jauna mamma

bet labāk 20 gados, nekā 40, kad pēc tam uz vecumdienām jāsāk nožēlot,ka tik vēlu esi dzemdējusi un ir iespēja,ka neredzēsi turpmākās atvases.

ehh, jā..

Manos uzskatos jauna mamma ir 22-26.
Pirms tam jau ir pusaudzene. Gandrīz kā bērnam piedzimst bērns.
Normāls vecums bērnam, manuprāt, 26-40, pēctam jau varētu būt, ka veca mamma.
Sieviete jau nav taču nekāda dzemdētāja, kurai galvenais mērķis dzīvē ir sadzemdēt bērnus.
Jāpabeidz skola, jāiegūst izglītība, darbs.
Piedzimu savai mammai 29, pašlaik man ir 25, mana mamma vēl šobrīd nav veca. Nekad neesmu savu mammu uzskatījusi par vecu.

Manuprāt jauna mamma ir līdz 30 gadiem, tā vispār ir jauna sieviete, 30 - 40 gadi ir labs vecums sievietei, izskatās lieliski, ir gudra, labs darbs, var baudīt vairāk dzīvi jo līdz ar to ir finases, tad labāk kad tajā vecumā bērnam jau kādi 7 gadi ir, lai dodoties baudīt dzīvi uz ārzemēm nav jādomā ka bērns bez mammas un viņam stress, jo 6 - 7 gadi jau tāds vecums sākas ka var atstāt pie omes, bet protams tikai kaut kur aizbraucot nevis pastāvīgi nogrūst.

Brīnos par dažu meiteņu aprobežotību.

Manā uztverē jauna mamma ir sākot no pusaudzēm, kurām ir bērni līdz kādiem 23/24 gadiem. Tām kurām ir vairāk es neuzskatu , ka ir vecas, bet kā jau iepriekš tika minēts , tādas varētu saukt par "standarta" mammām :D

Es uzskatu,ka gadi ir tikai cipars. Jauns, vecs...tā ir domāšana! Ja vecāki ir mūsdienīgi, ģērbjas atbilstoši gadsimtam, izturās atbilstoši vecumam, tad gadi ir tikai cipars.

Mammai dzimu 28 gados. Nekad neesmu uzskatījusi,ka viņa ir veca. Tieši otrādi,joprojām uzskatu,ka man ir ļoti jauna mamma. :)

Tagad teiktu, ka jauna mamma ir gadiem 20. Lai gan sevi uzskatu, ka arī par jaunu mammu, jo dzemdēju 24 gados,taču paskatoties apkārt, tad tie 24-25 gadi ir normāls vecums, kad dzemdēt, jo man ļoti daudz apkārt esošās meitenes tiešām piedzemdējušas šajā vecumā. Bet vispār līdz 30 man liekas, ka ir samērā jauni vecāki.

Par to kaunēšanos - tas ir stulbi, ka jākaunas no vecākiem, tad bērnam ir problēmas, ne vecākiem par to, ka lielāka gadu starpība.

Ja būs vēl kāds bērns, tad varbūt tiešām dzemdēšu savos 35-40, nedomāju, ka tāpēc būšun sliktāka māte savam otrajam (varbūt) bēnam, vienkārši viens jau man ir un otru uzreiz nevēlos, vēl jāpiepilda citas vēlmes.

Grūtāk 40 gados ir nevis tāpēc, ka veca mamma, bet man dažreiz jau tagad liekas, ka man savos 25 ir grūti - mugura brīžiem jau sāp, grūti dažbrīd negulētās naktis, tad 40 oganismam vēl grūtāk.

Kā arī uzskatu, ka galvenais, ka bērnam mīloši un gādīgi vecāki, kas par viņu rūpējas, nevis gadu skaitam ir nozīme.

Ļoti retorisks jautājums, kā man liekas.

Ja meitene dzemdē 17-18 gados, tad visi nosoda, jauna un ar bērnu, bet nu jā, bērnam būs jauna mamma, ja dzemdē 25 gados, tad atkal jau par vecu priekš bērna, nezinu, kurš ir tas labākais vecums.

Īstenībā piekrītu, ka mammas arī 50 gados var izskatīties ļoti koptas un skaistas sievietes, galvenais sevi neizlaist un rūpēties par ārējo izskatu.
Tīri no morālā viedokļa, domāju kā reiz 25-27 ir vislabākais laiks pirmajam bērnam, jo, diez ko daudz galvā un audzināšanas ziņā, 17 gadus jauna meitene bērnam neieliks.

vienīgi žēl, ka viņi būs diezgan veci, kad bērns beigs vidusskolu

Bet kāda starpība, cik gadi vecākiem, kad bērns beidz vidusskolu? Gadi nenozīmē, ka cilvēks kļūst par kaut kādu nevarīgu mājāssēētāju sēni, kas neprot priecāties. Ok, daži kļūst par tādām sēnēm jau ap 30, bet vaina ir attieksmē, nevis pasē rakstītajā ciparā.

Ne tikai mamma ir tusejusi ar maniem draugiem , bet arī es ar viņas , nekad nevienu pazīstamu vecāku cilvēku neesmu saukusi par tanti vai onkuli,bet vienmēr vārdā, kaut arī mums ir 20+ gadu starpība ;) un man tiešām tas patīk, arī mana meita manus draugus sauks vārdā.

kad es ar savu tēvu braucu atvaļinājumā, vairāki mūs uzrunāja kā vīru un sievu, neskatoties uz 30 gadu starpību, un nekādu bonusu es tajā nesaskatu...
maniem skolasbiedriem laikam bija pavisam cita mentalitāte, nekā cosmo meitenēm, lai cik jauns vecāks nebūtu, viņš tāpat būs padsmit gadus vecāks, un mūs pusaudžu vecumā tieši atbaidīja tādi vecāki, kuri centās ģērbties kā pusaudži, tusēties kopā ar jauniešiem un uzvesties kā sirdsdraudzenes.
par terminu ''veca mamma'' - parasti to lieto, kad māte gadu ziņā varētu būt omīte, un tie nav nekādi 45 gadi pusaudža mammai (kas ir normāli) bet tuvu 60. tad tiešām varētu būt aktuālas runas par paaudžu nesaprašanos utt.

Man ir 20 gadi un es gaidu mazuli. Būšu jauna mamma,bet tas man liekas forši,jo arī es savai mammai piedzimu 20 gados,bet mana mamma savai mammai 40 gados bija vienīgais bērns, un tā jau iekrita toreiz. Diemžēl,nesen apglabājam omi un man ir žēl,ka viņa nepiedzīvos manus bērnus,bet labāk 20 gados, nekā 40, kad pēc tam uz vecumdienām jāsāk nožēlot,ka tik vēlu esi dzemdējusi un ir iespēja,ka neredzēsi turpmākās atvases.

Jauna mamma līdz kādiem 25 gadiem, pēc tam jau vienkārši mammas. 25 gadus minu tāpēc, ka parasti ap šo laiku ir pabeigta vidusskola + augstskolā vismaz bakalaurs un beidzās nebēdnīgā studentu dzīve (maz naudas, daudz tusiņu).

p.s. ir sievietes kurām jau pēc 20 gadiem kauns būtu iet blakus... ne jau gados ir „tā sāls”, bet dzīves veidā un rūpēs par sevi - ne tikai par modīgām ūziņām, bet arī par veselību.

Tas tā, par jaunumu, vecumu, par kaunēšanos...

http://m.tvnet.lv/article/527646

Es arī nekad neesmu pat īsti domājusi, ka mana mamma ir veca, mums ir 30 gadu starpība, nekāda vaina, tā taču ir mamma, mīļa neatkarīgi no gadiem.

lasu un brīnos, ka kāds ir ļoti pārdzīvojis, ka viņa mamma ir "veco mammu" kategorijā.
Manai mammai ir 52, man 23 un pat prātā nav nācis, ka viņa ir veca mamma! Priekš manis viņa ir jauna un forša! Es pat līdz šim brīdim pat īsti nezināju kāda mums ir gadu starpība, jo vienkārši nav bijis iemesls skaitīt.. izskatās viņa arī ļoti labi.
"Kauns iet kopā, jo visiem pārējiem jaunas mammas, mamma neiet līdzi laikam un ir vecmodīga" un taml. lietas NAV lielo gadu iemesls, bet tas, ka cilvēks pa dzīvi ir vecs,sens un nemoderns. Arī 30 gados tādas sievietes, noteikti bija tādas - nekādas.

Nevajag ielikt kaut kādos rāmjos "jauna" vai "veca" mamma. Es savai mammai piedzimu 29,5 gados un viņa vienmēr un līdz šim ir bijusi dikti jaunavīga, neviens, mūs ieraugot kopā, nepateiks, ka mums ir tā it kā lielā gadu starpība.

Un, vēl. Esmu skolotāja sākumskolā. Reāli dzīvē - ir foršas un neforšas mammas 40 un 50 gados un tāda pati situācija ar visiem citiem vecumiem.

Ah, un es te savos 22 8. mēnesī sēžu. Sajutos kā skolniece, kam nedrīkst vēl dzemdēt. Man arī likās - tikai no 25 gadiem ( un neesmu es iekritusi, nē)... Vīrs piedzima mammai kā vienīgais 36 gados, un lai gan mamma ir dikti forša un vienmēr centusies izskriet puikam līdzi, nu ir bijis grūti viņai. Man ar mammu 20 gadu starpība, un neteiktu, ka mēs visi 4 esam izlaisti bijuši, nenodarbināti. Jā, ir bijis, ka dzīvojam vasarās pie vecvecākiem laukos, kas īstenībā tagad liekas kā ekstra, bet jebkuriem vecākiem vajag atelpu. Mēs abi būsim apzināti jaunie vecāki, dzīve ir sakārtota, zinam, ka varēsim izskraidīt līdzi vairākiem ķipariem, un tad vēl paliks brīdis otrajai jaunībai :) Maniem vecākiem arī tagad pietiks spēka, lai izdzīvotos ar mazbērniem.

Viss ko saku - jaunu mammu nevar ielikt vecuma rāmjos, ir mammas 30 gados un domā - nu huļi vajadzēja, prātā vēl jāaug. Ir mammas 17 gados - ir jau par agru, bet mamma lieliska.