik altruistiska buutne, ka vareetu iesaistiities attieciibaas, kuraas man naaktos dot daudz vairaak kaa sanjemt.

Krista, šeit jau neviena nerunā par veselīgu egoisimu, kāds piemīt visiem, bet gan par būtnēm, kas sludina to kā pārāko dzīves filozofiju kur vajag un kur nevajag. Te ir daudz tādu dāmu un tu noteikti neesi viena no tām. Šīs dāmas, par kurām runāju es, mazākais, ir egoistes, bet drīzāk viņu lielākā problēma ir nespēja izcelties ar citām lietām (jau atkal - šis nav par tevi). Reizēm paskatoties uz sevi no malas saprotu, ka arī man piemīt šī īpašība, pie tam pār pārēm, tomēr man nav sajūtas, ka tas mani padarītu īpašu vai labāku par citiem.

PārslaKo Shii diskusija tika uzcepta minuuti peec mana komentaara, taapeec pienjemu ka taa bija tieshi veersta uz mani.

Es ar to visu meeginaaju pateikt, ka agraak sievieteem nebija iespeejas pamest viirieti, ja vinjas bija nelaimiigas vai ja pret vinjaam slikti iztureejaas.

Nē, tu pavisam kaut ko citu tur rakstīji. Ka sievietes bija jau nu tik altruistiskas pielīdējas, vienmēr gāja uz kompromisiem un ziedoja visu, ka tik vīriņam labāk, jo baigi vajadzēja apprecēties un laulātai arī palikt. Sviests. Beidz tos romānus tik daudz lasīt.

Vinjiem ir tagad bail, ka sieviete var aiziet,

hah, parādi nu man tos ''varmaakas, dzeeraajus, kraapeejus, meljus, slinkjus, nuugjus, tiraanus'' kam ļipa trīc, ka sieva var pamest. C'mon, nu nevajag taču būt tik naivai.

Viss, absolūti viss, ko mēs darām, ir balstīts uz egoismu. Mēs esam labas darbienieces, jo tad mūs novērtēs, iespējams piešķirs paaugstinājumu, prēmiju Ziemassvētkos vai vismaz publiski uzslavēs. Mēs palīdzam tantītei uznest tirgus maisu uz 4. stāvu, jo viņa pateiks "paldies". Mēs radām un audzinām bērnus, jo viņi mūs mīlēs, kāpēc gan vēl mūžsenais arguments "vai nav bail vecumdienās palikt vienai?" Mēs cenšamies pagatavot gardu maltīti savai ģimenei, jo atkal - būs novērtējums un "paldies", mēs dāvinām skaistas dāvanas, lai par mums domātu labu un varbūt, kad svētki būs mums, mēs arī saņemtu ko skaistu.
Ir veikti pētījumi par labāko motivāciju darba vietās, zinājāt, ka priekšnieka un kolēģu novērtējums tiek vērtēts augstāk, nekā alga? Visi "paldies", atzinīgie vārdi un uzslavas mums ir ļoti svarīgi. Esmu ļoti daudz dzirdējusi tādas frāzes kā "Es pret viņu izturējos tik labi, bet viņš man tā un tā." Labi izturējies, nevis tāpēc, ka esi altruiska persona, bet tāpēc, ka vēlējies to pašu saņemt pretī.

krista - piedod, bet tēma netika veidota, lai tev kaut ko pateiktu

Vienkārši visas šīs frāzes dzirdu par daudz, plus vēl no rīta delfos izlasīju pērles no intervijām ar slavenībām par ģimenes vērtībām. Un tad tik gāja vaļā - esmu egoiste, man ir karjera, gribu veltīt tikai sev utml

Samaara - tas jau nu bija visnotaļ subjektīvi. Ja es redzu, ka cilvēkam ir grūtības, es palīdzu, ne jau lai saņemtu paldies! Tas ir dabīgi. Un par to motivāciju - vai tu to balsti uz iegūto izglītību vai internetā izraktiem "pētījumiem"? Jo esmu šajā jautājumā izglītota un varu apgalvot, ka motivācijas veids ir atkarīgs no kultūras, respektīvi, tautības un personības. Tas, kas der vienam, nederēs otram.
Jā, mēs visi esam tikai cilvēki, kas lūkojas no pašu acīm, bet empātijas līmenis katram ir atšķirīgs. Es jau no bērnības visupirms bieži padomāšu par otru un ne tādēļ, lai saņemtu atzinību.

Nē, tu pavisam kaut ko citu tur rakstīji. Ka sievietes bija jau nu tik altruistiskas pielīdējas, vienmēr gāja uz kompromisiem un ziedoja visu, ka tik vīriņam labāk, jo baigi vajadzēja apprecēties un laulātai arī palikt. Sviests. Beidz tos romānus tik daudz lasīt.

Es driizaak gribeetu zinaat kurus romaanus tu lasi. Agraak sievieteem nebija vispaar nekaadu tiesiibu, vinjas skaitiijaas VIIRIESHA IIPASHUMS. Vinjas nebija tiesiigas lemt pashas par sevi. Klejo apkaart daudzi manuaalji, pamaaciibas kaa bija jaaizturaas sievietei pagaajushos gadsimtos. Pat religijaa tika uzsveerts, ka sievai ir jaaklausa un jaakalpo viiram.

Kaut vai tas, ka bija tradiicija, ka sieva gaaja vannaa vienmeer peec viira tajaa pashaa netiirajaa uudenii, sieva vienmeer tika maaciita atdot labaako gabalu viirietim, nerunaat viiram pretii, klausiit uz vaarda, nenomociit vinju ar savaam tukshajaam sarunaam, neapstriideet vinja leemumus. Ir pietiekami daudz folkoras, anekdoshu un pastaastu, kuri veesta par nepaklausiigu sievu sodiishanu (diez kaapeec taadu nav par nepaklausiigu viiru sodiishanu). Altruisma idejas pienjemshana bija kaa aizsargmehaanisms sievieteem, lai vinjaam buutu vieglaak to visu pienjemt. Tikai nesaki, ka viss ieprieksh mineetais nav pieliishana.

Es driizaak gribeetu zinaat kurus romaanus tu lasi.

Tos, kurus tu varbūt reiz garāmskrienot būsi ar perifēro redzi pamanījusi ''vēsture'' grāmatu plauktos.

Agraak sievieteem nebija vispaar nekaadu tiesiibu

A kādas tiesības bija latviešu zemniekam? Agrāk vispār nevienam nebija nekādu tiesību, izņemot aristokrātus un bagātniekus. Zemnieku sētā sieviete un vīrietis bija līdztiesīgi, t.i., vienlīdz bez tiesībām. Tu tiešām tici, ka tāds 17.gs. noplukušais zemnieks Pēcis ies uz tiesu un sūdzēs savu sievu Ilzi, ka tā mājās traukus nemazgā vai ir viņam iesitusi? Lol. Par tiem manuāļiem zemnieks ne pa ausu galam nedabūja dzirdēt, analfabētisms bija visaptverošs. Domā tā nu visi tur sēdēja un sveces gaismiņā lasīja par tiesībām.

Piedod, bet veesture nesastaav tikai no latvieshu zemniekiem, bet laikam tavaa biblioteekaa veestures plauktinjaa citas graamatas nav pieejamas.

Un veesture neaprobezojaas tikai ar dzimtljauzju laiku. Zeme ir nedaudz vecaaka.