Paskatīsimies uz to tā:
Ja mammai šobrīd ir zem 18:
Kāda tur dzemdēšana, kad pati vēl bērns? Tajā vecumā vidusskola nav pabeigta un skaidrs nav, ko dzīvē vispār darīsi. Lielais vairums dzīvo pie vecākiem, pie kam, ne tikai zem viena jumta, bet arī uz vecāku rēķina. Ja vecāki gribēs vēl vienu bērnu, paši arī taisīs, nepilngadīgai tas nebūtu jādara.
Ja mammai ir 18-23
Tas ir laiks, kad sieviete studē.
Augstskola maksā naudu. Varianti sekojoši:
A) Meitene ir tikusi budžetā, vai skolu apmaksā vecāki. Ieliekot bildē bebi, kas mums sanāk? Jaunā ģimene joprojām dzīvo vai nu pie vecākiem, vai, kas trakāk, kojās. Ja mazulim ir abi vecāki, uz lekcijām iet uz maiņām, viens pieskata bebi. No tā reāli cieš izglītības kvalitāte, pie kam, joprojām kādam ir jāapmaksā pamperi, tās pašas kojas un kaut kas ēdams. Rēķinot, ka darbu uz maiņām tā, lai varētu saorganizēties un vienmēr būt pie mazā, abi vecāki neatradīs, strādās viens un tad vēl vakaros un pusslodzē, jo citādi to ar skolu, ko arī apmeklē uz pusslodzi bebja dēļ, nesavienot. Ar nopelnīto tādā darbā, jaunizceptai ģimenei ir par maz. Tāpat vecvecākiem jādod kaut kas klāt. Par to, ka vecvecāki pieskatīs bēbi darbadienās, nevar būt ne runas - pat, ja tas ir pēdējais kurss un vecvecāki ir 30 gadus vecāki par jaunizceptajiem vecākiem, viņiem ir zem 55, kas nozīmē, ka paši vēl strādā. Kas gan cits viņiem atliek, ja bez savām vajadzībām, joprojām bērns un nu jau arī mazbērns jāuztur? Jāpilda skolas darbi abiem vecākiem arī ir. Tas nozīmē, ka laika, ko veltīt bērnam, nav. Tas tiek atvēlēts tikai tik, cik mazais pieprasa - putra/pampers/gulēt. Un es vēl te jauku ainiņu uzbūru - ar diviem vecākiem, nevis vientuļo jauno māmiņu.
B) Par skolu jāmaksā reizi semestrī. Tas nozīmē, ka jaunizceptie vecāki par skolu maksā paši. Tātad skola+darbs jau paņem nenormālu laiku, tāpat arī naudu. Joprojām no tā pašiem nekas nepaliek un vajag palīdzību no vecākiem. Iezīmējam ainiņā bebi. Darba iespējas atkal ir kādas ir vismaz vienam no vecākiem, jo kādam jāpieskata mazais. Vecvecāki strādā, tie nevar. Nekur nepazūd skolas darbi. Rezultāts - bērnam uzmanības tuvu nullei, maciņu joprojām virina vecvecāki.
C) Mācības uz kredīta. Šajā gadījumā atkrīt jautājums par to, ka kādam visu laiku ir jāmaksā par skolu. Taču bērna uzturēšanai joprojām nepieciešama nauda, tātad viens no vecākiem tik un tā strādā vakaros. Joprojām jāpilda skolas darbi, attiecīgi uzmanības mazajam ir tik cik ir. Pie kam, ar to vakaros/brīvdienās strādāšanu nopelnīt var tik cik var, bez vecvecāku palīdzības atkal nekā.
D) Bērniņa tēvs ir vecāks un jau studijas pabeidzis. Šādā gadījumā bērna tēvam jābūt gatavam uzņemties ģimenes apgādnieka lomu, pie kam, jābūt gatavam pēc darba visu laiku auklēties ar mazo, jo mammai būs jāmācās. Joprojām neatbildēts ir jautājums, kas pieskata mazo pa dienu, kamēr mamma skolā, bet tēvs un vecvecāki darbā.
Neviens no šiem variantiem nav neizpildāms, taču, cik forši tas ir mazajam, kas no mammas nesaņem visu nepieciešamo uzmanību?
Ja mammai ir 23 - 25 gadi
Bakalaurs ir dabūts un ir jāmeklē darbs.
Te nu arī sanāk tā:
A) Darbu nav tik viegli atrast pieredzes trūkuma dēļ. Ja vēl ir bijis studiju kredīts, daļa naudas aiziet tā atmaksai. Jau reālāki apstākļi bērna radīšanai un nodrošināšanai, taču joprojām ir, kā ir.
B) Studiju laikā ir atrasta stabila darbavieta, kurā turpina strādāt pēc skolas pabeigšanas. Te nu jau tā kā varētu bebi dzemdēt, ja tas darbs ir gana labi apmaksāts, lai sanāktu gan skolas kredīta nomaksai, gan dzīvošanai.
Ja mammai ir 25+
Nu, te jau principā bebi var, jo ir skola pabeigta un darbs arī, ideālā variantā ir stabils. Bet te mēs atkal nonākam pie tām vecajām mātēm, ne tā?
Un es šajās ainiņās vēl neieliku vecāku vēlmi atpūsties un ballēties. Jau bebim bija uzmanības trūkums. Tad saki, lūdzu, autore, kāda jēga dzemdēt, ja mazulis būs, bet reāli, pat gribot, nebūs iespējas dot viņam visu, ko viņam vajag? Mamma neizgulējusies, mūžīgā stresā gan skolas pienākumu, gan naudas trūkuma dēļ.
Rindas uz bērnudārziem ir nenormālas, uz to paļauties arī īpaši nevar. Jā, ir privātie bērnudārzi, bet tiem vajag tik daudz naudas, cik divi studējoši vecāki nesakasīs. Attiecīgi, vai nav bezatbldīgi dzemdēt bērnu, kuram nevarēs nodrošināt visu vajadzīgo uzmanību? Te pat vairs nav runas par nevēlēšanos uzņemties atbildību. Tas vienkārši nav iespējams, ja nav iespējas iesaistīt tajā vecvecākus, kas nozīmē daļu no savas atbildības uzkraut vecvecākiem. Un te jau ir jautājums - vai vecvecāki vēlas un ir gatavi šo atbildību uzņemties, jeb vienkārši tā tiek viņiem uzgāzta sava untuma dēļ?
Protams, vēl ir variants pēc vidusskolas uzreiz iet strādāt un bērnu dzemdēt, taču, te atkal ir jautājums, kādu piemēru tāda mamma dod davam bērnam, kā arī joprojām aktuālais finansu jautājums, jo tikai ar vidējo izglītību, nekādu diži labi apmaksāto darbu tāpat nedabūt, attiecīgi atkal kapeiku skaitīšana. Pabalstus nav pat īsti jēga pieminēt. Es tos pieminu tikai tāpēc, lai man nepārmestu, ka par tiem aizmirsu. Tās summas ir tik niecīgas, ka nekādu jūtamu palīdzību visā tajā situācijā nedod.
Rezultāts - ja sieviete izvēlas dzemdēt pirms augstskolas beigšanas, neko diži labu viņa savam bērnam tāpat dot nevar. Vai tamdēļ jādzemdē tas bērns, lai būtu jāskata kapeikas un jādomā, ko tam bērnam mutē likt, kā arī, bērnudārza biedriem, kam mammas būs gadus 4 vecākas, tātad ar izglītību un labāku darbu, būs rotaļlietas, ko tāda mamma nevarēs atļauties. Un tam mazajam tas sāpēs, bērni tādas lietas tiešām pārdzīvo. Vai tā ir tā jēga dzemdēt līdz 25 gadu vecumam? Tā sevis un bērna spīdzināšana, lai tikai būtu ķeksītis - jauna mamma? Es uzskatu, ka tā lūk drīzāk ir spēja atbildīgi pieņemt lēmumus un saprast, ka pat tad, ja tajos 20 gribās to bebi, sieviete spēj izvērtēt, vai no tā necietīs ne viņa pati, ne viņas mazulis.
2288
