kā viss sākās...

Bus arī vīrietim te jairlien :)
Vispār viss notika banāli. Man bija 18 tikko zaudejis one night attiecibas nevainību, sajutos kā liels ērzelis labā nozīmē :D
Aizgāju ar draugiem uz klubu, šie ierunājās davai meitenes. Es ok. Viens sarunāja ar savu draudzeni, lai tā no kojām paņem savas draudzenes.
Vēlāk klubā atnākot viņām man acīs uzreiz iekrita viņa. Kā izrādas viņai tad bija tikko 16 to es uzzināju jau citā reizē. Ieraugot ka draugs arī aci met uz viņu es ātri liku viņam manīt, lai nelien, kompensacijā iedevu 2 aliņus.
Tad sāku aplidot viņu cik vien mācēju, jo biju kautrīgs un viņa bija 3 meitene kas piesaista dzīvē. 2 bija ar ko nevainību zaudeju.
Tad es viņai māciju spēlēt bovlingu no mugurpuses turot un kad viņa ara naca, es vinu sildiju ar savu ketmeni, jo bija ziema. Tad es viņu kaut kā pielauzu lai iet pie manis. Jo kojas jau bija ciet un nav kur naksnot.
Viss ari taja nakti notika pirma skupstisanas, pirmais nopietnais sex izrādijās ka viņa ir nevainīga. Neticēju sākuma ka var būt tadas attiecibas un mila pec 6h pazīšanās. Bet jau esam 5 gadi kopā ir 3 bērni. Viss notiekās :)

Iepazināmies skype, viņš bija iniciators pirmajam randiņam.
Pirmais skūpsts - vecāku mājās, 30.oktobrī, 2009.gadā :D
Jau uzreiz zināju, ka ir īstais.

Lai cik smieklīgi nebūtu, tieši viņš mani pieņema darbā. :D Tieši pirms gada, sākot studijas meklēju darbiņu, kuru varētu apvienot ar skolu un tā nu sanāca, ka atsaucoties uz sludinājumu, pieteicos darbā vienā veikaliņā, kur viņš uz to brīdi bija vienīgais darbinieks. Aizgāju, papļāpājām, viņš uzreiz pateica priekšniekam, lai ņem mani darbā, ka esmu labākais ko viņš spējīgs atrast.
Kādu laiku turējām tīri koleģiālas/ draudzīgas attiecības, pēc kāda laika sāka mani aicināt viskaut kur, lai arī man bija pret viņu simpātijas, es laipni atteicos, galvenokārt, tādēļ, ka abi strādājām vienā darbā un bijām tikai divi darbinieki un būtu diezgan stulbi, ja nekas nesanāktu un mēs turpinātu strādāt kopā, nemaz nerunājot par kopīgām brīvdienām, kuru nebūtu nemaz.
Tā nu sanāca, ka pēc kāda laika, es atradu citu darbu, viņš atkal jau mani aicināja satikties un šoreiz nospriedu, ka man nav ko zaudēt un piekritu. Nenožēloju ne mirkli. :)) Lai gan kopā pagaidām esam salīdzinoši neilgu laiku, esmu ļoti viņam pieķērusies, lēnām sākam domāt arī par dzīvošanu kopā. :))

Iepazināmies draugiem.lv
Kopā ar draudzeni pētījām iepazīšanās sludinājumus. Dažiem uzrakstījām, bet ar domu norēkties! :D
Viņu apskatījām, bet neko nerakstījām, jo info īsti nekāds un bilde miglaina...
Pēc dažām st.saņēmu vēstuli.
Sākām sarakstīties. Izrādījās, ka mums daudz kas kopīgs.
Sarakstījāmies kadas 2 ned.Gan draugos, gan caur sms. Sākumā negribēju dot viņam nr., bet beigās tomēr iedevu.
Pēc apmēram 2 ned.viņš mēroja samērā tālu ceļu, lai satiktu mani! Ceļš tāls. Tāpēc viņš palika manā pilsētā. Nesaprotu, kur man toreiz bija prāts, bet es atradu mums dzīvokli, kur palikt! :D Jo uz vecāku mājām viņu nevēlējos vest. Tajā laikā es pat nedomāju, ka viņš varētu mani sakāpāt gabalos un manus orgānus nodot melnajā tirgū! :D
Protams, nekā tāda nenotika. Visu nakti norunājām, tik uz rīta pusi aizmigām. (katrs pats par sevi, protams! :D )
Otrajā dienā pavadīju viņu uz mājām. Domāju, ka gan jau vairāk nesatikšu viņu. (biju kompleksaina būtne.) Taču viņš jau pēc neilga brīža uzrakstīja sms. Un aicināja mani pēc 2 ned.doties pie viņa uz dzimšanas dienu.
Sanāca tā, ka apslimu un netiku, tāpēc satikāmies vēlāk.
Un tā viss pamazām virzījās tālāk.
Ziemassvētkos atvedu viņu pie savas ģimenes (kopā bijām 3 mēnešus) un Jaunajā gadā devos pie viņa ģimenes.
Gan mana ģimene viņu uzņēma ļoti labi, gan viņa ģimene mani!
Kopā sākām dzīvot pēc apmēram 9 mēnešiem, kad viņš pārcēlās uz manu pilsētu.
Šo nedēļ svinam 6 gadu kopā būšanu!
Nākam vasar kāzas!

Esmu šeit jau rakstījusi, bet iepazināmies internetā pēc 3 naktī - abi vēl negulējām un bija garlaicīgi, tad nu meklējām kādu, ar ko pačatot. Čatoju ar vairākiem citiem cilvēkiem, bet ne ar vienu īpaši interesantas sarunas nevedās, tad pēkšņi viens čats izvētās neticami interesants, reāli līdz rītam sarakstījāmies un likās, ka pagājušas vien dažas min un žēl beigt sarunu. Pēc tam nākošā vakarā turpinājām saraksti, viņš jau piedāvāja atbraukt un tikties, bet es baidījos, uztvēru viņu tikai kā cilvēku, ar ko jauki sarakstīties, pat neiedomājos, ka varētu veidot attiecības. Pāris nedēļas turpinājām katru dienu vairākas stundas čatot, šajā laikā viņš vairākas reizes bija ieminējies par tikšanos, bet es visu laiku izdomāju attaisnojumus netikties, jo bija bail, ka satiekot dzīvē nekas nesanāks un plusā vēl būšu zaudējusi cilvēku, ar ko tik jauki sarakstīties katru dienu. Beigās cilvēks no malas, kam biju stāstījusi šo situāciju, pierunāja mani noriskēt un satikties. Tad nu tikāmies, jauki pavadījām laiku, taču tālāk par draudzīgu apskāvienu atvadoties netikām, biju pārliecināta, ka viņam noteikti nepatiku un nekad vairs neredzēšu viņu :D Bet nē, pēc nepilnas nedēļas viņš mani uzaicināja divatā braukt uz Rīgu, tur aizveda uz dažām skaistām vietām un tad vakara noslēgumā uz kino, filmas laikā noskūpstīja mani un jautāja, vai būšu viņa draudzene. Tā nu 2 gadus esmu kopā un tas ir labākais, kas ar mani ir noticis :)

Iepazinos ar savu puisi kojās. Istabas biedrenes gāja ballēties un spēlēt spēles uz viņa istabiņu un mani paaicināja līdzi.
Noteikti nebija mīlestība no pirmā acu skatiena, bet kaut kas jau tur bija. Gājām arvien biežāk pie viņa ciemos spēlēt spēles un dzer alu, viņš visādu sīkumu dēļ sāka nākt arī biežāk pie mums. Jokojoties sākām sacensties Candy Crash'ā, tā nu katru dienu, ieejot tajā spēlē, iedomājos par viņu.
Kurš spēra pirmo soli? Laikam jau draugs vairākas reizes, jo es kā muļķe īsti nesapratu, ka viņam patīku un ar kādu nodomu viņš man raksta. Vairākas reizes mūsu sarakste pārtrūka manis dēļ, jo neko neatbildēju, un viņam kā pēc būtības kautrīgam puisim bija grūti saņemties un atrast kādu iemeslu sarunu turpināt. Taču tomēr viņš saņēmās un uzaicināja uz teātri.
Satikties sākām februāra sākumā,pēc tam uzaicināja uz LU valentīndienas balli, taču man par lielu vilšānos tajā vakarā nebija mūsu pirmais skūpsts, tas sekoja vēl pēc nedēļas, taču ballē sapratu-tas ir viņš, citu man nevajag.
Nav mans pirmais draugs, bet pirmais, kurš nozadzis manu sirdi, pavisam noteikt.

āā un kopā esam 1 gadu un 7 mēnešus.

mani atrada viņš pats. es pārgāju uz jaunu skolu un sāku tur iet korī. viņš mani tur ievērojis izdomāja man sākt rakstīt. nu sākumā pirmo kā anonīmi saņēmu jautajumus ask.fm par to vai iesim uz viena otra izlaidumiem utt. pēc tam vienkārši paprasīju viņām telefona numuru, lai tomēr ie vieglāk tā rakstīties nekā āskā. jāņemas minēt, ka arī kaut rakstījāmies pa telefonu man nebija ne mazākās nojausmas, kas viņš ir no kurienes un kā izskatās. tā kādas divas nedēļās nodzīvoju neziņā, taču pēdējo nedēļu intensīvi rakstījāmies un kā cilvēks viņš jau tad sāka simpatizēt. un tad arī pēc kopīgā kora mēģinājuma satikāmies. jāatzīst, ka ieraugot viņu biju tik priecīga, jo viņš ir ļoti izskatīgs un māc tomēr ģērbties. :D jo pirmstam mani minējumi gāja arī uz ne tādiem īpaši izskatīgiem cilvēkiem. un tā nu arī aizgāja. sākumā bijām tik draugi, t.i., kādu mēnesi pēc tam gan abi atzināmies jūtās. un atceros, ka ļoooti īpaši man likās, ka mūsu pirmais skūpsts prasīa daudz laika. manuprāt, tikai pēc mēneša tas notika. Tajā brīdi vien nevarēju to sagaidī, kad būs, bet ar katru dienu jo ilgak gaidīju, jo likās, ka tiešām ir kā īstais un būs daudz īpašāk. Ka nav nekur jāsteidzās un nav no cilvēkiem, kas vēlas tik mani fiziskā ziņā.
Katrā ziņā, ļooti patīkami to atcerēties. :)

Tik jauki un interesanti lasīt. Pilnīgi rodas man arī kāda cerība, ka nejaušā veidā satikšu savu vīru.

+++ :D

Jāā, meitenes, rakstat vēl šeit šos stāstus.
Tik jauki un interesanti lasīt. Pilnīgi rodas man arī kāda cerība, ka nejaušā veidā satikšu savu vīru. :D

tā pa riktīgo sapazināmies tikai tautas deju mēģinājumā. bija sākusies jauna sezona, viņam pirmais mēģinājums, bet mans iepriekšējais partneris tālēs zilajās..

bet patiesībā visu mūžu vienā ciemā dzīvojuši, vidusskolā vienā skolā mācījušies, vecāki gandrīz visu mūžu savā starpā pazīstami (paziņu līmenī).

tad nu mēģinājumos viņš man iekrita sirsniņā, simpātijas neizrādīju, domāju - nav vērts..
bet kad sezonai nāca beigas, viņam vidusskolas izlaidums un domas par Rīgu, dziesmu un deju svētku laikā saņēmos un tomēr paflirtēju.. un man par pārsteigumu viņš tam visam atbildēja.. pēc tam viņš man rakstīja, jo dejām bija maza pauzīte.. bet es domāju, ka tas tikai aiz pieklājības, nesacerējos uz neko daudz.. un tad mums bija PĒDĒJAIS koncerts, viņš visādi ar mani amzierējās, flirtēja, pēc tam pārveda arī mājās.. vakarā visiem sūtīju bildes no koncerta, un ar viņu tā sarakste turpinājās nedaudz ilgāk.. (nieka 7 no rīta :D )

tā arī augusta pēdējās nedēļas pavadijām kā dadzīši kopā salipuši.. un tā vēl joprojām..
Rīgas augstskolu viņš pameta, abi studējam un strādājam Liepājā, dzīvojam pie maniem vecākiem.. viņa vecāki mani ir pieņēmuši kā meitu, bet manā ģimenē vairs nevar pateikt, kurš no mums abiem viņiem ir miesīgs bērns. :D

Autobusā! :D
Ieraudzīju smuku puisi pieturā, apzināti apsēdos viņam pretī. Viņš sāka ar mani runāt. Nevar saprast, kurš spēra pirmo soli šajā gadījumā :D

Jaapateicas sms, kura nejaushi tika aizsuutiita uz nepareizu nr (biju nokljuudiijusies par vienu ciparu). Par to, vai ir ''iistais'', nekomenteeshu, par taadaa lietaam veel nav ko spriest.

Mums nav tāds baigi romantiskais iepazīšanās stāsts , iepazināmies internetā :D

Pirmo soli spēra vīrs - ieskrienot manas mašīnas sānā :D Nākamajā dienā aizbraucu ar viņu un viņa draugiem uz laukiem atpūsties, tur arī bija pirmie skūpsti un kopējās nakšņošanas. Atbraucot atpakaļ uz pilsētu vēl kādu pusotru nedēļu nodzīvojos pie viņa. Kad mana mašīna bija sataisīta, tad atgriezos Latvijā. Pēc divām nedēļām atbrauca viņš un tad jau bija pirmie randiņi.

To, ka viņš ir īstais sapratu jau otrās dienas vakarā.
Ar radiem/draugiem problēmu nebija, nu tikai man puse bija ilgāk šokā par pārāk straujo attiecību gaitu. :D

Pazīstami bijām jau sen, kādreiz mana draudzene ar viņu bija kopā, atceros, ka man viņš nepatika tieši vizuāli, taču pēc pāris gadiem kādā zaļumballē ieraudzīju viņu un nodomāju, kā man viņš varēja nepatikt :D. Nepagāja ne ilgs laiks, ka šis mani jau uzlūdza uz deju, tā mēs nodejojām gandrīz visu balli, pa starpai arī padejoju ar citiem, pēc tam viņš atzinās, ka katru reizi kā aizgāju dejot ar citu, viņš baidījies, ka neatnākšu atpakaļ :D. Tā pēc balles devāmies ar viņa draugiem vēl pasēdēt līdz rīta gaismai un tad tas notika: viņš mani tā bailīgi noskūpstīja, tad jau protams sekoja turpmākie randiņi, balles, atpūta ar viņa un maniem draugiem, un tā nu mēs dejojam jau 6 gadus :)

Sadejojāmies. :) Ļoti patika ar viņu ballītēs dejot, un tā arī sākās.

karinjo - tad tu esi kopā ar zviedru? :) kur jūs dzīvojat?

meitenes, vai nebija lidziga diskusija? ļoti patīk lasīt šos stāstus, gribu vēl :)))

Iepazināmies bārā, biju ar draudzeni aizgājusi izklaidēties. Pirmo reizi viņš pagāja garām un kaut ko novicinājās ar rokām un ļoti uzkrītoši skatījās, tad draudzene man pajautāja: "Man kaut kas uz sejas netīrs?", tā mazliet iesmējām par viņu :D
Pēc tam sēdējām ārā un viņš apsēdās man blakus, sāka jautāt kā sauc, vai rīt iešu ar viņu uz stadionu lekt ar lecaumauklu. Atbildēju viņam nu tā visu pa jokam, jo īsti no sākuma nepatika viņš. Man nezināmā veidā viņš izvilināja no manis telefona nr, kuru parasti nedodu. Nākamajā dienā zvanīja un aicināja svinēt Jāņus kopā, vai kaut kur aiziet, bet es atteicos. Visu laiku zvanījās un rakstīja man, tad pēc Jāņiem piekritu aiziet uz randiņu, un jau 3. tikšanās reizē gribēja iepazīties ar vecākiem, jau pēc kādas nedēļas biju sapazīstināta ar viņa ģimeni un viņš ar manu. Teica, ka tajā vakarā viņam esot iekritusi acīs mana milzīgā,krāsainā rota :D