Man ir 23 gadi un man nekad nekad nav patikuši bērni, man vini pat smaidu neizraisa. Citas var uķināties gar svešiem bērniem nepārtraukti, bet man pat tuvāko draudzeņu sīči ir vienaldzīgi. Esmu nolēmusi, ka nekad negribēšu kuplu ģimeni. Tikai vīrs, es un kāds dzīvniecinš, tikai manējam partnerim gribās bērnus. Vinš teica, ka noteikti gribētu drīz par to domāt. Viņam ir 28.gadi. Taču es, jo vecāka kļūstu, jo mazāk to vēlos. Kad man bija 18, tad visi teica pēc 5 gadiem domas mainīsies, bet nav un nemainīsies.Man šobrīd ir bailes pazaudēt draugu, jo es patiešām gribētu dzīvi nodzīvot kopā, taču man ir bailes ka tāds aspekts kā bērni sabojās attiecības. Mēs jau esam 6 gadus kopā.
Vai es neesmu normāla, ka man nav vispār mātes jūtas un bērni ir tukša vieta? Ko jūs domājiet par šo situāciju.Man ir teikts ka jābūt godīgai pret partneri un japasaka jau tagad, lai pēc tam nav smaga šķiršanās, taču es nespētu iedomāties savu dzīvi bez viņa un izškirties. ĻOTI MĪLU VIŅU.
381
