Šļūc pa kreisi

Sintija_sk Tavs stāsts izklausās pēc latviešu filmas "Pārdodu vīru" motīviem. :D

lapseniite Ne pārdodu, bet Pērku jūsu vīru (2003)

https://www.youtube.com/watch?v=vicAn-qxsO8

Cilvēki mainās. Tiešām. Gan es esmu krāpta, gan es esmu to darījusi. Tagad, protams, uz to noskatoties, paliek pretīgi.

Liene, traumējošs stāsts. :( Protams, nezinàm jau, kas mājās notiek, ko sieva, nezinàm tās abas puses, bet nu tāpat-ļoti skarbs un sāpīgs scenārijs. Bet, kāpēc viņš piekrita otram bērnam vēl? Ja jūtas zūd? Nu, kas zina, varbūt padraiskosies un pietiks, otram galvā neielīst. Bet nu tev arī iekšas, jo visu redzēt no malas vēl!

Lienes stāsts, protams, biedējošs. Vispār nekad neesmu sapratusi to sēdēšanu uz diviem krēsliem, dubultas dzīves dzīvošanu. Tiešām spriedzes dzīvē par maz, ka tā jādara?

Melania, tāpēc, ka beidzot sapratu, ka vismīļākais cilvēks pasaulē TIEŠĀM mani muļķo un čakarē.
Bija jāpaiet ilgam laikam kamēr sapratu, ka vienīgais kas mani muļķo un sāpina esmu es pati esot kopā ar šo cilvēku.
Viņam visu laiku pirksti un vēl kaut kas niezēja un niez vēljoprojām sabīdīt, pakoķetēt, labākajā gadījumā nolaist ar vēl kādu.
Zinu, ka viņa tēvs bijis tāds pats.
Šādus tipus ir grūti izkost, bet man izdevās. Negribētos pat domāt, kur šobrīd atrastos, ja būtu turpinājusi sevi mocīt. Noteikti psihenē. :D

lapseniite, nē, nebija paldies Dievam man tāds vīrs, bet tomēr pirmā mīlestība. :-P

Kinetic, es jau labprāt salabtu, bet nu.. laikam par agru vēl, jo pēdējoreiz, kad tikāmies (nepilnu mēnesi atpakaļ, negribēja redzēt mani). Tāds apjukums brīžiem iestājas, jo 2x prasīju palīdzību un radās iespaids, ka viņš uztraucās par mani.. Visas mantas nav arī atvedis vēl (šodien jau 3. mēnesis iesākās), bet es arī neprasu. Nezinu vai viņam ir vienalga par tām manām mantām, jo pats no manis arī neko neprasa vai arī domā kaut kad visu mainīt.. Pēdējā tikšanās reizē arī pirms tam bijis laukos, kur dzīvo vecvecāki, man tur diezgan daudz mantu ir, prasīju - ja jau mēnesi zini, ka neko ar mani negribi, kāpēc neatvedi mantas? Atbildēja, ka nav iedomājies (mhm, tādu kalnu nevar neievērot).. Es gan vairāk sliecos domāt par to, ka nav gatavs ģimenei vēl visu pateikt.
No vienas puses jau ļoti gribās atpakaļ viņu, jo katru dienu domāju par viņu, bieži vien kaut ko ieraugu, nodomāju - o, viņam tas varētu patikt/interesēt. Traki.. No otras puses brīžiem atceros to slikto, iemeslus dēļ kuriem gāju pa gaisu.. Ar galvu saprotu, ka, ja mēs atkal saietu kopā, es negribētu visu pa vecam, pati mainītu savu attieksmi, bet to pašu gaidītu arī no viņa, vairs nesamierinātos ar dažiem izgājieniem, kurus pats nevarēja man izskaidrot, jo tā vienkārši esot..

Es ieraudzīju kā tas notiek. Manā acu priekšā. Astotajā f**king martā. Rozi ar bija dāmai uzdāvinājis - man domātā stāvēja nomesta virtuvē uz galda.

Es ieraudzīju kā tas notiek. Manā acu priekšā. Astotajā f**king martā. Rozi ar bija dāmai uzdāvinājis - man domātā stāvēja nomesta virtuvē uz galda.

Auč.

Mans vīrietis bija devies braucienā uz ārzemēm kopā ar kādu kolektīvu. Atgriežoties, mēs par visu kaut ko runājām, un viņš jautāja manas domas par krāpšanu. Es atbildēju, ka man tas šķiet ļoti nepieņemami, tad jau labāk, pamet otru cilvēku, nevis krāp. Domāju, ka viņš to jautāja tāpat, jo, vienmēr taču visādas tēmas tiek apspriestas. Tas tika aizmirsts. Pēc pusgada bijām uz pasākumu un tad palikām uz balli. Gājām laukā pīpēt, un viņš sacīja, ka grib pateikt kaut ko svarīgu. Un tad sekoja teikums: " Es.... Es Tevi esmu krāpis."
Pirmā reakcija man bija smiekli. Liela neticība. Nekas par to neliecināja. Neesmu jau galīga muļķe, bet pamanīt nevarēja. Viss bija tā, kā agrāk. Lielāks mīļums, atgriežoties no ārzemēm, domāju, ka pamatīgi sailgojies. Viņš turpināja, teica, ka tā tiešām bija. Man interesēja, kad tas ir noticis, uz ko saņēmu atbildi, ka ārzemēs. Nezinu gan, vai vajadzēja jautāt, bet tajā mirklī interesēja - ar ko? Vārdu nosauca. Vēl joprojām neticība. Jo zinot to sievieti. Izstāstīja, ka tas bija noticis dzērumā, ka ļoti nožēlojot, pat raudāja. Teica, ka neizstāstīja ātrāk, jo baidījās mani pazaudēt.

Annija, Tu piedevi viņam?

Mistalee , sākumā gan gāja ļoti grūti. Tas, ka vīrietis raud, manuprāt, gan kaut ko nozīmē, bet ar to man bija par maz pašam sākumam. Viņa labākais draugs gan stāstīja, ka nākamajā dienā manējais ieskrējis pie viņa, viesnīcas istabā, un izstāstījis, ar asarām acīs, ārdoties un tā. beigu beigās gan kopā palikām, viņš vēl joprojām cenšas mani pārliecināt par to, ka tas neatkārtosies, bet es vēl joprojām cenšos līdz galam piedot un ceru, ka uzticība ar laiku kaut kā atjaunosies. ;)

Es ieraudzīju kā tas notiek. Manā acu priekšā. Astotajā f**king martā. Rozi ar bija dāmai uzdāvinājis - man domātā stāvēja nomesta virtuvē uz galda.

Jūs kopā dzīvojāt?

Annija, ja jau spēji to sagremot un attiecības turpināt, domāju, ka uzticība atjaunosies :)

Vakarā gulēju viņam blakus, kad pazvanija draudzene un sāka stāstīt, ka sēžot vilcienā dzirdējusi kādu sarunu, kur meitenes runā par vienu puisi (par manu bijušo, jo viņam tāds rets vārds) un it kā par mani, tā kā par krāpšanu, tad nu es pagriezos pret viņu, uzprasiju, šis tik liedzās, no rīta piecēlos un aizgāju...
Bet beigās izrādijās, ka draudzene vienkārši negribēja iesaistīt savu draudzeni, kura bija atkal runājusi ar savu, par to, ka pazīst to meiteni, ar kuru mans bijušais mani krāpj.

Un tad var aizdomāties, cik pasaule ir maza un vai tiešām, tie, kas krāpj, neaizdomājas, ka šādi, pa cilvēku ķēdīti, tā visa informācija var nonākt līdz īstajam cilvēkam.

Īstenībā, jau pašā sākumā zināju, ka viņš ir babņiks, bet tad es vēl biju jauna, pirmās attiecības, ilgi centos viņam ieskaidrot, ka mums nekas nesanāks, bet tā pat viņš visu laiku nepadevās... Teicu, ka beigās sāpēs tikai man, un tā arī bija... Kaut gan pēc laika, viņš tomēr atvainojās par visu, ko ir nodarijis un teica, ka sapratis, ka esmu labākā, kas viņam bijusi...

Mans viedoklis nebūs no klasiskajiem: tās meitenes minētajā situācijā, kur vīrietis krāpj sievu un viņa grib no viņa otru bērnu, es laikam gribētu, lai kāds tai sievai atver acis vēl pirms viņa no tāda lopa paliek stāvoklī. Un kur vecim prāts taisīt sievai bērnu, ja tajā pašā laikā muļļā citu?!? Cik nu cālī lasīts, tās sievietes jūtas briesmīgi, kad grūtniecības laikā nākas uzzināt, ka vecis citu mīca. Tas galīgi nav īstais laiks, kad sagādāt sievietei pārdzīvojumus un stresu.

Tikai nedaudz nejauka, es piekrītu Tev, taču šobrīd šis viss izskatās pēc gļēvuma vai atkal cosmo lietotāju divkosībai. Ja Lienes situācijā būtu Kubiete vai kāda cita mazāk mīlēta lietotāja, visas ieteiktu to pašu? Vai arī mēs te tikai Lieni žēlojam, lai gan es neredzu tam iemeslu. Pati esmu stāstījusi šādas lietas, lai nomierinātu savu sirdsapziņu un būtu godīga. Jā, draugu kļuvis mazāk, bet es vismaz kaut ko darīju, ne vienaldzīgi noraudzījos.
Atbildot par krāpšanu, gan pati esmu krāpusi, gan mani ir krāpuši, katru reizi civilizētā veidā par to viens otram atzināmies, visu izrunājām.

Tas bija sen pirms 5 gadiem. Uzzināju ka krāpj vnk nāca vēlāk Mājās no darba aizbildinoties ka darba ilgāk jāstrādā bija. Vienreiz uz krekla bija lūpu krāsa šīs saka kolēģei dz'd bija. Ok bet vienreiz viņam bija jābrauc komandējumā uz tallinu bet pats labākais ka tai dienā kad bija jābūt tallinā es viņu redzēju pastaigājoties kopā ar darba kolēģi apkerusies skupstoties parkā. Atriebība bija tāda aizgaju Mājās dzīvoklis ir mans izmetu laukā aiz durvīm pilnības visas viņa mantas tikai pirkstam kreklus sagraiziju.

Nu re Annijas stāsts apliecina vakardienas Libra4Zane tēmas patiesumu.

Lienes situācijā es vienkārši pajautātu tīri teorētiski sievai (nejauši uzsākot tematu par krāpšanām), vai viņa gribētu zināt, ja kas tāds notiktu ar viņu pašu (nu ne tik tieši, bet doma skaidra).
Jāsaka, ka dzīvē visādi ir gājis. Bet, jā, es zinu, kā ir glabāt šos noslēpumus vairākos pāros (jāsaka, ka tie pāri ir kopā gadu desmitiem). BET es zinu, ka tā ir abu cilvēku izvēle zināt vai nezināt par notiekošo, tāpēc man tur jājaucas nav. Bet es labāk izvēlos nezināt, ka starp maniem draugiem, kas tāds notiek, jo pēc tam ir skumji, tīri cilvēciski.