Gangsters es arī par to aizdomājos, bet vēl ir naiva cerība, ka kaut kā ''iestrādāšos'' un būs viss labi, kā parasti. Jo it kā darbam nav ne vainas, vienkārši nevaru saņemties, pieradu mājās gulēt līdz cikiem gribu, pie tās brīvības, ka nekas nav jādara no darba lietām. :D Vienkārši nevaru pieņemt to faktu, un tas tā besī, tiešām raudāt pat gribas :D :(
Ko lai saka, pārāk labi iedzīvojos atvaļinājumā :D