Tur nav nekā nenormāla, ka nevēlies bērnus. Es arī nevēlos un nekad tā īsti neesmu vēlējusies. Man nepatīk bērni.Turklāt, jo vairāk man paliek gadu, jo mazāk es vēlos savu dzīvi pazaudēt un uztaisīt bērnu. Un nevajag stāstīt, ka nekas nemainās un nekas netiek zaudēts.
Un ir riebīgi prasīt, lai šādos jautājumos kāds obligāti piekāpjas. Ja sieviete negrib bērnus, tad nav godīgi prasīt, lai viņa veča dēļ vienalga dzemdē, jo viņš grib un vienalga, ko viņa vēlas. Tāpat kā ja vīrietis visu dzīvi sapņojis par bērniem, nav godīgi likt viņam no tā sapņa atteikties.
Šis ir viens no jautājumiem, kurā abiem ir jābūt vienisprātis uzreiz. Nevis vienam ir jāpiespiež otrs piekāpties. Tas ir pārāk nopietni. Runa nav par to, kādu dīvānu pirkt dzīvoklim, kur tā vienkārši var likt otram piekāpties. Šajā jautājumā uzskatiem ir jānāk dabiski, nevis - davai, viņa dzemdēs kompromisa pēc. Pati negrib, bet lai jau vecim tiek un ir miers mājās.
Mums ar vīrieti ir vienādi uzskati - negribam. Līdz ar to, nav problēmu un nav saspringuma.
Izrunājieties. Tas ir vienīgais, ko varu ieteikt.