Eitanāzija

Par.

Kurā brīdī kāds teica ka ir sabiedrībai derīgie un nederīgie? Zinu meiteni ar dauna sindromu. Māte jau 20 gadus ziedo savu dzīvi lai par viņu rūpētos. Nestrādā, iztiek no pabalstiem, jo viņu vienu nevar atstāt. Tagad nerunāsim par to cik dzīve ir grūta finansiālā ziņā, bet emocionāli. Uz to meiteni sabiedrībā nekad neskatās kā uz pilnvērtīgu cilvēku, ar tādu attieksmi jāsadzīvo gan viņai, gan viņas mātei. Jā, viņa pati var paēst, bet ne uztaisīt. Jā, viņa ir tāds pats cilvēk kā visi citi, bet nu tā nav pilnvērtīga dzīve! Mātei diendienā jābūt blakus, lai viņai spētu palīdzēt, jāredz kā viņa cieš, labi, varbūt tā meitene visu pilnībā neapzinās, bet kādas ciešanas ir viņas mātei redzot, ka bērns brīžiem pat nevar karoti ielikt mutē? Mātes vairs nebūs, kā tad viņa dzīvos?

Bonbon Neviens un nekad, neieskaidros, ka cilvēks ar Dauna sindromu cieš, pat tāds īpašs gadījums, kurš nav pietiekami mācīts un nodarbināts, ir 3 gadu veca bērna attīstības līmenī, smejas, ir dzīvespriecīgs, sit plaukstiņas un mīl mammu! Mammai, varbūt ir ciešanas,redzot citus jauniešus normālus, bet viņas bērnu atpalikušu bērnībā. Bet tāds ir viņas liktenis, viņa varēja arī neuzņemsies atbildību, atstājot bērnu,attiecīgajās institūcijās.
Un vispār, es vēljoprojām nesaprotu, kādēļ tu visu laiku, šo diskusiju, saisti ar dauna sindromu? M?

Piika daamaa-es arii nesaprotu!

Un vispār, es vēljoprojām nesaprotu, kādēļ tu visu laiku, šo diskusiju, saisti ar dauna sindromu? M?

a kas Tev ir pret varoņdarbiem? Tas ir ļoti cēli,smags darbs no tuvinieku puses,spēja just līdzi,spēja turpināt arī savu dzīvi.Un es neteiktu,ka šie cilvēki,kas rūpējas vienmēr ir nomākti un sēž stūrī bimbā,viņi ir ļoti spēcīgi un ir cienīgi vārdam varonis.Priecājies,ka mūsu valstī un pasaulē vēl ir VAROŅI,kas iemāca arī citiem rūpēties par kādu,just līdzi nelaimē,bez šādiem cilvēkiem šī sviestainā pasaule aizietu vel tālākā sviestā.

:D :D
Noteikti nesmieklīga tēma, pat ļoti skumja, bet tavs viedoklis ir rēcīgs. Sabojāt sev dzīvi, sabojāt vēl vienam cilvēkam (savam bērnam) dzīvi tagad ir varoņdarbs.

Par. Bet kaa jau Ance teica, tas ir diezgan nereaali, jo vienkaarshi neizdeviigi.

Un 21. gadsimtā cilvēki ir daudz sliktāki, nekā viduslaikos, itkā attīsti esam, bet garīgi un emocimnāli miruši, jo paskaties apkārt, kas notiek?

Jaaaa... Mees esam gariigi un emocionaali mirushi, jo vairs nav taadu tumsoniibu kaa raganu mediibas, nenormaalaakaas spiidzinaashanas (kaiminjam skauzh, ka tev tomaati labi aug, nosuudz tevi, un tad tavu seju, dzimumorgaanus, kjermeni sakropljo tik pretiigi, cik vien var izdomaat), stulbaakaas maanjticiibas, un veel un veel.

Atbalstu.

Un vispār, es vēljoprojām nesaprotu, kādēļ tu visu laiku, šo diskusiju, saisti ar dauna sindromu? M?

Atbildu uz to par ko tu sacepies? Vai varbūt gribi teikt ka es kādā brīdī esmu teikusi ka 'sabiedrība ierindojas derīgajos un nederīgajos un tos, kas ir slimi, galinam nost'? Es vienkārši teicu ka atbalstu eitanāziju, kuru veic pēc paša gribas, vai gadījumā, ja cilvēks pats nespēj spriest, tuvinieks.

mati ceļas stāvus lasot,dažus komentārus, par sabiedrības iedalīšanu - noderīgajos un nespējīgos.

Nu tad lūdzu pasaki, kurā vietā kāds ko tādu ir teicis.

Ne tev lemt, kurš dzīvo pilnvērtīgi un kurš ne

Kas es iesniedzu kādu sarakstu, kurā izklāstīju, kādi cilvēki ir pelnījuši dzīvot un kādi ne?

Vienkārši esi pārskrējusi pāri visam tekstam, atradusi par ko piekasīties, un davaj. Labi, sēdi cepies.