Šļūc pa kreisi

Pateica viens no vinja draugiem.


Liene,tu absoluuti neesi ne pie kaa vainiiga. Neba nu gaaji vinjus iepazistinat ar merkji,ka shie saaks kopoties. Tava vaina nav nekur,pashi ir pieaugushi cilveeki un zina ko dara.

Melania, mašīnu viņš pats toreiz bija pacenties apskādēt, tas man gāja seces, diemžēl :D

Bet, ja nopietni, kā jau teicu, biju pavisam jauniņa. Tagad pat nespēju iedomāties ko tādu.. Es tomēr esmu par "mierīgām" beigām. Ja otrs neciena un krāpj, tad tas cilvēks pat nav atriebības vērts. Jāaizmirst un jāiet tālāk..

Bante, nē, bet ko tev tik garš deguns? :D

Šķērmi palika izlasot Lienes drauga situāciju. Pirmajā komentārā bērns ir mazs un te atkal gadiem jau sēž mājās? Protams, saprotu, ka satiec vienu cilvēku un viņš mainās, tu meklē to, ko iepazini, bet dzīve uz vietas nestāv. Viss ir saprotams, izskaidrojams. Bet cieņa ir tieši 0 laikam.. Ļoti neapskaužu tevi, Liene, to visu zināt..

Diemžēl, esmu ļaunatminīga, ko padarīt..

Muļķīga, manuprāt, ir Kinetic rīcība. Baudas pēc tad jau labāj, ja puisim ir, mašinas riteņus apskādētu. Maziņš ļaunums, bet vismaz kaut kāds gandarījums.

Vai kāda ir tā "saldi" atriebusies, lai būtu sirdsmiers?

Nekad to nedarīju un visticamāk nedarītu. Negribu nolaisties līdz tam līmeni. Labāk šķiramies tā, nevis taisam vēl kaut kādu meksikāņu seriālu. Tā atriebība taču neko nemainīs - attiecības ir beigušās un vīrietis ir prom. Labāk ātrāk sākt jaunu dzīvi, nevis domāt atriebības plānus un vēl sevi nostādīt muļķes lomā.

Nekad neesmu bijusi krāpta. Arī atriebību uzskatu par kaut ko muļķīgu. Nav man 13 gadi, lai es kāda muļķa dēļ tikai vairotu negatīvismu. Labāk šķiram ceļus un aizmirstam visu slikto, kas bijis.

Par atriebību runājot.. Tas bija daudzus gadus atpakaļ.. Bijām kopā 3 gadus, ātri arī uzsākām kopdzīvi.. Kad man pienāca laiks doties studēt un dzīvot uz Rīgu, viņš palika citā pilsētā. Līdz ar to, ka sanāca tikties pārsvarā tikai pa nogalēm, sākām atsvešināties.. Vienā vakarā, kad zvanīju, dzirdēju fonā, ka šis mājās kaut kādu ballīti uzrīkojis.. Taisnojās, teica, ka neesot nekādas ballītes. Nākošajā dienā, kad aizbraucu turp, skapī atradu saslēptus prezervatīvus, vēl vēlāk viņa drauga datorā, kas bija atstāts pie mums, uzgāju bildes, kur manējais ņemas ar citu.. Lieki piebilst, ka mūsu gultā :) Meitene man bija zināma. Viņa pati tobrīd atradās nopietnās attiecībās ar citu.

Pēc kāda laika, kad ar draudzenēm bijām aizgājušas ballēt, satiku tās meitenes džeku klubā, jautāju, kur šim dāma?! Teica, ka pie māsām ciemos aizbraukusi.. Kaut gan, es zināju, ka šī pie mana bijušā..

Dusmas nebija rimušās.. Saballējām tajā vakarā ar to džeku, beigās aizbraucu pie viņa.. No rīta dāma pārradās mājas un savā dzīvokī sastapa mani!! :)

Šobrīd, atskatoties, saprotu, ka rīcība bija muļķīga. Varēju būt gudrāka un vienkārši nepievērst vairs nekam uzmanību..

Elizabete gandrīz mans stāsts(pirms gadiem 4 attiecību sākumā) Meitene, kuru gandrīz nepazinu uzaicināja mani draugos. Gribēja tā tuvāk iepazīt izokšķerējot manas jaunās galerijas un citus ierakstus draugiem.lv Tad pēc pāris nedēļām arī manam puisim viņa parādījās draugu lokā, bet nu manu draugu loka bija pazudusi Un tad, bam, kafejnīcā abus ieraudzīju. Protams, neskrēju klāt. Vakarā puisim pajautāju, izstāstīja, kas par lietu, mēģinājusi flirtēt, iepazīties tuvāk, uzaicinot uz randiņu. Diemžēl vai par laimi manējo tik viegli neaptīt (gribēja mani nomelnot, kaut ko murgojot, ka man cits bla, bla, bla (varbūt būtu gudrāka un tā nemuldētu, izšķirtu mūs). Dabūja viņš no manis dzirdēt labus vārdus, ka neuzticās man, augstos toņos, bet vakars beidzās ar izlīgumu.

Tas bija sen ar ex draugu, es tonakt biju draudzenes dzimšanas dienā, viņš- vienkārši ballītē, tonakt vēl viņu sazvanīt nevarēju,tāpēc zvanīju viņa drauga draudzenei kura teicās,neesot viņu satikusi,kaut gan nākošā dienā uzzināju ka tieši tai brīdī kad zvanīju un runāju ar to meiteni, viņš uz viņas ņēmās ,pretīga sajūta.

Un vēl senāk, man naktī atnāca sms no puiša telefona kur bija rakstīts - čau te x,rakstu no y telefona,gribēju tik pateikt,ka tavējais pašlaik ar w ņemās, nākošā dienā puisis taisnojās,ka tas esot slikts joks no drauga puses, pēc nedēļas puisis brauca pie manis ciemos ar džemperi ar augsto apkakli,parāvu nost,un viss kakls zilumos,iztriecu no mājas,raudāju ļoti.

Elizabete, tas taču nav par tavam tagadējām attiecībām?

Man bija tāda neizskaidrojama sajūta, redzot vienas konkrētas meitenes profilu savā draugiem.lv profilā. Es viņu pat nepazinu, vēl tagad brīnos par to. Bet nu... Paokšķerējos sociālajos tīklos un vualā.

Ar kursa biedru runājos un it kā ķēru uz muļķi par to, ka mans toreizējais draugs mani krāpj. Un ko viņš atbildēja.. "Kā Tu zini?"

Šausmīgi..

Sen atpakaļ viens čalis ar kuru īstenībā nekas nebija, pats man pateica dusmās. :D Cik atceros, skanēja aptuveni šādi: ''Par cik tu mani nokaitināji, es dzērumā ar to čiksi ņēmos, jo viņa man kārās kaklā.'' Pirmajā brīdī bija nepatīkami, bet, pirmkārt, biju laimīga, ka nebiju pati ar viņu vēl gulējusi un, otrkārt, vēl tagad atceros ar cik milzīgi ļaunu prieku pasūtīju viņu. :D Čalis vēl kādu laiku nelikās mierā pēc tam.

Bet vispār mans uzskats ir, ka, ja esi attiecībās, tad nevar būt nekāda laišana pa kreisi. Ja prasās, tad izšķiries no savas otras puses nevis aiz muguras tādus gājienus taisi.

Meitenes, Jūs mani nomierinājāt, jo savādāk es jutos draņķīgi. Mani bijušais pusaudzes gados arī piekrāpa, es zinu to drausmīgo, pretīgo un neaizmirstamo sajūtu un tāpēc man ir ļoti žēl tās sievietes. Kaut gan es redzu viņā pašā vainu. Mans draugs ir ambiciozs, vēlas dzīvē ne tikai ģimeni, bet arī karjeru, ir runīgs, mīl sabiedrību, bet kad es prasīju viņam, kāpēc Tu tā dari, kāpēc tu viņu krāp, viņš atbildēja, ka gadu gaidā izveidojusies rutīna, ka tas ir tāpēc, ka viņa ir mājsaimniece, kura tikai sēž gadiem mājās ar bērnu un ka pēkšņi vienā mirklī viņš sailgojās pēc sievietes, kurai ikdiena ir kas vairāk par vienatni mājās ar bērnu bez darba, aktīviem hobijiem utml. Skumji, bet fakts.

Jā, gribēju pirmajam puisim atriebties. Atradu dr.lv to meiteni. Sarakstījāmies. Viņa teica, ka nezināja par mani un pameta viņu. Loģiski. Biju puisi arī pametusi. Izdomāju viņu dabūt atpakaļ un tad kaut kā īpaši pamest. Bet nesanāca. Ar viņu aizmirsu savus plānus. Attiecības beidzās pamazām. Sākām kontaktēties aizvien mazāk un mazāk.
Pie tam, pēc tam, kad atvērās acis, sapratu, cik daudz man ir melots.

Tad kāpēc jautā šādu jautājumu? Parasti, ja viss ir kārtībā attiecībās, nejautā šādus jautājumus.
Manai radiniecei vīrs saticis "mūzu". Šodien bija ar radinieci diezgan ilga saruna, un tā nolēmu te izveidot diskusiju.

Atceros, ka bijušais bija pārliecināts, ka es viņu krāpju, muļķīgu pārpratumu dēļ. Kokam divi gali.

Ieraudzīju viņa iepazīšanās sludinājumu internetā. Jutos tik stulbi...

Tad kāpēc jautā šādu jautājumu? Parasti, ja viss ir kārtībā attiecībās, nejautā šādus jautājumus.
Liene, nestāsti neko. Tā ir tikai viņu abu darīšana. Un sieva, nu kā var nepamanīt, ka krāpj..