Negribu izklausīties ciniska, bet, manuprāt, cilvēks, kas mācās 12.klasē un izvēlas, kur studēt pēc vidusskolas beigšanas, tomēr jau ir pietiekami saprātīgs, lai izvērtētu arī to, kādu dzīves labklājības līmeni šī profesija spēs nodrošināt. Un jo īpaši, ja runa iet par skolotāja/bērnu dārza audzinātāja profesiju - domāju, ka katrs latvietis apmēram zina, kā Latvijā dzīvo skolotāji. Līdz ar to, manuprāt, ir jābūt ārkārtīgi lielai motivācijai, mīlestībai pret bērniem un nesavtīgai vēlmei strādāt tautas labā pret minimālu atlīdzību, lai kļūtu par pedagogu Latvijā. Un, ja kāds attopas pēc studiju pabeigšanas un pāris gadu nostrādāšanas, ka pedagoga alga nav reāla, lai cilvēks varētu par to dzīvot, tad gribētos teikt, ka "Tu taču zināji, ka tā būs...".
Arī manā draugu lokā ir vairākas meitenes - skolotājas/bērnu dārza audzinātājas. Cepuri nost šo meiteņu priekšā, jo viņas jau vairākus gadus strādā par pedagogiem un samierinās ar mazo algu, tomēr tajā pat laikā var just, ka šīs meitenes nevar būt līdz galam laimīgas, ja nevar atļauties kaut pusi no tā, ko sirds kāro. Ja kopā kaut kur aizejam, tad regulāri dzirdu komentārus "ārprāts, kafija maksā 3 eur, tā ir zagšana, ejam prom no šejienes...". Jau esmu pieradusi, ka ar šīm draudzenēm meiteņu vakara pasēdēšanas jārīko viduvējās kafejnīcās (vai mājās), savukārt garšu ceļojumos pa labākajiem Latvijas restorāniem varu doties ar citām draudzenēm.
Attiecībā uz diskusijas tēmu - ja autore ir nolēmusi, ka pedagoga alga ir pārāk maza, tad gribētos mudināt rūpīgi pārdomāt profesijas izvēli un, iespējams, ātri parorientēties uz citu profesiju - arī, jo jaunāks cilvēks, jo vieglāk ir studēt, tāpēc varbūt ir īstais laiks iemācīties citu profesiju? Jo, ja cilvēkam jau pēc dažu gadu pastrādāšanas pedagoģijā ir skaidrs, ka saņemtā alga nav visu to pūļu (ieguldītā laika studijās, ieguldītā darba, pazaudēto nervu) vērta, tad labāk laicīgi mainīt profesiju, jo vēlāk to izdarīt varētu būt grūtāk.
1010
