Rudens lielākais kašķis - VĒLĒŠANU diskusija.

Latvijas Reģionu Apvienība, manuprāt, ir vissakarīgākā.
Arī programma liekas laba - http://latvijasregionuapvieniba.lv/par-mums/programma-2/
Es balsotu par Artusu Kaimiņu.

Vienmēr liekas tik uzjautrinošs tīņiem raksturīgais nepamatotais spītīgums ar to "nepiedalīšanos vēlēšanās". Šķiet, diezgan egoistiski un bezkaunīgi pret valsti,kurā dzīvojam.
Arguments "nekas nemainīsies no manas balss" kļuvis pretīgi novazāts un banāls.
Neesam jau vairs pusaudži, jāsāk saprast nozīmi piedaloties vēlēšanās un jāpilda savus pilsoņa pienākumus.

man ir viens jautājums tiem, kas apgalvo, ka Latvijā ir jāaizstāv krievvalodīgo intereses. Variet, lūdzu, mani apskaidrot kādas intereses? Esmu pazīstama ar daudziem krieviem un neviens no viņiem nejūtas apspiests. Manī rada izbrīnu šie apspiestie ļaudis Eiropas valstī 21. gs. Vai tas vienkārši nav ieradums no padomju laikiem sūdzēties un gaidīt atbalstu no visiem nevis pašam iet un veidot savu dzīvi pēc sava noteikta mērķa? Mūsdienās ir vaļā visa plašā pasaule. Man nav izprotama čīkstētāju psiholoģija. Varbūt kāds varētu man to izskaidrot?

Man gan liekas uzjautrinoši:
1. neiesi balsot - lops tāds, tas ir tavs pienākums;
2. balsosi par SC - lops tāds, kaut tev pase pazustu.

Tātad sanāk - pilsoņa pienākums ir iet balsot un balsot par tikai un vienīgi latviešu partiju, ja balsosi par to, ko gribi vai neiesi vispār - LOPS TU TĀDS :D

Vai mēs esam viesi paša zemē.

Pēdējā laikā es tiešām jūtos kā viesis šeit. Nemāku labi krievu valodu. Kad vajadzēja ļoti darbu, sūtīju savu CV un visurieni, arī Maximu, bet tur mani nemaz uz interviju nepaņēma. Pazvanīja tikai par apkopējas vakanci. Aizgāju un topošā pāriniece bija krieviete, kurai man būtu bijis jāklausa. Nespējām komunicēt, tad nu arī tam darbam nederēju.
Nesen ieraudzīju lielisku sludinājumu, kas nedaudz ietvēra arī manu jomu. Aizsūtīju CV un tajā pašā dienā saņēmu no viņiem zvanu. Sieviete ar mani runāja krieviski, kaut ko lauzītā krievu valodā mēģināju atbildēt, bet viņa pat necentās kaut vienu vārdu pateikt latviski. Sarunas beigās viņa man krieviski teica: "Cik noprotu, krievu valoda Jums nav īsti labā līmenī. Diemžēl Jūs mums nederēsiet." Pats smieklīgākais bija tas, ka savā cv biju norādījusi, ka man ir tikai pamatzināšanas krievu valodā. Tā lūk. Es jau vairs neceru atrast normālu darbu. Sēdēšu ar savu augstāko izglītību un gaidīšu, kad kādā valsts iestādē parādīsies vakance, kurā netiks iebīdīts kāds savējais. Vai arī uzsākšu kaut ko savu. Es neesmu par to, ka Latvija lec no viena grāvja otrā, tomēr esmu priecīga, ka kāds mēģina pievērst uzmanību šai situācijai.

Man gan liekas uzjautrinoši:
1. neiesi balsot - lops tāds, tas ir tavs pienākums;
2. balsosi par SC - lops tāds, kaut tev pase pazustu.

Tātad sanāk - pilsoņa pienākums ir iet balsot un balsot par tikai un vienīgi latviešu partiju, ja balsosi par to, ko gribi vai neiesi vispār - LOPS TU TĀDS

labi teikts!
Man godīgi sakot tiešām rodas iespaids ka aiz ekrāniem sēž daži histēriski patrioti kuri kā akli jēri tik brēc par to ka jāsargā Latvija.

Ar ID kartēm balsot var. PMLP jāizņem vēlētāja kartiņa, kas jāņem līdzi ar ID karti uz vēlēšanām.

madeleine, ļoti daudzi krievvalodīgie ir nepilsoņi. Latvijas nepilsoņiem nav vēlēšanu tiesību (arī pašvaldību vēlēšanās, atšķirībā no Igaunijas nepilsoņiem), kaut gan viņi var būt Latvijas partiju biedri un ziedot partijām. Pastāv arī ierobežojumi sociālajās un ekonomiskajās tiesībās: profesionālajā darbībā, nekustamo īpašumu iegādē, pensijas stāža aprēķināšanā, iespējās bez vīzām braukt virknē ārvalstu, studijās vairākas augstskolās, ieroču nēsāšanās un privatizācijas sertifikātu saņemšanas jomā u. c.
Protams, šiem cilvēkiem ir iespēja kārtot naturalizācijas eksāmenu. Cik daudzas no jums to eksāmenu ir redzējušas? Kad kolēģis man palūdza palīdzību, lai viņam būtu vieglāk, sapratu, ka atliek vien priecāties, ka esmu dzimusi pilsone, jo 2/3 eksāmena sastāv no jautājumiem, uz kuriem pat man - dzimušai latvietei, bija neiespējami atbildēt bez grāmatas. Saprotu, ka ir svarīgi, lai topošais pilsonis pārzin lielākos notikumus Latvijas vēsturē, bet tur prasa tādas lietas, ko es tiešām neesmu iegaumējusi no vēstures stundām - tās nemaina manu attieksmi pret valsti, kā arī nav būtiski ietekmējušus šīs valsts vēsturi. Nu, kāpēc katram pilsonim ir jāzina, kurš bīskaps pēc kura valdīja Rīgā tikko pēc dibināšanas? Jūs pašas bez googles un grāmatām to zināt?
Par to daļu, kurā tiek pārbaudītas valodas, Satversmes un himnas zināšanas, tur gan nav nekā īpaša - ja kādam ir problēmas ar to, man tas liekas absurdi.
Tā krievvalodīgo daļa, kas nevar vai nevēlas iegūt pilsonību, arī lielā mērā sastāda neapmieirināto krievu kopienas daļu. Otra daļa sastāv no tiem krievvalodīgajiem, kas uzskata, ka Latvijā ir pietiekami daudz krievvalodīgo, lai viņu dzimtā valoda varētu tikt atzīta par otru valsts valodu. Tāpat, daļa no šiem krievvalodīgajjiem uzskata, ka ir vēsturisks pamats šo valodu atzīt par otru valsts valodu. Šim gan es nepiekrītu. Jā, krievvalodīgo ir daudz, taču, es tik un tā piederu pie tās sabiedrības daļas, kas uzskata, ka šaj valstij pietiek ar vienu valsts valodu.
Ceru, ka apmēram paskaidroju neapmierinātības iemeslus krievvalodīgo vidū.

Alexxa, vēstures eksāmenam jau ir iespējams arī iemācīties, jo gluži jau nu cilvēks uz sitiena neizdomā nākamajā dienā iet naturalizēties. Tāpat jau noteikti gatavojas.

Alexxa, nu izbeidz! Gatavoties eksāmenam viņi var pirms tam, ja nemaldos, pat grāmatiņu iedod līdzi, kurā viss rakstīts.
Un nezinu kāpēc tavam kolēģim tik grūti gāja, bet man ir labs (lai gan varētu teikt slikts) piemērs ar šo naturalizācijas eksāmenu - mans bijušais draugs.
Aizgāja un nolika nevienu reizi neieskatoties tajā grāmatiņā + vēl pēc liela tusiņa uz pohām un + ar vēsturi viņš pavisam nebija uz Tu.
Liekas, ka vienīgais ko viņš mācēja/māk ir lieliski runāt latviešu valodā, lasīt, rakstīt un valsts himnas vārdu.. vismaz cik es atceros :)

Un toreiz tas mani šokēja, jo nebija ienācis prāta, ka naturalizācijas eksāmenā principā prasa NEKO.

paldies, Alexxa, par atbildi! (ceru, ka uzrakstīju pietiekamu skaitu xxx burtu Tavā nikā :) ) nebiju laikam precīzi pateikusi, ka tieši par otrās valodas jautājumu man bija lielais izbrīns. Par pārējiem neapmierinātības iemesliem biju aizdomājusies. Esmu uzaugusi ļoti latviskā gimenē, apkārtējie ar mani arī runāja tikai latviski, tapēc krievu valodu iemācījos tikai sākot strādāt. Viegli nebija, bet tagad varu teikt, ka runāju, lasu un rakstu pat ļoti labi. Tāpēc mani izbrīna dzīvošana mītnes zemē un valodas neprašana VISPĀR. Pat ne lūdzu, paldies, labdien. Nerunāju par tiem cilvēkiem, kas zina latviešu valodu, bet savā privātajā dzīvē lieto krievu valodu.

Uzskatu, ka katra valoda ir skaista un bagāta, un tā ir jāciena. Valodu zināšanas ir ļoti liela bagātība. Bet dažbrīd vienkārši paliek ļoti skumji, kad abās pusēs oponenti sāk izvirzīt aizvainojošus komentārus.

Protams, šiem cilvēkiem ir iespēja kārtot naturalizācijas eksāmenu. Cik daudzas no jums to eksāmenu ir redzējušas? Kad kolēģis man palūdza palīdzību, lai viņam būtu vieglāk, sapratu, ka atliek vien priecāties, ka esmu dzimusi pilsone, jo 2/3 eksāmena sastāv no jautājumiem, uz kuriem pat man - dzimušai latvietei, bija neiespējami atbildēt bez grāmatas. Saprotu, ka ir svarīgi, lai topošais pilsonis pārzin lielākos notikumus Latvijas vēsturē, bet tur prasa tādas lietas, ko es tiešām neesmu iegaumējusi no vēstures stundām - tās nemaina manu attieksmi pret valsti, kā arī nav būtiski ietekmējušus šīs valsts vēsturi. Nu, kāpēc katram pilsonim ir jāzina, kurš bīskaps pēc kura valdīja Rīgā tikko pēc dibināšanas? Jūs pašas bez googles un grāmatām to zināt?

Alexxa, tā jau nav tikai Latvijā. Arī citās valstīs, lai iegūtu tādā veidā pilsonību, ir jāzina tās vēsture.

Selīna, kolēģis jau to eksāmenu nolika. Taču viegli viņam nebija. Tas ir tieši tāpat, kā ar jebkuru citu eksāmenu - visiem viegli neies.
Un es atkārtoju vēlreiz - man pašai, latvietei būdamai, liekas, ka tā vēstures daļa ir par traku. Protams, ne jau visu atprasa, tas, kā paveicas ar jautājumiem, bet, ja nepaveicas, neticu, ka Tu tos bīskapus vari nosaukt neskatoties googlē. Tur bija vēl tādi jautājumi, visus neatceros.. Nu nevienam skolā vēstures eksāmenā šo neprasa, kāpēc tas ir nepilsoņu eksāmenā?

Nu nevienam skolā vēstures eksāmenā šo neprasa, kāpēc tas ir nepilsoņu eksāmenā?

Ko? Skolas vēstures eksāmenā ir gan bīskapi, gan citas tev droši vien prātam neaptveramas lietas.

Kristiine, zināt vēstures nozīmīgākos notikumus ir viena lieta. Otra lieta ir prasīt vēsturi tādā līmenī, kādā vidējais valsts iedzīvotājs pats to nezina. Kāpēc tas ir vajadzīgs?

Ko? Skolas vēstures eksāmenā ir gan bīskapi, gan citas tev droši vien prātam neaptveramas lietas.

Nina, ne pamatskolā, ne vidusskolā man viņus neprasīja visus tik secīgi. Protams, Alberts jāzin un vēl daži, bet ne jau visi, tikai tāpēc, ka viņi tur tā ir bijuši kaut pa dažiem mēnešiem.

Apskaties iepriekšējo gadu eksāmenus. ;)
Par naturalizācijas eksāmenu - viegls, mamma lika.

Nina, apskatījos. Materiālus ņēmu no VISC mājas lapas. Kā jau teicu - izņemot Albertu un Menardu, vismaz pēdējos 5 gados neviena cita bīskapa. 2011. gada pamatskolas eksāmenā nav pat šo abu. Kāpēc viņi vairāk par tiem 2 tiek prasīti tur?