Lielāka alga

Roberts, jā, un viņi arī sasniedz. Taču visi nevar būt augstākā līmeņa vadītāji. Tur jābūt arī iekšām un nerviem. Ne velti ir tāds joks: ja Tavs priekšnieks Tevi d**ž par Tavām kļūdām, atceries, ka arī viņam visticamāk ir priekšnieks, kurš viņu d**ž gan par Tavām, gan viņa kļūdām.

Piekrītu par pazīšanos. Taču normālā privātā uzņēmumā neviens neturēs pazīstamu nejēgu labā amatā. Bieži vien jau tie cilvēki prot savu jomu un pazīšanās tik nostrādā kā papildus efekts. Ja viņu nekompetences dēļ uzņēmums sāks ciest zaudējumus, tad paziņa ātri vien lidos, manuprāt. Cita lieta - valsts iestādes, tur neviens no savas kabatas par sūdiem nemaksā, tāpēc var atļauties draugu būšanu pa labi un pa kreisi.

Pašai nav pārāk laba pieredze ar paziņu būšanas darbiem, jo darba devēji atļāvās tādas lietas, ko svešiem diez vai atļautos. Savējiem jau vieglāk kāpt uz galvas, jo tiem neērti atšūt.

Nevajag vispārināt, ļoti daudzi pedagogi pelna četrciparu skaitli. Un daudziem arī ir tāda iespēja.

Nešaubos, ka kāda daļa pedagogu patiešām mēnesī nopelna vismaz tūkstoš eiro, bet cik ir tādu? Baidos, ka nav daudz šādu iespēju.

Skaidrs, ka pedagogu darbs nebūs labi atalgots.

Nevajag vispārināt, ļoti daudzi pedagogi pelna četrciparu skaitli. Un daudziem arī ir tāda iespēja.

Nezinu, bet nu domāju, ka arī pēc pirmā kursa beigšanas nebūtu gatava strādāt par 300 eiro mēnesī, smieklīga tāda alga.

Es arī - nē.

Tagag strādāju pēc pirmā kursa, zināšanas vēl nekādas lielās, darba pieredze tāpat, bet mēnesī nopelnu ap 550 eiro. Tā, manuprāt, ir optimāla samaksa. Jā, darbs nav no vieglajiem, bet nav arī tā, ka būtu fiziski ļoti smags :)

Galvenais - nepārpūlies!

Roberts, nepārproti mani, esmu par izglītību, esmu beigusi normālu universitāti ar labām sekmēm un paralēli vnm strādājusi, taču dzīve parāda, ka izglītībai bieži vien nav sakara ar algu, vismaz Latvijā.

Protams, arī es pazīstu cilvēkus ar vidējo un/vai nepabeigtu augstāko izglītību, kas atraduši savu vietu dzīvē, tomēr statistika rāda, ka pastāv korelācija starp izglītības līmeni un vidējiem mēneša ienākumiem. Ir vērts rūpīgi studēt.
Latvijā ļoti izpaužas dažādas sociālas saites ("pazīšanās"), tādēļ amatu bieži iegūst nevis atbilstošākais pretendēts, bet gan "pazīstamais".

Es tiešām zinu daudzus piemērus, kur cilvēki ar vidējo vai iesāktu un pamestu augstskolu pelna labāk nekā maģistri. Un nav runa par bagātu vecāku bērniņiem. Vnk ir jāmāk "kruķīties", būt īstajā vietā īstajā laikā un būt neatlaidīgam, nevajag būt biklam.

Piekrītu, bet padomā, ko sasniegtu cilvēks, kam ir gan teicama izglītība, gan - kā Tev labpatikās izteikties - prasme "kruķīties".

Problēma ir tāda, ka pedagogs neatkarīgi no tā, vai bez pieredzes, vai ar 10 un 20 gadu pieredzi, pelnīs apmēram to pašu algu, varbūt vēlāk "izsitīs" sev vēl kādus 100-200 eur klāt pie algas ar projektu rakstīšanu un ārpus darba slodzes aktivitātēm vai varbūt par darba stāžu kaut ko nedaudz pie algas pieliek. Ar to gribu teikt, ka ir jomas, kurās alga neaug līdz ar pieredzi vai arī aug tik minimāli, ka tas nav vērā ņemams ieguvums.

Kāda daļa no pedagoģisko izglītību guvušajiem vispār strādā mācību iestādēs?
Otrkārt, ir milzīga pārprodukcija šajā jomā, bet skolēnu skaits arvien samazinās. Skaidrs, ka pedagogu darbs nebūs labi atalgots.

tādēļ 300-400 neto mēnešalga darbiniekam bez augstākās izglītības un pieredzes, manuprāt, ir visai labs atalgojums

Problēma ir tāda, ka pedagogs neatkarīgi no tā, vai bez pieredzes, vai ar 10 un 20 gadu pieredzi, pelnīs apmēram to pašu algu, varbūt vēlāk "izsitīs" sev vēl kādus 100-200 eur klāt pie algas ar projektu rakstīšanu un ārpus darba slodzes aktivitātēm vai varbūt par darba stāžu kaut ko nedaudz pie algas pieliek. Ar to gribu teikt, ka ir jomas, kurās alga neaug līdz ar pieredzi vai arī aug tik minimāli, ka tas nav vērā ņemams ieguvums.
Diemžēl...

Roberts, nepārproti mani, esmu par izglītību, esmu beigusi normālu universitāti ar labām sekmēm un paralēli vnm strādājusi, taču dzīve parāda, ka izglītībai bieži vien nav sakara ar algu, vismaz Latvijā.

Es tiešām zinu daudzus piemērus, kur cilvēki ar vidējo vai iesāktu un pamestu augstskolu pelna labāk nekā maģistri. Un nav runa par bagātu vecāku bērniņiem. Vnk ir jāmāk "kruķīties", būt īstajā vietā īstajā laikā un būt neatlaidīgam, nevajag būt biklam. Daudzi darba devēji ir izstrādājuši savas pārbaudes, lai noteiktu, vai potenciālais darba devējs viņiem der. Nav runa tikai par kaut kādām konkrētām profesionālām prasmēm, bet personību kā tādu, spēju komunicēt, reakcijas ātrumu, loģisko domāšanu, spēju ar sausu galvu iziet no nestandarta situācijām utt.

Es par mācīšanos, lai iegūtu jaunas prasmes. Taču esmu pret mācīšanos mācīšanās pēc, lai tikai būtu tas papīrs par augstāko.

Būsim reālisti - cilvēks ar vidējo izglītību vai pirmo kursu students parasti nepelnīs tūkstoš eiro mēnesī, tādēļ 300-400 neto mēnešalga darbiniekam bez augstākās izglītības un pieredzes, manuprāt, ir visai labs atalgojums Latvijas apstākļos

Nezinu, bet nu domāju, ka arī pēc pirmā kursa beigšanas nebūtu gatava strādāt par 300 eiro mēnesī, smieklīga tāda alga. Tagag strādāju pēc pirmā kursa, zināšanas vēl nekādas lielās, darba pieredze tāpat, bet mēnesī nopelnu ap 550 eiro. Tā, manuprāt, ir optimāla samaksa. Jā, darbs nav no vieglajiem, bet nav arī tā, ka būtu fiziski ļoti smags :) Lasot šo diskusiju, reāli saprotu, kā man ir paveicies :)

Roberts
parsvara jaa- var piekrist... bet ne vienmer labaks amats nozime lielaku naudu.... pat firmas vaditaji ar ausgtako izglitiibu reizeem var but nabagaaki pa setnieku ar pamatskolas izglitibu...

man personigi ir bijis moments ka stradaju itka prestizaka un skietami augstaka amata par draudzeni (izglitiba ari taja laiak bija man augstaka) bet reali pelnu nepilnas 3x mazaak

Mīļās dāmas, es pilnībā saprotu jūsu vēlmi saņemt labāku atalgojumu, taču varbūt vispirms ir vērts kritiski paraudzīties pašām uz sevi, savu izglītību, pieredzi, prasmēm un spējām? Būsim reālisti - cilvēks ar vidējo izglītību vai pirmo kursu students parasti nepelnīs tūkstoš eiro mēnesī, tādēļ 300-400 neto mēnešalga darbiniekam bez augstākās izglītības un pieredzes, manuprāt, ir visai labs atalgojums Latvijas apstākļos. Ja vēlaties pelnīt vairāk, tad ir divas izvēles - vai nu piedzimt "pareizā" ģimenē, kurai ir nepieciešamie sakari, vai arī rūpīgi studēt un gūt darba pieredzi.
Saprotiet, atalgojums nav proporcionāls darba apjomam vai tā veikšanā nepieciešamajām pūlēm, bet gan pievienotajai vērtībai, ko dod konkrētais amats. Lai arī cik labs būtu grāvracis, viņš tāpat nopelnīs mazāk nekā viduvējs ekskavatora operators.

Ļoti patīk Vējā komentāri.

Ir jau vēl variants, ka patīk un normāli maksā. :)

Iespējams, autorei ir arī citas sfēras dzīvē, kas interesē. Turklāt par daudz ko var nebūt ne jausmas, ka tas patīk pirms ir pamēģināts. Man tā bija, nekad nebiju domājusi, ka man tāds darbs, kādu tagad daru, varētu patikt, taču tagad jūtos tur ļoti labi. Tajā pašā laikā zinu cilvēkus, kas nespēj tādu darbu izturēt un ātri aiziet.

Autorei jāskatās, cik daudz viņa ir gatava riskēt. Ja tas nav izdzīvošanas jautājums, tad es mēģinātu vēl kādās potenciāli interesējošās sfērās, ja neveicas, vnm var atgriezties izejas punktā. Atkal jau - man tā bija. Sava veida lēciens tumsā, jo zaudēt nebija ko, vecā darba alga bija tik smieklīga (mazāka kā autorei un arī citiem, kas te pieminējuši ciparus), ka to gandrīz bija jāsauc par hobiju. Mēģināju, jo zināju, ja kas vnm varu atgriezties pie tā, ko protu, bet to nemaz nav vajadzējis līdz šim.

Man ideja par privātstundām šķiet ļoti laba, lai arī pašai aizvien mazāk bērnu piesakās uz matemātiku (es gan samaksu par privātstundām neprasu, kas ļoti daudziem šķiet dīvaini).
Tēmas autorei novēlu atrast darbu, kas viņai patiesi patīk, tad cipars, ko beigās saņem, nebūs tik svarīgs. Es saprotu, ja par bērnu jārūpējas, dzīvokli jāapmaksā un ir pils ar izdevumiem, tad 400 ir maz, bet arī ar 500 tam visam nepietiek, tāpēc tad, ja jāizvēlas starp patīk+maz vai nepatīk+par 100 vairāk, es darbu nemainītu.
Par to vai 400 ir maz/daudz nespriedīšu, jo tur tomēr ļoti daudz nosaka tas, cik beigās paliek pāri. Ja tie 400 ir visam, tad tas ir maz, ja tikai sev, tad vairāk nekā dažām citām ar 1000 algu.
Pati savā dzīvē sevi lutinu, daru to, ko vēlos, saņemot par to visai maz, bet es staroju darbā, nāku ar prieku un visu izbaudu (paldies vīram, kurš cītīgi strādā un pelna!). Pirms dažām dienām uzzināju, ka varēšu piepildīt savu bērnības sapni, varēšu palīdzēt citiem un ļoti daudz sniegt, fantastiska sajūta, lai gan finansiālā ziņā tas prātīgi nav, bet parādiet man kādu, kurš par naudu ir pratis nopirkt laimi? Parādiet kādu, kurš ir īstenojis savu kvēlāko sapni, neinvestējot savu laiku, darbu un sākumā nesaņemot tūkstošus:)

Manuprāt, atšķirība starp 400 un 600 Eur ir, ja darba veids un apjoms ir vienāds (lasi, 8 h darba diena). Lai tos pašus 200 Eur nopelnītu klāt haltūrās, visticamāk būs jāatrauj laiks ģimenei, brīvajam laikam, veselībai.

Tāpēc arī es pametu savu profesiju, teorētiski būtu varējusi upurēt jau tā retās brīvdienas (jo pat pamatpienākumus dažreiz vajadzēja brīvajā laikā piebeigt), lai piepelnītos, bet tāpat visticamāk nopelnītu mazāk nekā citur. Tad labāk strādāju ne-profesijā 8 h dienā un brīvdienās atpūšos.

Negribu izklausīties ciniska, bet, manuprāt, cilvēks, kas mācās 12.klasē un izvēlas, kur studēt pēc vidusskolas beigšanas, tomēr jau ir pietiekami saprātīgs, lai izvērtētu arī to, kādu dzīves labklājības līmeni šī profesija spēs nodrošināt. Un jo īpaši, ja runa iet par skolotāja/bērnu dārza audzinātāja profesiju - domāju, ka katrs latvietis apmēram zina, kā Latvijā dzīvo skolotāji. Līdz ar to, manuprāt, ir jābūt ārkārtīgi lielai motivācijai, mīlestībai pret bērniem un nesavtīgai vēlmei strādāt tautas labā pret minimālu atlīdzību, lai kļūtu par pedagogu Latvijā. Un, ja kāds attopas pēc studiju pabeigšanas un pāris gadu nostrādāšanas, ka pedagoga alga nav reāla, lai cilvēks varētu par to dzīvot, tad gribētos teikt, ka "Tu taču zināji, ka tā būs...".
Arī manā draugu lokā ir vairākas meitenes - skolotājas/bērnu dārza audzinātājas. Cepuri nost šo meiteņu priekšā, jo viņas jau vairākus gadus strādā par pedagogiem un samierinās ar mazo algu, tomēr tajā pat laikā var just, ka šīs meitenes nevar būt līdz galam laimīgas, ja nevar atļauties kaut pusi no tā, ko sirds kāro. Ja kopā kaut kur aizejam, tad regulāri dzirdu komentārus "ārprāts, kafija maksā 3 eur, tā ir zagšana, ejam prom no šejienes...". Jau esmu pieradusi, ka ar šīm draudzenēm meiteņu vakara pasēdēšanas jārīko viduvējās kafejnīcās (vai mājās), savukārt garšu ceļojumos pa labākajiem Latvijas restorāniem varu doties ar citām draudzenēm.

Attiecībā uz diskusijas tēmu - ja autore ir nolēmusi, ka pedagoga alga ir pārāk maza, tad gribētos mudināt rūpīgi pārdomāt profesijas izvēli un, iespējams, ātri parorientēties uz citu profesiju - arī, jo jaunāks cilvēks, jo vieglāk ir studēt, tāpēc varbūt ir īstais laiks iemācīties citu profesiju? Jo, ja cilvēkam jau pēc dažu gadu pastrādāšanas pedagoģijā ir skaidrs, ka saņemtā alga nav visu to pūļu (ieguldītā laika studijās, ieguldītā darba, pazaudēto nervu) vērta, tad labāk laicīgi mainīt profesiju, jo vēlāk to izdarīt varētu būt grūtāk.

Man liekas, ka katrai profesija ir savi plusi un mīnusi. Manuprāt, svarīgi vienmēr ieskaitīt arī to, kas nav naudas izteiksme, bet tomēr maksātu naudu, ja velētos to iegādāties. (apdrošināšana, degviela, darba auto utt.)

Mana alga uz rokas šobrīd ir 358 EUR + uzņēmums apmaksā degvielu (lielus gabalus bez vajadzības apkārt nebraukāju, bet, ja kaut kur vajaga aizbraukt, tad neiespringstu liet pati no sava maciņa - nav tik stingra te ta uzskaites sistēma). Mana darba lielais pluss ir, ka tas ir tikai uz 3 vasaras mēnešiem - tieši tā kā man vajag. Darbs viegls, biroja darba laiks, brīvdienas brīvas, darbā maz pienākumi, reizēm pat garlaicīgi. Mans ideālais studenta variantiņš. :)

Es arī strādāju bd (valsts), nu jāsaka pilnīgi godīgi- alga ir nožēlojami maza.

*bērni

Ja patīk tie bērnu, ar kuriem strādā, un vadība, tad tiešām nav vērts mainīt darbu :)

Lancaster - nu nē, nē.. protams :) Bet pieļauju, ka audzinātājai atalgojums attiecīgi ir augstāks, nekā auklītei.. Lai vai kā - piekrītu, ar privātstundām noteikti var nopelnīt vairāk.

Lancaster, nē, 600 eur, manuprāt, ir diezgan maza alga, bet, ja paskatās skolotāju aspektā, tad skaitās salīdzinoši liela.

esmu ļoti pārsteigta.. to, ka audzinātājām algas ir mazas biju nedzirdējusi, bet nakad nedomāju ka tik mazas!!

no savas puses varu pateikt - ja darbs ir sirdslieta, tad to nomainīt pret mazāk kvalificētu darbu vai darbu ne savā profesijā nebūtu prātīgi! tomēr centies meklēt iespējas piepelnīties! ticu ka tas ir iespējams!