Mūsu valstī ir problēmas ar krievvalodīgajiem un piekrītku Kristai, tās tiek uzturētas mākslīgi. Kāpēc, ja noticis kāds starpgadījums, ziņās uzsver, ka to veicis krievvalodīgais? Būtu ok, ja būtu situācija, kurā iesaistīts ārzemnieks un tad minētu tautību, tas vēl kaut kā, bet mēs visi dzīvojam vienā valstī, mums ir jāsadzīvo, jo ir vairāk nekā skaidrs, ka krievvalodīgie nekur nepazudīs. Kāpēc tad izcelt viņus kā kaut ko negatīvu? Kamēr šis nebeigsies, nepazudīs arī konflikta problēma. Kā lai tā nomazinās, ja viņus visu laiku uzsver kā problēmu, kā kaut ko sliktu?
Bērnībā spēlējos vienā pagalmā ar krievvalodīgiem bērniem, nekādu problēmu nebija - mūsu vecāki ar viņu vecākiem nekonfliktēja, divas smilšu kastes arī nevajadzēja. Tagad? Nesen atsēdos, kad viena mana paziņa savai 6 gadus vecajai meitiņai pateica :"Nespēlējies ar tiem bērniem, tie ir krievi!". Nu, goda vārds kauns par tautiešiem, jo, kā noskaidrojās tālākajā sarunā, citu iebildumu, kā tikai valodas izvēle, viņai pret šiem kaimiņiem nebija - klusi, mierīgi cilvēki, neskraida apkārt bļaudami, ka viņiem te kaut kas nepatīk un, ka Latviju Krievijai jāpievieno. Tik vien, ka runā citā valodā. Un kas pie tā vainīgs? Masu mediji, kas parāda krievvalodīgos kā zemākus radījumus. Protams, ka spītīgākie izrādās kā var un attiecīgi izturās pret latviešiem. Diezgan dabīgi. Tāpēc, manuprāt, ir jāsāk ar to, ka jāaizliedz masu medijos tā uzsvēršana, kādā valodā kurš runā. Pēc laika tas jau būs nomazinājis problēmu.
Kas attiecas uz to ziedojumu vākšanu - tas nu ir par traku! Lai kāda valsts iekārta mums te nebūtu, domāju, ka pareizākais tomēr būtu distancēties no atbalsta izrādīšanas jebkurai no konfliktā iesaistītajām pusēm. Kāpēc? Tāpēc, ka atbalstīt Krieviju šajā jautājumā būtu pilnīgs absurds, taču Ukraina pati nespēj formulēt savu nostāju, līdz ar to, es nespēju nopietni uztvert kā cietušo pusi valsti, kura vēl dažas dienas atpakaļ nespēja skaidri pateikt, ka pie viņiem ir karš. Viņiem esot konfliktsituācija, bet uz jautājumu par to, vai tas uzskatāms par karu, atbilde izvairīga. Come on, tur ļembasts ir jau no marta, cieš parasti cilvēki. Atbalstīt tur vajag tikai civiliedzīvotājus, nevis abas agresijā iesaistītās puses. Vienalga, sauciet par karavīriem, teroristiem, partizāniem vai kā vien ienāk prātā - cilvēkus, kam ir vēlme ņemt rokās ieročus un kādam uzbrukt, nevajag aizstāvēt un atbalstīt. Ukrainai ir sava armija, tā lai arī karo. Pagaidām tur ir tāds bardaks, ka ziedojumus pelnījuši ir tikai civiliedzīvotāji. Šausmas izraisa doma, ka pie mums ir cilvēki, kas gatavi šķirties no savas naudas, lai vairotu agresiju.
Un vēl šķērmāk paliek no domas, ka DP šajā sakarā rokas plāta - kaut ko jau pabaksta, bet akcija turpinās.
482
