Tūristus nekad neesmu pa pilsētu vadājusi, bet privātstundas svešvalodā gan ir gadījies pasniegt, nu, jāsaka tā - jo retāka valoda, jo mazāk gribētāju. Bagātai tādā veidā nav izdevies palikt :)
Pie tam, jāatceras, ka ir valodas, kuras mācas daudzi, bet iemācas retais. Spāņu valoda ir viena no tām. Tādu kas spāniski zin druscīt, ir pilna Rīga, labu speciālistu, kā jau meitenes saka, maz. Pamācities pāris mēnešus jebkuru valodu, nu, nav īsti jēgas. Ja valoda nav tādā upper intermediate (ja reta valoda) vai advanced (ja mazāk reta) līmenī, tad tās zināšanas reāli nav nekā vērtas.
Par pašu jautājumu, kādu ceturto valodu mācities, jāzin, kāda ir tava esošā izgltba, esošā darba sfēra un pieredze, un kādi ir tavi nākotnes plāni. Un KUR ir tavi nākotnes plāni.
Variants: izgltiba tāda nekāda, pieredze - Narvessenā un Drogās, gribi dzīvot Rīgā un ēst trīsreiz dienā, tad skandināvu valodas viduvējā līmenī (Dāņu un Norvēģu zin mazāk cilvēku, nekā Zviedru) tev dos iespēju strādāt bez īpašām zināšanām. Viduvēja vācu valoda - būs grūtāk.
Ja tev ir labas profesionālās zināšanas un pieredze, iespējams ir jēga investēt laiku un enerģiju angļu valodas uzlabošanai (ko vispār nozīmē "sarunvalodas līmenī"?), nevis apgrābstīt tibetiešu valodu.
Ja taisies studēt Francijā - jāzin Franču, ja taisies precēties ar ēģiptieti, jāzin ēģiptiešu dialkets arābu valodai, ja plāno atvērt biznesu korejā, jāzin korejiešu. Jāskatās pēc apstākļiem :)