Lūdzu padalieties ar savu viedokli,pieredzi - ko jūs domājat par to, ka draugi uzsāk attiecības?
Puisi pazīstu apmēram 2, 3 gadus, aizvakar atzinās, ka jau kādu laiku par mani domājot. Man viņš arī patīk, bet vai ir vērts riskēt ar draudzību?
Manas attiecības tieši šādi sākās un nu jau gaidam otro bērniņu.
Bet mūsu gadījumā nebija īsti tā, ka viens otram vienā dienā atzināmies mīlestībā vai jūtās, bet vienkārši arvien vairāk un vairāk laika sākām pavadīt divatā un rūpēties viens par otru līdz pašiem nemanot sākās attiecības.
Un tagad tikai varam pasmieties, ka nevaram sūdzēties viens par otra raksturiem utt, jo ļoti labi zinājām ar ko sapinamies.
Vismaz pēc savas pieredzes uzskatu, ka tas ir labākais veids, kā var sākties attiecības.
Pilnīgi piekrītu! Tikai un vienīgi par.
Kaut kur bija rakstīts: "Appreci savu labāko draugu, ja pēc gadiem pazudīs kaisle, tad vismaz būs palicis labākais draugs."
Man šķiet, ka tajā mirklī, kad viens no draugiem otram atzīstas simpātijās - vairs nekādas parastās draudzības nav. Ja Tu viņam atteiksi mēģināt kaut ko izveidot - tad arī parastajai draudzībai būs lieli šķēršļi, jo viņš jutīsies nepilnvērtīgs Tavās acīs. Manuprāt, vienīgais veids ir pamēģināt :)
Maza iespēja, ka varēsiet turpināt tāpat vien draudzēties. Iesaku mēģināt izveidot attiecības, jo parasti stiprākās attiecības veidojas no stipras draudzības...
Man tā bija. Sākumā uztraucos, ka pēc attiecībām vairs nebūsim draugi. Bet, kad izšķīrāmies, vispār bija vienalga, negribēju nemaz palikt par draugiem.
Ieteiktu nesteigties. Apdomā jūtas no savas puses.
Es šādi sabojāju lielisku draudzību vairāku gadu garumā. Puisis atklāja savas jūtas. Es nebiju īsti pārliecināta, bet nolēmu mēģināt. Siltas jūtas man pret šo cilvēku ir aizvien, BET, tās nekad nav bijušas tādas, kādām tām ir jābūt starp sievieti un vīrieti. Šķiršanās puisim bija liels trieciens, arī man, jo nācās sāpināt sev dārgu cilvēku. Lieki teikt, ka draudzība vairs nav pat ne tuvu, kāda tā bija iepriekš. Kontaktus uzturam, jā, bet viss ir citādāk. Man pietrūkst mana drauga. :(
Man arī pēc vairāku gadu draugu būšanas čalis atzinās simpātijās, gandrīz no krēsla nogāzos (burtiski), bet nu - nesanāca tur nekas un vairāk nez vai riskētu labu draugu tā pazaudēt.
Vismaz pēc savas pieredzes uzskatu, ka tas ir labākais veids, kā var sākties attiecības. :) Tas liekas labākais veids, kā iepazīt cilvēku, jo draudzības laikā tu viņu redzi kāds viņš ir, bez visas tēlošanas un cenšanās būt labākam, tu viņu jau iepazīsti un zini visus viņa plusus un mīnusus, stulbības ko viņš ir darījis, ja esat bijuši draugi, tātad kopā ir jautri, jau uzticaties viens otram un tā.Man tieši svarīgākais liekas, lai viss ir patiesi un var uzticēties. :D
Man bija viens puisis ļoti labs draugs, praktiski uzskatīju sev viņu par labāko draugu. Neviena meitene nebija tik laba draudzene man cik viņš labs draugs. Bet vienu dienu visu sabojāja viena sms ar atzīšanos mīlestībā. No manas puses man pret viņu simpātiju nebija. Tad nu tā lieliskā draudzība vairs nebija tā draudzība, kas bija agrāk.
Ja pati arī jūti kaut ko pret viņu, pamēģini. Tāpat tagad, pēc atzīšanās, draudzība visticamāk ir mazliet savādāka.
Un tie ne-attiecību cilvēki, atrodot īsto (nepatīk tas vārds :D ), dažreiz mēdz būt vislabākie. ;)
90
