padiskutējam

Jums ir tiešām bail dzemdēt jaunībā? Kapēc?
nav bail bet nav maates aicinajuma

Bail, ka vecis piekrāps, pametīs, paliksiet viena?
nav bail, ja kraaps tad kraaps taa pat ar beernu vai bez :D

Baidāties par savu augumu, kurš tiks sabojāts jeb no tā, ka nevarēsiet vairs iet uz klubiem un savas dirsas kratīt visiem večiem, kas paskatās uz Jums?
Uz klubiem nestaigaju, taa ka man pof..., bet ja vajag kratiit ar maaku:D Augums, shaubos vai man tiktu sabojaats, jo piekopju aktiivu dziivesveidu un veseliigu eshanu, smekjeet nesmekjeeju, un dzeru reti un aar meeru! Tev kaut kaads divains stereotips, ka visas sievietes kas neveelas dzemdeet krataas virieshu priekshaa! :D

Bail kļūt neiekārojamām?
Nee jo esmu kaarojama vienmeer :D Un katram vecumam savs skaistums !

Bail, ka nevarēsiet izmācīties un paliksiet neizglītotas?
Izgliitiiba ir, bet ja vajadzeetu berns mani neapstadinaatu taas iegushanaa!

Bail, ka vairs nevarēsiet stādīt sevi augstāk par visu, bet priekšroka būs jādod bērnam?
Kas par mulkjiigu jautaajumu!

Kpc meklējiet vienmēr kaut kādas atrunas uz to, lai veidotu pēcnācējus? Bērni vienkārši nepatīk un domājat, ka sasniedzot konkrētu vecumu sāks patikt??
A ja godiigi pattreiz neko nedomaju, baudu dziivi, un vai tad tas ir noziegums?

Negribu sabojāt figūru.
Negribu uzņemties atbildību.
Negribu sākt domāt par dzīvesvietas maiņu, jo šobrīd dzīvoju vienistabas dzīvoklī un man pilnībā pietiek, bet ar bērnu vnk pat kauns būtu dzīvot tādā.
Negribu mūsu abu ienākumus dalīt uz 3.
Negribu dzemdēt, negribu barot ar krūti. Man tas liekas pretīgi.
Negribu vairāk klapatu.
Negribu domāt par pameriem, drēbēm un visu citām lietām.
Šobrīd finansiāli arī nespētu pavilkt bērnu tā, kā gribētos, lai bērnam ir. Doma par palīdzību no apkārtējiem izraisa riebumu. Nekad negribu pieļaut situāciju, ka pati nevaru pavilkt.
Nu neko es negribu! Priekš kam? Man ir tikai 23. Nafig priekšlaicīgi bojāt dzīvi? Jā, šobrīd bērns man sabojātu visu iespējami un neiespējamo.
Tas tā - pa godīgo.

Lielākoties tas ir tādēļ, ka tajos padsmit un tikko 20 gadus sasniegušajiem nav izglītība, finanses,savs miteklis un tādas lietas. Protams - nav vairs tā brīvība, nerunājot par klubiem, bet tīri elementāri visādiem spontāniem izbraucieniem, ceļojumiem, darbiem, kur ir regulāri un/vai ilgstoši komandējumi un tādas lietas.

Es pati esmu kategorijā jaunās mammas, bet mans viedoklis tā pat nemainās, ka ap tiem 25 gadiem tomēr ir lielāka stabilitāte un jau reālāk var domāt par bērnu, jo tas tomēr ir ļoti nopietns lēmums.

Es uzskatu, ka ir pavisam normāli nevēlēties pēcnācējus. Par sevi varu pateikt, ka no bērnības līdz pusaudža vecumam esmu piedzīvojusi dažādas medicīniskas manipulācijas un ilgi gulējusi slimnīcās. Esmu tik ļoti daudz fiziski cietusi kā reti kurš cilvēks un ja varu atteikties no vēl viena sāpju brīža, protams, to darīšu.

Esmu egoiste un no tā nekaunos. Pirmām kārtām domāju par sevi un savu labklājību un domāju, ka tas tā būs vienmēr.

Un kā jau teicu, ir muļķīgi radīt bērnu tikai tāpēc, ka tā vajag sabiedrībai.

man ja godīgi vienīgā lieta, kas baida ir tas, ka negribētu bērnu audzināt Rīgā un pagaidām nav iespēja dzīvot manā sapņu pilsētā. Nu tīri tas mājokļa jautājums... bet tā, ne pa darbu, ne figūru, ne ko citu neuztraucos.

es ari sobrid ireeeju dzivokli. man nekas nepieder.

man 24 neesmu preceejusies.vispar katram savs laiks. cita dzemdeee 16 gados cita tik 30 gados.


katram ir tiesibas dzemdet kad jutas gatavs.

Kāpēc bail? :D To, ka vienkārši var negribēt bērnu, nevari iedomāties?
Atrunas tiek meklētas, ja kāds sāk uzbāzties ar bērnu jautājumu, priekš sevis man nav vajadzīgas atrunas.
Atbildot uz jautajumu, bērni nekad nav patikuši, nevaru kā citas tur ar viņiem ņemties. Neesmu tik materiāli stabila, lai sniegtu bērnam kvalitatīvu dzīvi, plus vēl dzīve piespiedusi saprast, ka varu paļauties tikai uz sevi, ka vīrietis vienā brīdī var pēkšņi nebūt un vienai ar visu jātiek galā, tāpēc, visticamāk, bērnu nesagribēšu.

Šajā pulciņā skaidrs kādas abgrozās:-D

vismaz tagad zināšu, ka Jūs bērnu uzskatat par lielu klapatu un nevajadzīgu naudas sūcēju nevis kādu, kas vienmēr būs ar Jums un Jūs no sirds mīlēs. Jūs varbūt esat dzirdējušas par tādu lietu, ka bērnudārzs, jo visu laiku sīkais nebūs iestrēdzis gada vecumā, kad tik uz pamperiem jādzīvo. Un tajā laikā, kad bērns ir tur, tad var nodoties savām lietām(skaistumkopšana, sports, darbs, skola utt). Un tad arī pelnot varēsiet aizbraukt kur sirds kāro, jo Jums būs ienākumi un varēsiet atļauties noalgot aukli, bet pēcāk jau būs tik liels, ka vecvecākiem grūtības nesagādās. Ziniet, ar bērnu var ļoti daudz ko izdarīt, tikai ir cita lieta, daudzas ir par slinku, egoistisku un vienmēr izvēlēsies to, kas šinī brīdī būs vieglāk, bet ilgākā laika periodā augļus nenesīs!!

Man nebija bail, es vienkārši negribēju (runāju pagātnē, jo pēc šejienes mērauklas esmu jau veca un dzemdēšanu jaunībā esmu sen nokavējusi). Ir 1000 un 1 lieta, ko darīt tā vietā, lai mainītu pamperus. Un savu jaunību, savas dzīves sākumu es gribēju veltīt sev, dzīves svinēšanai un brīvībai, gribēju kaut ko sasniegt, pieaugt, kļūt par nobriedušu personu un nostāties uz savām kājām. Nevis sākumā bērnu un pēc tam visu pārējo.

Varbūt pieliešu eļļu ugunij, bet man šķiet - ja visi apstākļi iegrozās labvēlīgi, tad lielākā daļa bērnu noliedzēju mainītu savu viedokli. Paredzot iebildumus, jau iepriekš izceļu - lielākā daļa!

Spriežu pēc sevis, jo viss mainījās, kad satiku draugu (viņš ir uzticams, mīlošs un ļoti labi saprotas ar bērniem, labāk nekā es), sajutu atbalstu no ģimenes, finansiāli nostabilizējos, ieguvu izglītību un beidzu tīņoties ar ballītēm katru piektdienu u.tml. Kamēr tā nav, es nemaz nebrīnos, ka par bērniem domāt negribas.

nevaru kā citas tur ar viņiem ņemties.

- reti kura ar svešiem bērniem grib ņemties, jo sveš ir sveš, bet savs ir savs

vismaz tagad zināšu, ka Jūs bērnu uzskatat par lielu klapatu un nevajadzīgu naudas sūcēju nevis kādu, kas vienmēr būs ar Jums un Jūs no sirds mīlēs. Jūs varbūt esat dzirdējušas par tādu lietu, ka bērnudārzs, jo visu laiku sīkais nebūs iestrēdzis gada vecumā, kad tik uz pamperiem jādzīvo. Un tajā laikā, kad bērns ir tur, tad var nodoties savām lietām(skaistumkopšana, sports, darbs, skola utt). Un tad arī pelnot varēsiet aizbraukt kur sirds kāro, jo Jums būs ienākumi un varēsiet atļauties noalgot aukli, bet pēcāk jau būs tik liels, ka vecvecākiem grūtības nesagādās. Ziniet, ar bērnu var ļoti daudz ko izdarīt, tikai ir cita lieta, daudzas ir par slinku, egoistisku un vienmēr izvēlēsies to, kas šinī brīdī būs vieglāk, bet ilgākā laika periodā augļus nenesīs!!

Tev pašai bērni ir?

Ļoti gribētu bērnu, ja būtu tāda iespēja, bet šobrīd nav par nelaimi bērni :( nav bail sabojāt figūru un bērn, manuprāt, svētākais, kas var būt.

Lapsinja kapeec tevi tik ljoti uztrauc tas, ka kaada neveelas beernus???

Elizabete- pilnīgi Tev piekrītu, jo tas kādā sabiedrībā uzturies ļoti maina Tavu dzīves skatījumu..
Ja man būtu gadi 40mit un es nemitīgi uzturētos 15gadīgu tīņu sabiedrībā, tad loģiski, ka gribot un negribot mans redzējums uz pasauli būtu bērnišķīgs, nenobriedis, bet ja man teiksim savos 20 būtu nemitīgi diendienā jābūt kopā ar tām 40 gadīgajām sievietēm, kurām jau ir savādāki uzskati nekā jauniešiem, tad arī es sāktu līdzīgi domāt kā viņas un pieņemtu viņu viedokli kā savējo.. Ja tev ir izvēles iespējas ar ko būt kopā, tad tu vari būt vairāk pats un tad jau arī redzētu kādam sabiedrības slānim esmu pieskaitāma, tam, kas jau nobridis vai tam, kuram vējš galvā svilpo

Jūs varbūt esat dzirdējušas par tādu lietu, ka bērnudārzs, jo visu laiku sīkais nebūs iestrēdzis gada vecumā, kad tik uz pamperiem jādzīvo.
Un tajā laikā, kad bērns ir tur, tad var nodoties savām lietām(skaistumkopšana, sports, darbs, skola utt).
Un tad arī pelnot varēsiet aizbraukt kur sirds kāro, jo Jums būs ienākumi un varēsiet atļauties noalgot aukli, bet pēcāk jau būs tik liels, ka vecvecākiem grūtības nesagādās.

Ja neesi dzirdējusi, vismaz Rīgā rindas uz bērnudārziem ir NENORMĀLAS. Normāla parādība ir bērnu piereģistrēt (vai kā to procesu sauc) bērnudārza rindā, kad piedzimst un ap 1,5 gadu vecumu bērns tāpat būs rindā kāds tūkstošais, ja ne vēl tālāk. Šādā gadījumā alternatīva ir privātais bērnudārzs, kurš attiecīgi arī maksā - parasti sākot no 400+ eiro.

Nekad neesmu sapratusi tās, kurām bērns it kā ir vajadzīgs, bet tai pat laikā saka, ka algos aukli vai uzgrūdīs bērnu vecvecākiem, jo redz grib izklaidēties. Sākumā vajag pieaugt, izballēties līdz nelabumam un tad tikai dzemdēt un pašai arī uzņemties rūpes par savu sīci. Neuzskatu, ka vecvecākiem būtu pienākums auklēt mazbērnu, ja viņi paši to ierosina un ir ar mieru, tā ir cita lieta.

Man piemeeram nekaadu emociju, ja kaads veelas vai nee, un nosodiit nekad nenosodu, ir vai nav taa katra pasha izveele!

Jums ir tiešām bail dzemdēt jaunībā? Kapēc? Jā. Jo es nejūtos pietiekami pieaugusi, morāli nobriedusi, lai spētu uzņemties atbildību par vēl kādu cilvēku.
Bail, ka vecis piekrāps, pametīs, paliksiet viena? No tā, ka pamestu, bail nav, ja grib iet, lai iet, bet palikt viena ar bērnu es negribu.
Baidāties par savu augumu, kurš tiks sabojāts jeb no tā, ka nevarēsiet vairs iet uz klubiem un savas dirsas kratīt visiem večiem, kas paskatās uz Jums? Jā, baidos, jo tad nevarēšu "kratīt" ne klubos, ne pludmalē, ne sporta zālē.
Bail kļūt neiekārojamām? Vai tad bērna esamība padara sievieti neiekārojamu?!
Bail, ka nevarēsiet izmācīties un paliksiet neizglītotas? Man jau ir grāds, bet bērns neapšaubāmi traucētu tālākām mācībām.
Bail, ka vairs nevarēsiet stādīt sevi augstāk par visu, bet priekšroka būs jādod bērnam? Jā, es gribu sevi stādīt augstāk par visu. Vismaz pagaidām.
Kpc meklējiet vienmēr kaut kādas atrunas uz to, lai veidotu pēcnācējus? Nekad mūžā neesmu meklējusi tam atrunas. Vienmēr tā arī saku, ka negribu.
Bērni vienkārši nepatīk un domājat, ka sasniedzot konkrētu vecumu sāks patikt?? Nav tā, ka ļoti patiktu bērni, tas tiesa. Varbūt kaut kad pamodīsies mātes instinkts manī.

Nav ne no kā man bail - esmu jau piedzemdējusi jauna un tas fakts man vispār nav apgrūtinājums vai mīnuss. :D

Nekad neesmu sapratusi tās, kurām bērns it kā ir vajadzīgs, bet tai pat laikā saka, ka algos aukli vai uzgrūdīs bērnu vecvecākiem, jo redz grib izklaidēties. Sākumā vajag pieaugt, izballēties līdz nelabumam un tad tikai dzemdēt un pašai arī uzņemties rūpes par savu sīci. Neuzskatu, ka vecvecākiem būtu pienākums auklēt mazbērnu, ja viņi paši to ierosina un ir ar mieru, tā ir cita lieta.

Manai mammai, kurai bija 30+ gadi arī neņēmās ar mani, bet vecvecāki skatīja, jo viņa arī strādāja. Laikam Tu domā, ka ap gadiem 30 sieviete jau ir tik norakstāma, ka var nestrādāt!! Strādā arī 30, 40 un uz augšu. Un tam nav nozīme kādā vcumā dzemdē, 20 vai 40. Māte tāpat nesēdēs 24/7 pie bērna, jo ir jāpelna, bet vecvecākam(normālam) tā ir laime un prieks pasēdēt mājās ar mazo ja nestrādā vairs, jo savi bērni lieli un tieši vecvecāks var vairāk izbaudīt to mājās sēdēšanu un pieskatīšanu.