Iesākumam tām, kam kremt, ka citi ēd gaļu, varu pateikt, ka man vakariņās bija gabals cūkas līķa un es nenožēloju, ka to ēdu.
Man šķiet, ka lielākā problēma te ir nevis tajā, cik labi vai slikti ir ēst gaļu, bet cik ļoti katram indivīdam ir vēlēšanās uzspiest savu viedokli pārējiem.
Pirmā saskarsme ar veģetārieti man bija, kad man bija ap 20. Šim cilvēkam bija garīga kaite - infantīlisms, kas nozīmēja, ka bija diezgan jāpiedomā, ko un kā ar viņu runāt, jo viņam bija tāda maza bērna uztvere pret lietām, taču jāsaka, ka šis apstāklis tikai palīdzēja, jo man nav tās kategoriskās attieksmes per veģetāriešiem, kā per kādiem dīvaiņiem un es tiešām spēju saprast, ka viņi gaļu redz, kā līķi.
Toreiz viņam pajautāju, gan kāpēc viņš neēd gaļu, gan to otru jautājumu, kas veģetāriešus kaitina - kā tad viņš izdzīvo, ko ēd. Viņš šos jautājumus neuztvēra kā pārmetumu un tiešām paskaidroja, ka viņš ir redzējis, kā dzīvnieks kļūst par to filejas gabalu, ko es lieku uz šķīvja, tāpēc nevēlas pats ēst to, kas radies šādu moku rezultātā. No šī viņa izteikuma saprat, ka nekad nevēlētos nonākt nevienā gaļas pārstrādes uzņēmumā - skati nav patīkami. Taču man patika tas, ka viņš nedz man, nedz citiem gaļēdājiem nepārmeta, ka mums pusdienās ir vistas fileja. Cilvēki tūkstošiem gadu ir ēduši gaļu, tas nav nekas pretdabisks. Pie kam, cilvēks jau nav vienīgā dzīvā būtne, kas pārtiek no citām dzīvām būtnēm, līdz ar to nosodīt cilvēku par to, ka tas ēd gaļu, ir muļķīgi, jo to vienkārši tā ir iekārtojusi daba.
Mani vairs nemulsina, ja jāuzņem ciemiņš, kas neēd gaļu. Vienkārši gatavoju tā, lai gaļu uz sava šķīvja varētu novietot tie, kas to vēlas ēst un lai nevienam nebūtu jāatsakās no kaut kā, jo tur ir gaļa.
Sarežģītāk varētu būt ar vegāniem, ja pareizi saprotu, tie arī olas un daudz ko citu neēd, taču šādus cilvēkus pagaidām personīgi nepazīstu.
Nav tādas viennozīmīgas atbildes uz to, vai ēst gaļu ir pareizi vai nepareizi. Viennozīmīgi ir tikai tas, ka tā ir katra paša brīva izvēle, kas apkārtējiem nekaitē, līdz ar to nav nosodāma.
43
