besame, man šķiet, ka labāk 1,2,5 reizes paklausīties to bļaušanu, nekā novērot necieņu pret apkārtējiem gadu, pat mūža garumā. Lai tik bieži nenonāktu situācijās, ka arī apkārtējiem jādzird jandāliņš, vajag ar bērnu maksimāli daudz runāt, skaidrot, kas un kā. Nevis iekraut kārotajā autobusiņā vai uzšaut pa ausi un vilkt uz mājām. Varbūt neatļaujot bērnam vizināties, viņš sapratīs, ka ir izdarījis nepareizi, bet nesapratīs, ko tieši, un kāpēc tas ir nepareizi. Un tā to sīko varēs purināt un purināt par katru atsevišķu situāciju, jo viņš, nesaprasdams "kāpēc" nevarēs arī savā mazajā bērna galviņā salīdzināt un analizēt situācijas.