Mēnešreizes

Man bija 12. Sākās skolā, aizgāju uz wc un tāds WTF. Likās, ka gals klāt. Pastāstīju labākajai draudzenei, viņa - eiiii tuuuu noooost! SUPER!

Atceroties tagad smiekli nāk :D

:)

cloo, ieintriģēji :D

Atceros ar šausmām. Te meitenēm tādi "laimīgie MR stāsti". :D Labāk nebojāšu auru.

Bet neatceros pilnīgi neko - kur, kā, utt. Apbrīnoju, ka te visām tādi stāsti...

Atceros tikai viltus trauksmi, laikam no izbīļa. To, kā sākās īstās, neatceros.

Vēlu. 16 vai pat 17 gados.

Bet neatceros pilnīgi neko - kur, kā, utt. Apbrīnoju, ka te visām tādi stāsti...

13 gados,bija brīvlaiks,no rīta aizgāju uz tualeti un booom. Pēc tam jutos baigi foršā un mammai teicu "es tagad,beidzot,esmu sieviete" :D Kad biju jaunāka es vispār biju šokā,ka katru mēnesi būs mēnešreizes un vispār kā-katru mēnesi,tas taču ir briesmīgi un ilgus gadus tā būs.Likās briesmīgi,kad pienāca,tad gan biju priecīga :D

Sākās laikam 13 vai 14 gados. Par laimi, biju mājās, tā kā nekāda stresa nebija. Paņēmu vienu paketi, kas kaut kur vannasistabā stāvēja un tad gāju uz veikalu pirkt savas. Tajā brīdī gan bija tāāds kauns pieiet pie kases ar paketēm. :D Mammai neko neteicu, nejutu vajadzību. Viņa laikam saprata pēc kāda gada, kad ieraudzīja manā koferī tamponus, kad atbraucu mājās no ceļojuma. :D

Īsti neatceros. Nedēļu pirms 14 gadu dzimšanas dienas, vai nedēļu pēc. Bija ļoti silts laiks un brīvdiena. Tā kā mātei tajā dienā steidzami vajadzēja doties uz darbu, mājās vienalga bija pārāk karsti un mēs ar tēvu nolēmām doties uz pludmali. Mašīna tajā laikā mums arī bija remontā, tāpēc nācās braukt ar autobusu un vēlāk vēl ar vilcienu. Nu, ceļš bija diezgan garš. Tikko atbraucām uz pludmali, viss arī sākās. + Man vēl bija gaiši šorti.
Atceros, ka ceļš uz mājām bija maksimāli mulsinošs un garš. :D

11 gados. 1 vai 2 mēnešus pirms 12. dzimšanas dienas. Biju ciemos pie tantes. Nekas cits neatlika kā atklāt, jo naudas man nebija un tantei pēc mazuļa piedzimšanas vēl nebija sākušās, tā kā nācās lūgt, lai aiziet uz veikalu.
Mamma jau bija jutusi, ka man būs. Pateicu pa telefonu :)

Vispār tas sākums bija drausmīgs, jo man bija ļoooti slikti. Ne tikai sāpēja vēders, bet vēl visādi citādi joki komplektā. Cik dienas nebiju spiesta kavēt skolā dēļ MR... Eh.

Man sākās 16 gados, 21.februāris, biju mājās. Reaģēju mierīgi, jo bija gaidītas. Skolā iepriekš bija lekcijas par to visu un jā...ar mammu neesam tik tuvas, bet kaut kā jau saņēmos pateikt :)

Man bija 12 vai 13 gadi, sākās 1 oktobrī, atceros, jo brālja draudzenei tieši bija vārda diena.
Aizgāju uz tualeti, ieraudziju, tā, kā mammai paketes stāvēja tualetē, plauktinjā, panjēmu, visu sadariju... Pēc tam pati brīnijos cik mierīgi to uztvēru. Vairāk neko neatceros.

Man bija kaut kādi 13 gadi. Tajā vasarā ciemojās mana māsīca no Īrijas.
Bija skaista rīts..es pamodos un aizejot uz tualeti - BAMS sākās. Trīcošā balsī zvanīju māsīcai lai ātrāk brauc šurp un paņem paketes, bet viņa atveda tamponus. Tajā dienā bija kauns mammai teikt, bet paldies dievam māsīca pateica to manai mammai un visiem pārējiem radiniekiem! :D

Meitenes man bija vistrakāk. Man bija 13 un es biju aizgājusi uz randiņu. Tā bija ziema, mēs vārtījāmies pa sniegu, bučojāmies. Tad es atnācu pie draudzenes pa taisno pēc randiņa un secināju, ka man nevis no sniega viss star kājām slapjš, bet gan visas bikses starp kājām sarkanas no asinīm. Labi, ka džinsi bija tumši zili. Ah.. Visu mūžu atcerēšos šo. :D

Man tikko sākās mēnešreizes, ko darīt.. sievietes iesakiet!? :D

Starp citu, palasot pieredzi.. Taas kuras ir mammas meiteneem vai vispaar domaa buut mammas jebkad. Kaadas juus buusiet tajaa laiaa? Iedosiest paketi ar skaidrojumumiem? Buusiet kautriigas?? jo tomeer, es domaaju tas ir liels solis - meitai meeneshreizes. Kaa juu reagjeetu (vai esat reageejushas)?

Sakas man kkur ap gadiem 13/14, ja nemaldos.
Pamodos vienu ritu, un jutu, ka man pidzambikses un apaksbikses ir slapjas, domaju, ka pa miegam apcurajos, paskatijos, kas par lietu, redzeju, ka man ir tumsi bruna krasa apaksbikses, tad sapratu, ka sakas itka MR. :D

Visu dienu ta ari nostaigaju, mammai neko neteikdama... Atceros, ka taja diena vai pirms tam musu kakenei bija piedzimusi bernini, es uz viniem skatijos, peksni mamma ieiet istaba, aiztaisa durvis, es domaju, ka kaut kas noticis, ieeju ieksa, mamma pagriezas un saka vai man sakas, es ja, (drosvien pamanija netiro velu, vai ari tualete netiros tualetes papirus ar asinim), iedeva man no skapja atvilknes paketes, gribeja man jau macit ka likt, bet es jau zinaju ieprieks.

:D

11 gados. baigi netaisnīgi liekas, ka citām tikai 15 gados sākās :D

Sākās ne agri, ne vēlu - 13 gados. Biju ar mammu iepirkties un veikalā sāka ļoti sāpēt vēders. Aizgāju mājās un atklāju, ka sākušās. Tad nu arī mammai pateicu un viss, dzīvoju tālāk :D
Priecājos, ka pēc tam visus šos gadus ne reizi nav kaut nedaudz sāpējis, tikai pašā pirmajā reizē :)

man sākās vasarā uz 6.klasi. no rīta pamodos un jutu, ka visas biksītes slapjas, aizgāju uz wc un viss jau bija noticies :D šausmīgi pārdzīvoju, ka nevaru peldēties. un arī mammai teicu, lai nesaka tētim :D