Grūti pateikt, bija laiks, kad pati ballītēs aizrāvos ar šīm lietām, bet tagad jau vairākus gadus pat pieskārusies cigaretēm neesmu, nedomāju, ka ir daudz puišu, kuri būtu sajūsmā par to, ka meitene smēķē (protams, ja vien paši nav tādi, kuri ikdienā kūpina kā skurstenis)
Es nekad neesmu centusies otru mainīt, vai nu pieņemu, vai nē, pieļauju, ka man būtu grūti dzīvot kopā ar cilvēku, kuram ir šis netikums, viss taču piesūcas ar dūmiem un bučoties ar pelnu trauku arī nav patīkami. Manā klātbūtnē gan neviens no bijušajiem draugiem nav atļāvies smēķēt, ja būtu nopietnas attiecības, man tā kā tā rūpētu ne tikai sava, bet arī otra veselība, tā kā noteikti visticamāk palūgtu to nedarīt.