Smēķēšana

Nē. Zinu, ka smēķēt ir slikti, ka tas nodara sliktu veselībai, ka tērējas nauda utt., taču ja izdomāšu atmest smēķēšanu, tad tikai tad, ja pati to nolemšu darīt. Manuprāt, otram cilvēkam piespiest kaut ko darīt, būtu pilnīgi garām un nedotu nekādus rezultātus. Ir jāgrib pašam. Ja nav tāda vēlme, tad otrs var kaut no ādas izlīst ārā. Te gan runāju konkrēti par sevi, varbūt ir cilvēki, kuriem izdodas atmest, ja otrs to vēlas.
Bet šim -

Cilvēki kas smēķē ir reti pretīgi. Dzelteniem zobiem, smirdošu elpu, drēbēm un aizdomīgu klepu.

- gan nepiekritīšu. Kaut kā neesmu ne dzeltenu zobu īpašniece, ne arī elpa vai drēbes smirdētu. Un nezinu nevienu, kuram tā būtu. Laikam vienkārši nav bijusi tā laime uzturēties tādu smirdīgu, klepojošu smēķētāju bariņā.

Šķiet, ka cilvēks tik maļ savu, un neklausās, ko es saku.

Un kādi ir tie argumenti, lai smēķētu? Argumenti, lai nesmēķētu - tas skaidrs, to ir daudz.

Pat bijām sarunājuši, ka es nepīpēšu un viņš atteiksies arī no kkā. Ok, es pirmā neizturēju. Un tgd viņš arī dara to lietu, no kuras atteicās. Bet tas taču arī skaitās, kāpēc tad es netaisu skandālus augšā, bet pīpēšanas dēļ jātaisa. Jo redz, man nevajagot sevi čakarēt kopā, un, vai tad mana dzīve esot tik slikta, ka jāpīpē.

Tā ir tava kļūda. Kāpēc kaut kas jāsarunā, ja tu to reāli negribi? Protams, ka viņš pēc šī notikuma tev pārmetīs, jo tu neizpildīji solīto.

Man bija kāds draugs, kuram veselība slikta, pats teica, ka grib atmest, mēs kopīgi sarunājām, ka pakontrolēšu viņu, pēc tam izrādās, ka šis nenoturējās, vēl slēpa no manis un pēc tam pārmeta par zāģēšanu. Bet tad kāpēc bija jātēlo, ka grib atmest?

ja viņš man ko nozīmētu un man būtu zb pašai smēķēt, jā... bet par cik es smēķēju tikai kad ballējos, retu reizi kompanijas pēc- viņš tāpat, tad, man neviens neko neprasa :D

Cilvēki kas smēķē ir reti pretīgi. Dzelteniem zobiem, smirdošu elpu, drēbēm un aizdomīgu klepu. Par slimīgo vēlmi smēķēt pēc noteikta laika posma nemaz nav jārunā.

Ne es pūšu viņam tos dūmus virsū, ne kā. Bet viss ir par to, ka es sevi beidzu kopā un esmu laikam dziļi nelaimīga, kad pīpēju. Viņam pilnīgi nav nekādas izpratnes par to, kāpēc cilvēki pīpē, jo pats nekad nav pīpējis.

Nu vot, es arī gribu, lai ir tā, ka mēs viens otru nezāģējam, bet tad daram, ko katrs gribam. Protams, ir ok pateikt savu viedokli, bet man pat nav ne jausmas, kā rīkoties un, ko teikt, kad kārtējais skandāls iet vaļā. Šķiet, ka cilvēks tik maļ savu, un neklausās, ko es saku.

Kopš sāku pīpēt, par to arī esmu domājusi - cik traki būt kopā smēķētājam ar tādu, kas ir kategoriski pret to. Ceru, man tā nebūs :D
Pašai pret smēķētājiem nebija nekādu iebildumu vēl tad, kad pati nesmēķēju, tāpēc tiešām neizprotu to pieprasīšanu atmest. Ja ir slikti no dūmiem - domāju, nav problēmu nepīpēt otra klātbūtnē... ,ja grib tēlot baigo glābēju - nu, esam mēs pieauguši cilvēki un katrs pats par savu veselību atbildam.

Pat bijām sarunājuši, ka es nepīpēšu un viņš atteiksies arī no kkā. Ok, es pirmā neizturēju. Un tgd viņš arī dara to lietu, no kuras atteicās. Bet tas taču arī skaitās, kāpēc tad es netaisu skandālus augšā, bet pīpēšanas dēļ jātaisa. Jo redz, man nevajagot sevi čakarēt kopā, un, vai tad mana dzīve esot tik slikta, ka jāpīpē.

Ar to savu tizlo radiotehnikas piemēru es gribeeju teikt, ka cilveeks tevi iepazina un zinaaja, kaada tu esi un ko u dari, nevar kko aizliegt, zāģeet un uz nerviem krist, jo tas tikai sabeigs attiecības.

Drīzāk pametīs otro pusīti, ja tā visu laiku pieprasīs atmešanu.

Nu vot, man pilnīgi šķiet, ka viņš ir tāds "vai nu es vai cigarete". Nu bāc, tas taču būtu smieklīgi, izšķirties pīpēšanas dēļ, tfu tfu tfu, negribu par to pat dzirdēt. Nu, kas tur tāds? Bet nē, kā pret sienu, saki ko gribi, pīpēšana ir viss pasaules ļaunums.

Tiešām nezinu. Pirms dažiem mēnešiem atmetu, bet tas bija mans lēmums. Agrāk smēķēju daudz un domāju, ka nebūtu to pārtraukusi tikai tāpēc, ja draugs to vēlētos.
Kopš pati vairs nesmēķēju, man ļoti nepatīk, ja draugs tikko uzsmēķējis nāk man klāt, apķer, nedod dievs vēl dod buču. :D Tāpēc mēdzu par to aizrādīt un esot ar mani viņš tiešām smēķē daudz mazāk nekā agrāk, taču, protams, atmetis nav un to arī nelūdzu darīt, jo uzskatu, ka man nav tādas tiesības, tā tomēr ir katra paša izvēle.
Bet uzskatu, ka, ja cilvēkam tiešām smēķēšana ir nopietna atkarība, viņš neatmetīs tikai tāpēc, ka otrā pusīte lūgs. Drīzāk pametīs otro pusīti, ja tā visu laiku pieprasīs atmešanu.

Isabella, tas buutu tpt, kaa, ja tavam draugam hobijs buutu radiotehnika, bet tev nepatiktu, ka viņš ar savaam detaļaam ņemaas, tgt tu saaktu aizliegt viņam dariit to, kas viņam patiik un nerunaatu par to ar viņu. Vāks, taa takš nevar, kaa domaa viņš atteiktos no radiotehnikas tpc ka tev kkas nepatiik? Domaaju, ka ne...

bet, esot vienatnē, tāpat to darītu.

Un, ja pēctam, kad uzzin, ka smēķēji "pa kluso", tad skandāls dubultā, jo redz, kaut kas vēl ir jāslēpj, visas pasaules nebūšanas tikai tāpēc, jo draudzene smēķē.

*kad sākām tikties*

Es vēl smēķēju, kad sākām iepazināmies. Likās stulbi, ka es smēķēšu, bet mans puisis nē. Tā nu es atmetu. Nebija nekas piespiests, jau labu laiku biju domājusi par atmešanu un jaunās attiecības bija kā stimuls. Viņam noteikti nebūtu paticis, ja to turpinātu darīt.

Zinot savu raksturu, droši vien, ka nē :-D Lai gan esmu atmetusi jau laiciņu pati. Un jā, dažreiz grēkoju un paburkšķu par drauga pīpēšanu. Nekad nebiju domājusi, ka tā smird no malas.

Nē. Nevarētu nekad atmest tāpēc, ka kāds cits tā grib, tas ir pašam jāgrib. Tā kā šobrīd par atmešanu nedomāju, atbilde ir viennozīmīgi nē. Varētu nesmēķēt viņa klātbūtnē, bet, esot vienatnē, tāpat to darītu.

Ja runa ir tikai par smēķēšanu, jā, atmestu. Es gan nepīpēju, bet domāju, ka tas būtu papildu stimuls saņemties, jo iegūtu daudz vairāk.

Līdz tādam lēmumam vajag nonākt cilvēkam pašam, sakopot gribasspēku, nevis tāpēc, ka man tā teica darīt.

Pats nekad nav smēķējis, tāpēc, man šķiet, ka nevar saprast, kā tas ir, kad gribās. Kādreiz, kad smēķēju diendienā, tad nebija tik traki, kā tagad, kad pa retam gribas. Kā arī, kad stress, tad prasās. Un tad ir skandāls un nerunāšana.