Šļūc pa kreisi

Neuzkodu! man vírieši negaršo.

Kā atklājāt, ka jūsu vīrs/draugs jūs krāpj? (cerams, ka tagad sapratīsi, Microquasar)

Tajā laikā man bija mans pirmais puisis. Man māsa piezvanīja un jautāja: "Klau, vai Tev ar Jāni viss ir kārtībā? "
Man uzreiz bija jautājums, kādēļ tāds jautājums. Kad atbildēju uz jautājumu, viņa teica, ka viņai draudzene esot zvanījusi un teikusi, ka viņš ar kādu meiteni sadevies rokās gājis pa ielu un iegājuši kafejnīcā.

Par citu puisi uzzināju tā. Ar kursa biedru runājos un it kā ķēru uz muļķi par to, ka mans toreizējais draugs mani krāpj. Un ko viņš atbildēja.. "Kā Tu zini?"

Bija ļoti sāpīgi abās reizēs.

Vaina bija arī manī. Biju jauna un tiešām stulba. Kā arī puišos- nenopietni.

Tevi krāpj? Cik ilgi esat kopā?

Vīram pilnībā ticu, nekad nesaki nekad, bet neticu, ka vīrs mani krāptu. Savukārt, man ir cita situācija šobrīd, kura sāpina, bet nezinu kā rīkoties. Viens no maniem labākajiem draugiem krāpj savu sievu (mājās ir mazs bērniņš) ar manu draudzeni. Turklāt viņi iepazinās, pateicoties man. Jūtos drausmīgi, bet nekad neiedomājos, ka kaut kas tāds varētu notikt, turklāt skarbi pateicu abiem, ka kategoriski neatbalstu šīs attiecības, bet apšaubu, ka no manas puses būtu prātīgi zvanīt viņa sievai, kuru es pazīstu tikai paziņu līmenī un stāstīt. Nezinu..nezinu..

Bante Mani nekrāpj. Intereses pēc jautāju.
Vai kāda ir tā "saldi" atriebusies, lai būtu sirdsmiers?

Mazas atriebības piemērs: Stiklskiedras siltināmā vates gabalu noplēšam un izbrucinam pa apenēm un tad apenes smuki saliekam atpakaļ mīļā atvilknītē..

apšaubu, ka no manas puses būtu prātīgi zvanīt viņa sievai, kuru es pazīstu tikai paziņu līmenī un stāstīt.

Manuprāt, pareizi domā. Lai paši tiek skaidrībā.

Vai kāda ir tā "saldi" atriebusies, lai būtu sirdsmiers?

O, jā, un ka vēl! :D Bet, tas bija tiiik sen.. :D

Man uzrakstīja tā meitene, ar ko viņš randiņojās, lai es atdodot viņai puisi :D Atbildēju, lai droši ņem sev, ka man viņš nav vajadzīgs, bet viņa laikam domāja, ka es uzskatu, ka viņa melo. Pievienoja vēl savas draudzenes, un visas man raksta, ka viņš tāds un šitāds. Uzrakstīju, lai savāc sev, cerams, ka uz visām varēs padalīt un nobloķēju. Pēc tā visa nebija nekādu sāpju, nekā. Pati brīnījos, cik vienalga man bija, bet attiecības arī mira dabīgā nāvē, tas tikai visam vēl vairāk pielika punktu.

Liene, manuprāt, tev nekas nevienam nav jāstāsta. Tā ir viņu dzīve. Tēlo, ka neko nezini. Kad uzzinās un, ja jauksies kādam pa vidu , tad šā vai tā viens no viņiem būs uz tevīm dusmīgs, kaut gan tu būsi stāstījusi tikai labu gribēdama.

Tad kāpēc jautā šādu jautājumu? Parasti, ja viss ir kārtībā attiecībās, nejautā šādus jautājumus.
Liene, nestāsti neko. Tā ir tikai viņu abu darīšana. Un sieva, nu kā var nepamanīt, ka krāpj..

Ieraudzīju viņa iepazīšanās sludinājumu internetā. Jutos tik stulbi...

Atceros, ka bijušais bija pārliecināts, ka es viņu krāpju, muļķīgu pārpratumu dēļ. Kokam divi gali.

Tad kāpēc jautā šādu jautājumu? Parasti, ja viss ir kārtībā attiecībās, nejautā šādus jautājumus.
Manai radiniecei vīrs saticis "mūzu". Šodien bija ar radinieci diezgan ilga saruna, un tā nolēmu te izveidot diskusiju.

Jā, gribēju pirmajam puisim atriebties. Atradu dr.lv to meiteni. Sarakstījāmies. Viņa teica, ka nezināja par mani un pameta viņu. Loģiski. Biju puisi arī pametusi. Izdomāju viņu dabūt atpakaļ un tad kaut kā īpaši pamest. Bet nesanāca. Ar viņu aizmirsu savus plānus. Attiecības beidzās pamazām. Sākām kontaktēties aizvien mazāk un mazāk.
Pie tam, pēc tam, kad atvērās acis, sapratu, cik daudz man ir melots.

Meitenes, Jūs mani nomierinājāt, jo savādāk es jutos draņķīgi. Mani bijušais pusaudzes gados arī piekrāpa, es zinu to drausmīgo, pretīgo un neaizmirstamo sajūtu un tāpēc man ir ļoti žēl tās sievietes. Kaut gan es redzu viņā pašā vainu. Mans draugs ir ambiciozs, vēlas dzīvē ne tikai ģimeni, bet arī karjeru, ir runīgs, mīl sabiedrību, bet kad es prasīju viņam, kāpēc Tu tā dari, kāpēc tu viņu krāp, viņš atbildēja, ka gadu gaidā izveidojusies rutīna, ka tas ir tāpēc, ka viņa ir mājsaimniece, kura tikai sēž gadiem mājās ar bērnu un ka pēkšņi vienā mirklī viņš sailgojās pēc sievietes, kurai ikdiena ir kas vairāk par vienatni mājās ar bērnu bez darba, aktīviem hobijiem utml. Skumji, bet fakts.

Ar kursa biedru runājos un it kā ķēru uz muļķi par to, ka mans toreizējais draugs mani krāpj. Un ko viņš atbildēja.. "Kā Tu zini?"

Šausmīgi..

Sen atpakaļ viens čalis ar kuru īstenībā nekas nebija, pats man pateica dusmās. :D Cik atceros, skanēja aptuveni šādi: ''Par cik tu mani nokaitināji, es dzērumā ar to čiksi ņēmos, jo viņa man kārās kaklā.'' Pirmajā brīdī bija nepatīkami, bet, pirmkārt, biju laimīga, ka nebiju pati ar viņu vēl gulējusi un, otrkārt, vēl tagad atceros ar cik milzīgi ļaunu prieku pasūtīju viņu. :D Čalis vēl kādu laiku nelikās mierā pēc tam.

Bet vispār mans uzskats ir, ka, ja esi attiecībās, tad nevar būt nekāda laišana pa kreisi. Ja prasās, tad izšķiries no savas otras puses nevis aiz muguras tādus gājienus taisi.

Man bija tāda neizskaidrojama sajūta, redzot vienas konkrētas meitenes profilu savā draugiem.lv profilā. Es viņu pat nepazinu, vēl tagad brīnos par to. Bet nu... Paokšķerējos sociālajos tīklos un vualā.

Elizabete, tas taču nav par tavam tagadējām attiecībām?

Tas bija sen ar ex draugu, es tonakt biju draudzenes dzimšanas dienā, viņš- vienkārši ballītē, tonakt vēl viņu sazvanīt nevarēju,tāpēc zvanīju viņa drauga draudzenei kura teicās,neesot viņu satikusi,kaut gan nākošā dienā uzzināju ka tieši tai brīdī kad zvanīju un runāju ar to meiteni, viņš uz viņas ņēmās ,pretīga sajūta.

Un vēl senāk, man naktī atnāca sms no puiša telefona kur bija rakstīts - čau te x,rakstu no y telefona,gribēju tik pateikt,ka tavējais pašlaik ar w ņemās, nākošā dienā puisis taisnojās,ka tas esot slikts joks no drauga puses, pēc nedēļas puisis brauca pie manis ciemos ar džemperi ar augsto apkakli,parāvu nost,un viss kakls zilumos,iztriecu no mājas,raudāju ļoti.