studijām sākoties..

Studiju sākumu negaidu ar prieku, jo tomēr specialitāte neieinteresēja. Cenšos domāt pozitīvi, jo tomēr nākotnē tas viss noderēs.

Pirmkursniecēm ieteiktu nemest plinti krūmos pie pirmajām neveiksmēm, bet censties tikt tām pāri. Pats galvenais ir prast runāt - ar pasniedzējiem, kursa biedriem un viss izdosies!

Kā iet tām, kas jau kojās? ;)

Studēšu 2.kursā, dzīvošu kojās, tajā pašā istabiņā, kur iepriekš. 6dien doma aizbraukt, aši nokārtot formalitātes un ievākties, bet vēl nepalikt kojās, braukt pie drauga.

Pirmkursniecēm iesaku visu darīt laikus un visu nesaprotamo, nezināmo arī jau laicīgi noskaidrot, lai nav tā, ka, piemēram, nākošajā dienā jāiesniedz jau sen uzdota kontentanalīze, bet nav ne jausmas, kas tas tāds ir un kā (par ko) tādu taisīt :D

es te tā lasu, ka visi gatavojas nākamajai nedēļai, bet man studijas sākas tikai oktobrī ārpus LV, pilnīgi skauž, gribas arī tagad sākt :D

Visu savu mūžu dzīvojusi Liepājā, tādā nelielā un mierīgā pilsētiņā, un tagad man jādodas uz Rīgu, kur (kā es domāju) vairāk laiku tērēšu sab.transportam nevis mācībām :D Taču nopietni runājot, esmu ļoti excited par jauno dzīvi..joprojām nebaidos...pēc kāda laika redzēsim :)

Nepatīk man vispār nekādi jauniņie.
Pietam,ja es varu dzīvot viena (otra meitene nekad nav kojās),kāpēc,lai es būtu ieinteresēta,lai kāda trešā nāk dzīvot?

Jaunajām pirmkursniecēm ieteiktu mācīties, vienalga, kādā nozarē viņas studē, jo bez zināšanām absolvēšanas diploms nebūs vērtīgs un darbā grūtāk ies.

100% piekrītu! Savā kursā redzu tik daudzus caurbraucējstudentus, ka, dod Dievs, viņiem tādus paziņas, caur kuriem atrast labas darbavietas, jo bez jebkādām zināšanām diez vai viņi būs kaut kur vajadzīgi!

Man būs 2. kurss, un es ļoti gaidu lekcijas, studijas! Par spīti tam, ka man arī ir tā, ka ne līdz galam apmierina mana studiju izvēle.

Ar šausmām gaidu septembri, jo tad mani gaida pilna laika klātiene un pilnas slodzes darbs. Kā apvienošu- vēl nezinu....

visu studijas laiku nepatika profesija un tagad esmu tik priecīga, kad pabeidzu, ļoti noder

Turpināšu studijas, bet negribās. Nē, nu tā jau studēt man patīk, bet negribu agri celties, negribu darbus pildīt, negribu fiziku.. :D Dzīvoju mājās, kaut gan nedzīvoju Rīgā, bet turpat, netālu, tā kā koju problēma nekad nav bijusi aktuāla. Ko ieteiktu 1kursniecēm? :D Nez, skatoties jau kā kur, bet nekrājat parādus, draudzējaties ar kursabiedriem un vecāku kursu studentiem, noderēs :D Ar pasniedzējiem jāmāk runāt. Ir vērts semestra laikā papūlēties, lai sesijā dabūtu automātu. Bet pārcensties arī jēgas nav, izvērtējat, uz kurām lekcijām nav vērts iet...un neejat :D

otra augstākā izglītība un otrais kurss.
Ieteikums: mācīties un laikus nodod darbus.

Diferenda par sabiedriskajiem transportiem ja kas vari arī man prasīt - gadu laikā esmu šajā lietā palikusi visai zinoša :D
ērzelis kas Tev pret pimkursniecēm? :D

Lūdzu Dievu,lai kāda pirmkursniece neieveļas manā istabā uz dzīvošanu. :D

Nu tā, rīt dodos uz kojām. Jau vakar un šodien ir diezgan liels satraukums par to visu. Tāpat kā citām meitenēm pagaidām vairāk baidos no koju dzīves- kādas meitenes būs, kāda istabiņa, vai nebūs kukaiņu :D Vēl mani ļoti biedē sab. transporti. Kaut nu es neaizbrauktu citā virzienā :D
Draugiem.lv uzaicināju vienu topošu kursabiedreni, bet tā runājušas vēl neesam. Gan jau pirmsaristotelī būs tā lielā sapazīšanās. Vairāk, protams, gaidu studentu dzīvi. :D Bet mācības mani arī biedē. Arī baidos no tā, vai izdarīju pareizo izvēli, vai nepadošos, vai nebūs puņķi un asaras :D
Bet nu gan jau būs labi. Rīt vairāk varēšu drošvien pastāstīt, kad būšu ievākusies un , iespējams, sapazinusies ar kādiem jauniem cilvēkiem :)

Eve nav ko satraukties par koju dzīvi. Jaunieši tak ir draudzīgi pārsvarā. Un ja arī tev trāpīsies 2 iedomīgas un nejaukas sievietes istabiņā- tu vari prasīt, lai maina.

Tām, kas jau kādu laiku studē - jums tiešām patīk tas, ko studējat?

Līdz galam nē, bet būšu kaut kā līdz beigām izmācījusies. Arī papīrs sniedz salīdzinoši plašas iespējas. Tagad pat apsveru domu pēc tam maģistratūrā mācīties par šīs jomas skolotāju, bet tad jau redzēs vai maz saņemšos.

Man ir tā, ka tas, ko vēlētos studēt no sirds un tas, ar ko vēlētos nodarboties, LV nav pieejams, bet tā kā nevaru braukt prom vēl, tad studēju ko tādu, kas man noderēs nākotnē, zinu, ka padosies un "ies" tā lieta. :) Bet baigi starā neesmu , redzu arī kursabiedrus, kuriem acis spīd un interesē tas viss. Arī tādus, ko vecāki pamudinājuši izvēlēties šo jomu. Ir diezgan liela atšķirība. Mans mērķis ir pabeigt šīs studijas un pastrādāt jomā, ko esmu izvēlējusies. Bet neatliekot domas par sirsniņai tuvākām lietām paralēli. Esmu ļoti apmierināta un laimīga par savu izvēli. :)

dzīvošu kojās, par šo laikam uztraucos vēl vairāk kā par pašām mācībām.

Man bija tieši tas pats. Nu labi, patiesībā ir joprojām, jo zinu, ka man istabas biedrenes ir labas draudzenes, jau labu laiku dzīvo kopā, viņām sava kārtība un es te jauniņā atnākusi.. :D Bet būs labi :)

bailes ir tikai par to, vai tas man būs pa spēkam, bet dažreiz šaubos, vai tas ir tas, ko gribu.

man tieši tas pats. reiz jau ar izvēli nokļūdījos, negribas to atkārtot vēlreiz.

arī es šogad uzsāku studijas. bailes ir tikai par to, vai tas man būs pa spēkam, bet dažreiz šaubos, vai tas ir tas, ko gribu. tomeŗ kamēr nepamēģināšu - neuzzināšu. :)
dzīvošu kojās, par šo laikam uztraucos vēl vairāk kā par pašām mācībām. :D
un jā, dažus kursa biedrus apmēram zinu.

Es šogad atgriežos augstskolas solā, ar prieku, bet tomēr nelielām bailītēm par slodzi u.tml. gaidu studijas. Būšu jaunā kolektīvā, nevienu kursabiedru nepazīstu, bet tas man nav primārais.. Dzīvošu un mācīšos divās dažādās pilsētās, pagaidām ar dzīvesvietu neko neesmu izdomājusi, tas nāks ar laiku, kojās nevēlos dzīvot.