Šļūc pa kreisi

Elizabete gandrīz mans stāsts(pirms gadiem 4 attiecību sākumā) Meitene, kuru gandrīz nepazinu uzaicināja mani draugos. Gribēja tā tuvāk iepazīt izokšķerējot manas jaunās galerijas un citus ierakstus draugiem.lv Tad pēc pāris nedēļām arī manam puisim viņa parādījās draugu lokā, bet nu manu draugu loka bija pazudusi Un tad, bam, kafejnīcā abus ieraudzīju. Protams, neskrēju klāt. Vakarā puisim pajautāju, izstāstīja, kas par lietu, mēģinājusi flirtēt, iepazīties tuvāk, uzaicinot uz randiņu. Diemžēl vai par laimi manējo tik viegli neaptīt (gribēja mani nomelnot, kaut ko murgojot, ka man cits bla, bla, bla (varbūt būtu gudrāka un tā nemuldētu, izšķirtu mūs). Dabūja viņš no manis dzirdēt labus vārdus, ka neuzticās man, augstos toņos, bet vakars beidzās ar izlīgumu.

Par atriebību runājot.. Tas bija daudzus gadus atpakaļ.. Bijām kopā 3 gadus, ātri arī uzsākām kopdzīvi.. Kad man pienāca laiks doties studēt un dzīvot uz Rīgu, viņš palika citā pilsētā. Līdz ar to, ka sanāca tikties pārsvarā tikai pa nogalēm, sākām atsvešināties.. Vienā vakarā, kad zvanīju, dzirdēju fonā, ka šis mājās kaut kādu ballīti uzrīkojis.. Taisnojās, teica, ka neesot nekādas ballītes. Nākošajā dienā, kad aizbraucu turp, skapī atradu saslēptus prezervatīvus, vēl vēlāk viņa drauga datorā, kas bija atstāts pie mums, uzgāju bildes, kur manējais ņemas ar citu.. Lieki piebilst, ka mūsu gultā :) Meitene man bija zināma. Viņa pati tobrīd atradās nopietnās attiecībās ar citu.

Pēc kāda laika, kad ar draudzenēm bijām aizgājušas ballēt, satiku tās meitenes džeku klubā, jautāju, kur šim dāma?! Teica, ka pie māsām ciemos aizbraukusi.. Kaut gan, es zināju, ka šī pie mana bijušā..

Dusmas nebija rimušās.. Saballējām tajā vakarā ar to džeku, beigās aizbraucu pie viņa.. No rīta dāma pārradās mājas un savā dzīvokī sastapa mani!! :)

Šobrīd, atskatoties, saprotu, ka rīcība bija muļķīga. Varēju būt gudrāka un vienkārši nepievērst vairs nekam uzmanību..

Nekad neesmu bijusi krāpta. Arī atriebību uzskatu par kaut ko muļķīgu. Nav man 13 gadi, lai es kāda muļķa dēļ tikai vairotu negatīvismu. Labāk šķiram ceļus un aizmirstam visu slikto, kas bijis.

Vai kāda ir tā "saldi" atriebusies, lai būtu sirdsmiers?

Nekad to nedarīju un visticamāk nedarītu. Negribu nolaisties līdz tam līmeni. Labāk šķiramies tā, nevis taisam vēl kaut kādu meksikāņu seriālu. Tā atriebība taču neko nemainīs - attiecības ir beigušās un vīrietis ir prom. Labāk ātrāk sākt jaunu dzīvi, nevis domāt atriebības plānus un vēl sevi nostādīt muļķes lomā.

Muļķīga, manuprāt, ir Kinetic rīcība. Baudas pēc tad jau labāj, ja puisim ir, mašinas riteņus apskādētu. Maziņš ļaunums, bet vismaz kaut kāds gandarījums.

Diemžēl, esmu ļaunatminīga, ko padarīt..

Šķērmi palika izlasot Lienes drauga situāciju. Pirmajā komentārā bērns ir mazs un te atkal gadiem jau sēž mājās? Protams, saprotu, ka satiec vienu cilvēku un viņš mainās, tu meklē to, ko iepazini, bet dzīve uz vietas nestāv. Viss ir saprotams, izskaidrojams. Bet cieņa ir tieši 0 laikam.. Ļoti neapskaužu tevi, Liene, to visu zināt..

Bante, nē, bet ko tev tik garš deguns? :D

Melania, mašīnu viņš pats toreiz bija pacenties apskādēt, tas man gāja seces, diemžēl :D

Bet, ja nopietni, kā jau teicu, biju pavisam jauniņa. Tagad pat nespēju iedomāties ko tādu.. Es tomēr esmu par "mierīgām" beigām. Ja otrs neciena un krāpj, tad tas cilvēks pat nav atriebības vērts. Jāaizmirst un jāiet tālāk..

Pateica viens no vinja draugiem.


Liene,tu absoluuti neesi ne pie kaa vainiiga. Neba nu gaaji vinjus iepazistinat ar merkji,ka shie saaks kopoties. Tava vaina nav nekur,pashi ir pieaugushi cilveeki un zina ko dara.

Šķērmi palika izlasot Lienes drauga situāciju. Pirmajā komentārā bērns ir mazs un te atkal gadiem jau sēž mājās? Protams, saprotu, ka satiec vienu cilvēku un viņš mainās, tu meklē to, ko iepazini, bet dzīve uz vietas nestāv. Viss ir saprotams, izskaidrojams. Bet cieņa ir tieši 0 laikam.. Ļoti neapskaužu tevi, Liene, to visu zināt..

+++

Tieši tā! Gribēju vēl piebilst, ka sievai nestāstītu, bet nezinu kā izturētos pret to labāko draugu un draudzeni, manuprāt, no viņu abu puses nav cieņas ne pret to krāpto sievieti, ne pret Tevi... Riebīgi, vienvārdsakot..

Es vispār nesaprotu tās mašīnu u.c. mantu apskādēšanas. Tās trakās zosis, kas sakrāso, sasit mašīnas.

Zināju paroles. Sen jau man īstenībā bija vienalga ko viņš dara, bet reiz iegāju viņa skypā (ne okšķerēšanas nolūkos). Tad pēkšņi sāka lekt ziņas no vienas meitenes. Atklājās, ka viņš vairs nesarakstās draugiem.lv vai facebook.com, bet jau pārgājis uz skype čatu un zvaniem. (rakstītas bija tādas lietas kā - pazvanīšu tev pēc darbiņa, man tagad jāskrien, nevaru vien nociesties tevi satikt u.c.)
Mani pārņēma tāda liela viegluma sajūta īstenībā, jo man bija piegriezušās mūsu attiecības un viņš, jo jau bija sāpinājis mani vairākkārt. Šādā veidā tikai pārliecinājos un nebija man divu domu. Novēlēju veiksmi viņam.

Tas kā viņš pēc tam man lūdzās, dievojās un zvērējās darīt nez ko, lai tikai ņemtu atpakaļ arī bija mana saldākā atriebība. Cilvēks tiešām bija satriekts, jo saprata, ka nebūs viņam vairs citu iespēju.

Vēl gadījums gadu pēc šķiršanās. Stāvam ar draudzeni pie kluba un es redzu šis čāpo, pasaku draudzenei, ka rekur tas iet, a, šī neko sliktu nedomādama pasauca, lai pagaida un aizgāja runāties ar viņu. Es stāvu, stāvu.. domāju neiešu - beigās, aij, ko viena stāvēšu jāiet man ar. :D Sākām čatot un šis tāds - tu izskaties laimīga, bet ja godīgi, tad es vēljoprojām ceru, ka kādu dienu mēs būsim kopā.
Nu, redz, un tāds cilvēks ir attiecībās ar to otru meiteni, bet pilnīgi skaidrā prātā man saka tādas lietas kaut gan zin, ka man ir cits.

Cik zinu, tad tagad viņš tāpat aiz muguras darās arī tai meitenei, kurai es viņu atdevu. Tādi cilvēki nemainās.

Sintija_sk Kāpēc sen jau bija vienalga?

Elizabete, žēl gan. :D Par manu degunu nesatraucies tik ļoti. :D

ddelirium, starpcitu, atceros, ka kādu laiku atpakaļ veidoji diskusiju par savu šķiršanos.. Tad beigu beigās tā arī nesalabāt? Viss?!

Ā, aizmirsu, ka pa to laiku vēl viņam zvanīja tā meitene un ārdījās, ka viņš vēl nav mājās. :D Un šim tik neērti teikt, ka jāskrien - es vēl speciāli pateicu, ka nav pieklājīgi skriet prom, kamēr draudzene nav nopīpējusi cigareti. :D

Paris, nu bērniņam kādi 3 gadi jau ir (es pat precīzi nezinu) un viņa grib otru mazuli, tāpēc vēl kādus 3 gadus sēdēs mājās. Es drauga rīcībai tāpat attaisnojumu neredzu, bet vairāk esmu vīlusies savā draudzenē par to, ka "mans cilvēks" var tā jaukt ģimeni bez sirdsapziņas pārmetumiem. Viņa uzskata, ka neko sliktu nedara, jo to sievieti nepazīst. Es nespētu jaukt ģimeni ar mazu bērniņu. Man tas liekas nožēlojami, tāpēc draudzenei pateicu, ka ja viņai arī izdosies palikt ar viņu kopā (tādējādi, izjaucot ģimeni), tad viņai pašai nekad nebūs garantijas, ka viņš nekrāps arī viņu.

Un labākais, ka tā sieva man ir facebook un liek tagad bildītes no abu pēdējā ceļojuma, kur centās ieņemt otru bērnu, bet es esmu vienīgā, kura zina, ka tajā laikā viņš patiesībā sarakstījās ar manu draudzeni un jau nākamajā dienā pēc ceļojuma nakšņoja pie viņas, sievai sakot, ka ir komandējumā. Nu,bāc, cik stulbi uz to visu noskatīties, negribot.

tad viņai pašai nekad nebūs garantijas, ka viņš nekrāps arī viņu
Es tavā vietā izstāstītu, labāk agrāk nekā vēlāk uzzināt..