Ah, un es te savos 22 8. mēnesī sēžu. Sajutos kā skolniece, kam nedrīkst vēl dzemdēt. Man arī likās - tikai no 25 gadiem ( un neesmu es iekritusi, nē)... Vīrs piedzima mammai kā vienīgais 36 gados, un lai gan mamma ir dikti forša un vienmēr centusies izskriet puikam līdzi, nu ir bijis grūti viņai. Man ar mammu 20 gadu starpība, un neteiktu, ka mēs visi 4 esam izlaisti bijuši, nenodarbināti. Jā, ir bijis, ka dzīvojam vasarās pie vecvecākiem laukos, kas īstenībā tagad liekas kā ekstra, bet jebkuriem vecākiem vajag atelpu. Mēs abi būsim apzināti jaunie vecāki, dzīve ir sakārtota, zinam, ka varēsim izskraidīt līdzi vairākiem ķipariem, un tad vēl paliks brīdis otrajai jaunībai :) Maniem vecākiem arī tagad pietiks spēka, lai izdzīvotos ar mazbērniem.
Viss ko saku - jaunu mammu nevar ielikt vecuma rāmjos, ir mammas 30 gados un domā - nu huļi vajadzēja, prātā vēl jāaug. Ir mammas 17 gados - ir jau par agru, bet mamma lieliska.