Es domāju, ka, ja viņš būtu galīgi padevies, viņš izdarītu pašnāvību. Šobrīd, tas, kas tur viņu pie dzīvības ir šī nedēļa, kad jūtas labi, jo tad viņš atpūšas ar draugiem, priecājas (cik nu var) utt. + mamma un tas, ka ilgās slimošanas dēļ (sākās viss pirms gadiem trim ar vēzi), viņiem ir kaudze kredītu, kurus viņs negribētu uzgrūst mammai vienai (viņš vel arī strādā gaterī ar visu to, ka lielāko daļu mēneša jūtas slikti, lai atmaksātu kredītus kaut tā ir maza daļa no lielās summas).
Protams, ir iespējas, pārcelties prom. BET neviens nav teicis, ka pēc nedēļas vai mēneša viņš būs dzīvs, es domāju, ka tas arī viņu aptur. Šie cilvēki neviens nezin savu mūžu, ir tikai vidējais, kurš dots. Un viņš ir no dziļiem laukiem, kur kaut ko mainīt savā ierastajā vidē ir grūti. + ne velti mums LV vāc naudu tam, lai ārstētos ārzemēs. Nav viss tik vienkārši.
Es zinu,kam viņš jau ir gājis cauri, un no malas es saku - varu saprast, ja viņš vienā brīdī padotos. Iepsējams, es vienkārsi aŗī esmu no tiem cilvekiem, kam pie dotiem apstākļiem, būtu vēlme aiziet pašai nevis būt par nastu citiem un mocīties.