Šļūc pa kreisi

Mans vīrietis bija devies braucienā uz ārzemēm kopā ar kādu kolektīvu. Atgriežoties, mēs par visu kaut ko runājām, un viņš jautāja manas domas par krāpšanu. Es atbildēju, ka man tas šķiet ļoti nepieņemami, tad jau labāk, pamet otru cilvēku, nevis krāp. Domāju, ka viņš to jautāja tāpat, jo, vienmēr taču visādas tēmas tiek apspriestas. Tas tika aizmirsts. Pēc pusgada bijām uz pasākumu un tad palikām uz balli. Gājām laukā pīpēt, un viņš sacīja, ka grib pateikt kaut ko svarīgu. Un tad sekoja teikums: " Es.... Es Tevi esmu krāpis."
Pirmā reakcija man bija smiekli. Liela neticība. Nekas par to neliecināja. Neesmu jau galīga muļķe, bet pamanīt nevarēja. Viss bija tā, kā agrāk. Lielāks mīļums, atgriežoties no ārzemēm, domāju, ka pamatīgi sailgojies. Viņš turpināja, teica, ka tā tiešām bija. Man interesēja, kad tas ir noticis, uz ko saņēmu atbildi, ka ārzemēs. Nezinu gan, vai vajadzēja jautāt, bet tajā mirklī interesēja - ar ko? Vārdu nosauca. Vēl joprojām neticība. Jo zinot to sievieti. Izstāstīja, ka tas bija noticis dzērumā, ka ļoti nožēlojot, pat raudāja. Teica, ka neizstāstīja ātrāk, jo baidījās mani pazaudēt.

Es ieraudzīju kā tas notiek. Manā acu priekšā. Astotajā f**king martā. Rozi ar bija dāmai uzdāvinājis - man domātā stāvēja nomesta virtuvē uz galda.

Auč.

Es ieraudzīju kā tas notiek. Manā acu priekšā. Astotajā f**king martā. Rozi ar bija dāmai uzdāvinājis - man domātā stāvēja nomesta virtuvē uz galda.

Kinetic, es jau labprāt salabtu, bet nu.. laikam par agru vēl, jo pēdējoreiz, kad tikāmies (nepilnu mēnesi atpakaļ, negribēja redzēt mani). Tāds apjukums brīžiem iestājas, jo 2x prasīju palīdzību un radās iespaids, ka viņš uztraucās par mani.. Visas mantas nav arī atvedis vēl (šodien jau 3. mēnesis iesākās), bet es arī neprasu. Nezinu vai viņam ir vienalga par tām manām mantām, jo pats no manis arī neko neprasa vai arī domā kaut kad visu mainīt.. Pēdējā tikšanās reizē arī pirms tam bijis laukos, kur dzīvo vecvecāki, man tur diezgan daudz mantu ir, prasīju - ja jau mēnesi zini, ka neko ar mani negribi, kāpēc neatvedi mantas? Atbildēja, ka nav iedomājies (mhm, tādu kalnu nevar neievērot).. Es gan vairāk sliecos domāt par to, ka nav gatavs ģimenei vēl visu pateikt.
No vienas puses jau ļoti gribās atpakaļ viņu, jo katru dienu domāju par viņu, bieži vien kaut ko ieraugu, nodomāju - o, viņam tas varētu patikt/interesēt. Traki.. No otras puses brīžiem atceros to slikto, iemeslus dēļ kuriem gāju pa gaisu.. Ar galvu saprotu, ka, ja mēs atkal saietu kopā, es negribētu visu pa vecam, pati mainītu savu attieksmi, bet to pašu gaidītu arī no viņa, vairs nesamierinātos ar dažiem izgājieniem, kurus pats nevarēja man izskaidrot, jo tā vienkārši esot..

Melania, tāpēc, ka beidzot sapratu, ka vismīļākais cilvēks pasaulē TIEŠĀM mani muļķo un čakarē.
Bija jāpaiet ilgam laikam kamēr sapratu, ka vienīgais kas mani muļķo un sāpina esmu es pati esot kopā ar šo cilvēku.
Viņam visu laiku pirksti un vēl kaut kas niezēja un niez vēljoprojām sabīdīt, pakoķetēt, labākajā gadījumā nolaist ar vēl kādu.
Zinu, ka viņa tēvs bijis tāds pats.
Šādus tipus ir grūti izkost, bet man izdevās. Negribētos pat domāt, kur šobrīd atrastos, ja būtu turpinājusi sevi mocīt. Noteikti psihenē. :D

lapseniite, nē, nebija paldies Dievam man tāds vīrs, bet tomēr pirmā mīlestība. :-P

Lienes stāsts, protams, biedējošs. Vispār nekad neesmu sapratusi to sēdēšanu uz diviem krēsliem, dubultas dzīves dzīvošanu. Tiešām spriedzes dzīvē par maz, ka tā jādara?

Liene, traumējošs stāsts. :( Protams, nezinàm jau, kas mājās notiek, ko sieva, nezinàm tās abas puses, bet nu tāpat-ļoti skarbs un sāpīgs scenārijs. Bet, kāpēc viņš piekrita otram bērnam vēl? Ja jūtas zūd? Nu, kas zina, varbūt padraiskosies un pietiks, otram galvā neielīst. Bet nu tev arī iekšas, jo visu redzēt no malas vēl!

Cilvēki mainās. Tiešām. Gan es esmu krāpta, gan es esmu to darījusi. Tagad, protams, uz to noskatoties, paliek pretīgi.

lapseniite Ne pārdodu, bet Pērku jūsu vīru (2003)

https://www.youtube.com/watch?v=vicAn-qxsO8

Sintija_sk Tavs stāsts izklausās pēc latviešu filmas "Pārdodu vīru" motīviem. :D

tad viņai pašai nekad nebūs garantijas, ka viņš nekrāps arī viņu
Es tavā vietā izstāstītu, labāk agrāk nekā vēlāk uzzināt..

Un labākais, ka tā sieva man ir facebook un liek tagad bildītes no abu pēdējā ceļojuma, kur centās ieņemt otru bērnu, bet es esmu vienīgā, kura zina, ka tajā laikā viņš patiesībā sarakstījās ar manu draudzeni un jau nākamajā dienā pēc ceļojuma nakšņoja pie viņas, sievai sakot, ka ir komandējumā. Nu,bāc, cik stulbi uz to visu noskatīties, negribot.

Paris, nu bērniņam kādi 3 gadi jau ir (es pat precīzi nezinu) un viņa grib otru mazuli, tāpēc vēl kādus 3 gadus sēdēs mājās. Es drauga rīcībai tāpat attaisnojumu neredzu, bet vairāk esmu vīlusies savā draudzenē par to, ka "mans cilvēks" var tā jaukt ģimeni bez sirdsapziņas pārmetumiem. Viņa uzskata, ka neko sliktu nedara, jo to sievieti nepazīst. Es nespētu jaukt ģimeni ar mazu bērniņu. Man tas liekas nožēlojami, tāpēc draudzenei pateicu, ka ja viņai arī izdosies palikt ar viņu kopā (tādējādi, izjaucot ģimeni), tad viņai pašai nekad nebūs garantijas, ka viņš nekrāps arī viņu.

Ā, aizmirsu, ka pa to laiku vēl viņam zvanīja tā meitene un ārdījās, ka viņš vēl nav mājās. :D Un šim tik neērti teikt, ka jāskrien - es vēl speciāli pateicu, ka nav pieklājīgi skriet prom, kamēr draudzene nav nopīpējusi cigareti. :D

ddelirium, starpcitu, atceros, ka kādu laiku atpakaļ veidoji diskusiju par savu šķiršanos.. Tad beigu beigās tā arī nesalabāt? Viss?!

Elizabete, žēl gan. :D Par manu degunu nesatraucies tik ļoti. :D

Sintija_sk Kāpēc sen jau bija vienalga?

Zināju paroles. Sen jau man īstenībā bija vienalga ko viņš dara, bet reiz iegāju viņa skypā (ne okšķerēšanas nolūkos). Tad pēkšņi sāka lekt ziņas no vienas meitenes. Atklājās, ka viņš vairs nesarakstās draugiem.lv vai facebook.com, bet jau pārgājis uz skype čatu un zvaniem. (rakstītas bija tādas lietas kā - pazvanīšu tev pēc darbiņa, man tagad jāskrien, nevaru vien nociesties tevi satikt u.c.)
Mani pārņēma tāda liela viegluma sajūta īstenībā, jo man bija piegriezušās mūsu attiecības un viņš, jo jau bija sāpinājis mani vairākkārt. Šādā veidā tikai pārliecinājos un nebija man divu domu. Novēlēju veiksmi viņam.

Tas kā viņš pēc tam man lūdzās, dievojās un zvērējās darīt nez ko, lai tikai ņemtu atpakaļ arī bija mana saldākā atriebība. Cilvēks tiešām bija satriekts, jo saprata, ka nebūs viņam vairs citu iespēju.

Vēl gadījums gadu pēc šķiršanās. Stāvam ar draudzeni pie kluba un es redzu šis čāpo, pasaku draudzenei, ka rekur tas iet, a, šī neko sliktu nedomādama pasauca, lai pagaida un aizgāja runāties ar viņu. Es stāvu, stāvu.. domāju neiešu - beigās, aij, ko viena stāvēšu jāiet man ar. :D Sākām čatot un šis tāds - tu izskaties laimīga, bet ja godīgi, tad es vēljoprojām ceru, ka kādu dienu mēs būsim kopā.
Nu, redz, un tāds cilvēks ir attiecībās ar to otru meiteni, bet pilnīgi skaidrā prātā man saka tādas lietas kaut gan zin, ka man ir cits.

Cik zinu, tad tagad viņš tāpat aiz muguras darās arī tai meitenei, kurai es viņu atdevu. Tādi cilvēki nemainās.

Es vispār nesaprotu tās mašīnu u.c. mantu apskādēšanas. Tās trakās zosis, kas sakrāso, sasit mašīnas.

Šķērmi palika izlasot Lienes drauga situāciju. Pirmajā komentārā bērns ir mazs un te atkal gadiem jau sēž mājās? Protams, saprotu, ka satiec vienu cilvēku un viņš mainās, tu meklē to, ko iepazini, bet dzīve uz vietas nestāv. Viss ir saprotams, izskaidrojams. Bet cieņa ir tieši 0 laikam.. Ļoti neapskaužu tevi, Liene, to visu zināt..

+++

Tieši tā! Gribēju vēl piebilst, ka sievai nestāstītu, bet nezinu kā izturētos pret to labāko draugu un draudzeni, manuprāt, no viņu abu puses nav cieņas ne pret to krāpto sievieti, ne pret Tevi... Riebīgi, vienvārdsakot..