Vīrieša māte

Es ar pirmo vīreni tā arī iepazinos divatā, kad nejauši satikāmies vienā pasākumā. I ne vainas, man likās mazāk mulsinoši nekā, ja draugs būtu tur bijis.
Jāsaka, ka vispār to pāris gadu laikā, manas attiecības ar vīreni bija kudi labākas nekā ar pašu vīrieti :D

Tiecies citreiz atrodas kontakts kad tas trešais nav.Es ar sava vīra mammu tikos pirmo reizi bez vīra un viņa ir tas cilvēks ar kuru varu izrunāties no sirds.

Vai jūs pirmajā tikšanās reizē divatā stāstītu par visu savu dzīvi vai būtu atturīgākas un atstātu savus dvēseles pārdzīvojumus citai reizei?

Kāpēc vispar kadam VISU SEVI jāstāsta uz āru? Un ka tu to iedomājies? Pirmo reizi redzi vīreni un davai stastīt visu? man tas liktos smagi dīvaini.

Es arī noteikti tiktos. Neredzu pilnīgi neko ļaunu tajā, ka pirmā tikšanās ir bez drauga, dzīvē visādi iepazīšanās
stāsti dzirdēti, ne tikai, klasiskā iepazīstināšana ar vecākiem.

A kāpēc nē? Es tiktos, ja man pateiktu, ka tā mamma arī grib ar mani sapazīties. Nav jau viss vakars janosēž un jānopļāpā. Pasēdiet pie tejas tases, iepazīsieties. Neredzu iemeslu baidīties vai justies neērti.
Man bijušā puiša mamma bija ragana, bet ar to es varēju atrast kopīgu valodu, kad vajadzēja. Tagadējā gan baigi feinā. Kopā pat pasakumus divatā apmeklējam :)

netiktos

Santa T., to.. cik daudz un ko stāstīt, sapratīsi tikai tikšanās reizē.
Tiešām iesaku negaidīt un noorganizēt randiņu :) Mammu noteikti interesēs, ar ko Tu ikdienā nodarbojies, kā mēdz pavadīt laiku utt.
Esi pieklājīga, smaidīga.. uzdod mammai daudz jautājumus, pastāsti par savu ģimeni, palūdz dalīties ar mīļotā vīrieša iecienītākajām bērnības receptēs!! Tad mamma sapratīs, ka vēlies izrādīt rūpes par viņas atvasīti.. :)

--Robertiņ, viņa ir velna sieviete! -Nē, mammīt, viņa ir tikpat daiļa kā Tu!
--Kāda daiļa? Viņai taču katrs nags savā krāsā nolakots!! Daiļa?
:D:D:D

Savus dvēseles pārdzīvojumus gan pirmajā reizē nevienam cilvēkam nestāstu. Ir jābūt uzticībai, sapratnei, atbilstošiem apstākļiem, lai par tādām tēmām runātu. Ar sava drauga mammu pirmoreiz tādas nopietnākas personiskas tēmas pārrunāju laikam tikai pēc pusotra, diviem gadiem.. Un arī tas bija abpusēji nevis tikai no manas puses. Tas daudz labāk ļāva saprast viņas izturēšanos sākumā, ļāva iepazīt viņu kā cilvēku, arī savu draugu labāk sapratu.

New York, es no teksta sapratu, ka draugs ir sasolījis viņas vietā. Manā skatījumā tas būtību nemaina.

Vina jau neko nav solijusi , pat runajusi nav ar vinu .

Ja draugs jau būtu mammai pateicis, ka esmu gatava ar viņu tikties, tad es ietu. Uzskatu, ka citādi tas būtu ļoti nepieklājīgi - viņu pēdējā brīdī "uzmest".
Man līdzīgs scenārijs sanāca ar drauga vecmāmiņu, kad man, studējot žurnālistiku, bija katru nedēļu jāmeklē temats ziņai, un viņai bija viens pastāstiņš iz dzīves. Mēs pirms tam nebijām tikušās, bet vienalga piezvanīju, sarunāju, aizbraucu, padzēru tēju un parunājos. Protams, bija nedaudz neērti, bet labi, ka viņa bija runātīga.
Nav jau drauga mamma nekāds bubulis, droši vien forša sieviete. Ja domājat precēties un mamma to zina, tad jau noteikti grib tevi satikt. Ja arī būs stulbi un nezināsiet, par ko runāt, tad vismaz nākotnē būs, par ko pasmieties. Nevis drauga mamma tevi visu mūžu atcerēsies kā "to meiteni, kas solīja tikties, bet pēdējā brīdī kaut kur noziedēja".

helloandbye - kāpēc Tu nepatīc sava drauga mātei?

Mani mulsina tas, ka tās būtu tikai dažas stundiņas pirms viņa kaut kur tālāk dodas. Ja ilgāk dzīvotos turpat, tad gan aizietu satikties un ja būtu laba saprašanās, tad uzaicinātu arī vēl kaut kur kopā doties.
Nevajag to uztvert tā baigi formāli un nopietni. Iedomājies, ka tāpat aizej patērzēt ar kādu mammas kolēģi vai tml.

Arī par to dzīves klāstīšanu un sarunas nopietnību jāskatās taču kādās sliedēs virzās tēma, nevis jāsāk stāstīt, kurā bērnudārzā gāji, kādu skolu beidzi un kurā augstskolā iestājies.

Emmanuelle, nu, es arī tagad pat pēc 4 gadiem laulībā neietu uz tikšanos ar vīramāti vienatnē. Man nav ko ar viņu runāt.

Tevi, protams, labprāt satiktu :)

Ja drauga mammu aicina Tevi personīgi, nebūs pieklājīgi, ja atteiksi. Bet, ja tikai draugs cenšas kaut ko tur saorganizēt, es tā arī pateiktu, ka satiksimies tad, kad būsim visi kopā. Draugam taču var droši teikt, ka bez viņa jutīsies neērti, manuprāt, no tā nevajadzētu kautrēties.
Par runāšanu - nekad drauga mammai nestāstu un nedomāju visu par sevi stāstīt, un pasniegt sevi kā uz paplātes. Dvēseles pārdzīvojumus man ir kam stāstīt, drauga mammai tas noteikti nav jāklausās.

Emmanuelle Nu es neesmu tava vedekla,tapec mes varam runat par visu un visiem. :D

Naziic-es iedomaajos,kaa mees runaatu par laika apstaakliem:D:D

Annie-man liekas,ka mees tiiri labi satiku-man noteikti nebuutu "bail no tevis" ,un tev no manis!
Naziic-ar tevi laikam gan es vareetu runaat par visu!:D
Man gandriiz bija otraadi,kad iepazinos ar deela meiteneni,jo tad bija gandriiz saspiileetaaka ta atmosfeera trijataa,nekaa veelaak ,kad gaajaam kopaa divataa ar meiteni uz vienu pasaakumu!

Vai jūs pirmajā tikšanās reizē divatā stāstītu par visu savu dzīvi vai būtu atturīgākas un atstātu savus dvēseles pārdzīvojumus citai reizei?

Es pat reti kad savai mammai ko tādu stāstu, kur nu vēl pirmo reizi satiktai sievietei. Kaut gan nestāstītu arī tāda gadījumā, ja būtu pazīstamas arī sen. Esmu tāds cilvēks, visu turu sevī. Maksimums varu nedaudz pastāstīt draudzenei vai māsai, reti - mammai (bet ne jau tāpēc, ka sliktās attiecības)...

Ar to tikšanos ir tā kā ir.. Es laikam negribētu pirmo reizi tikties divatā, bet.. varbūt ir vērts piezvanīt un iepazīties vismaz telefoniski. Varbūt mātei savas darīšanas un nemaz nesanāks tikties, vismaz pa telefonu varētu papļapāt. Bet tas ir tikai padoms, jo man būtu grūti ko tādu izdarīt - neesmu baigi komunikabla.. Vispār dīvaini - ja jau džeks tā grib, tad vajadzēja informēt māti un ja mātei būtu vēlme, tad pati varētu Tevi sakontaktēt, citādi visu uzgrūdos uz Taviem pleciem..