Mēnešreizes

Man sākās skolā! :D Tad nu pēdējo nodarbību ar paniku gaidīju ka beigsies, visu laiku biju spiesta staigāt ar apsietu jaciņu ap vidukli līdz mājās tiku :D
Ka tās ir MR sapratu uzreiz bez nekādiem stresiem par to, bet tas uztraukums ka kāds pamanītu pleķīti..uiiiiiii....
Bet neviens nepamanīja...hi hi hi izspruku sveikā :D
Man tad laikam bija 13 gadi.

Pirmo reizi ko tādu kādam stāstu haha :D

Man bija 11 gadi. Biju gan priecīga, gan bēdīga. Zināju, kur mammai stāv paketes, paņēmu pa kluso dažas. Bet pateicu mammai nākošajā dienā. Mr man bija tikai 1 dienu. Nākošās un jau kārtīgās, regulārās sākās pēc vairākiem mēnešiem, kādiem 5-6 mēn.

Too much information.....

+ :D

Too much information..... (t)

Man bija 13 vai 14. Nez, neko neatceros, bet biju mājās laikam. Ko darīju?

nekā, aizgāju uz vannasistabu, nomazgājos un ieliku paketi, vēlāk pateicu mammai

cik man biju gadu to jau nu gan vairs neatceros, tacu atceros, ka sākās manā dzimšanas dienā. sajūta bija stulba, jo pats sākums un īsti nav pierasts un tā. ķermenis laikam sagādājam man dzimšanas dienas dāvanu.
bet īstenībā, nevaru vien sagaidīt, ka tās beigsies un būšu veca un būs menopauze. :D

Man sākās 14 gados laikam. No sākuma bija tāds, kas pie velna? :D nezināju kā mammai pateikt, jo neesam tik tuvas tādās lietās, bet nu saņēmos un pateicu. :D

kad brālis prasija kas man kaiš, es teicu ka vēders sāp un tad viņš mani baroja ar oglītem, man bija kauns atzīties ka MR un riju tās ogles cik deva :D

Tik smieklīgi :D

Es vairāk neatceros, man bija 12 vai 14 gadi, kad MR sākās. Bija vasara, strādāju vasaras darbiņā. Pamodos no rīta un pidžama bija sasmērējusies, tad nu es sapratu, kas par lietu, arī vēders sāpēja. Tā kā mamma bija darbā, pati ar visu tiku galā, zināju, kur mammai viss stāv. Pēc tam tā kautrīgi pateicu mammai, viņa pasmaidīja, iedrošināja mani, ka viss kārtībā :) Atceros, ka arī es nevarēju sagaidīt, kad sāksies, jo visām draudzenēm jau MR bija sākušās. Pat savā dienasgrāmatā to biju ierakstījusi. Smieklīgi ir tas, ka es rakstīju, ka dikti gaidu, kad sāksies, bet pēc kāda laiciņa jau rakstīju un gaudos par to, ka labāk nebūtu sākušās, kā man nepatīk utt. :D

Sākās 10 gados, mēnesi pirms 11 dz.d
Zināju visu par mr, bet vienalga biju ļoti izbijusies.
Atceros kā visa pidžama bija asinīs, tikai no rīta redzēju. :D
Mammai pateicu tikai pēc kādiem diviem mēnešiem. :D

Man bija 13 gadi, mēnešreizes sākās, kad ģērbos koncertam (es dejoju), kas paredzēts pirms brauciena uz ārzemēm. Neatceros kāpēc, bet tur gadījās nevis mana mamma, bet viena deju biedra mamma, kas aizskrēja uz tuvējo benzīntanku pēc paketēm.
Zināju, kas tas ir, nebija baigais pārsteigums, tikai besis, ka tādā nelaikā sākās. Vēlāk gan priecājos, ka nesākās dienu vai divas velāk, kad būtu jau devusies uz ārzemēm.

Man sākās ap 15 gadiem. Atceros, ka vēl pārdzīvoju, jo draudzenēm jau bija sākušās ap 14 gadi, bet man vēl nē..gribēju, lai ātrāk sākās. :D tas bija vasarā. Atceros, ka aizgāju uz tualeti un bija vairāk kā tādi brūnīgi daudz, daudz izdalījumi. Sākumā domāju, ka varbūt nesaturēšana :D bet tad sapratu, ka nu nevar būt. Aizskrēju nomazgāties, ieliku paketi un pēc tam jau sākās normālā sarkanā krāsā.

Sākās 13 gadu vecumā. Todien ārā bija ziema, man bija jāuzstājas koncertā, vajadzēja vilkt baltas bikses un blūzi. Taisoties pasākumam pamanīju, ka ir sākušās. Pārsteigums nebija, mājās zināju kur kas stāv. Mammai pateicu pēc pāris dienām, šī gan baigi priecājās.

Ja pareizi atceros, tad man bija 13 vai 14, pat īsti nezinu.
Nobrīnijos, ka sākušās, bet nekāda baigā reakcija nebija, jo skolā viss jau par to bija 100iem reižu pārrunāts.
Vienīgais, ka pēctam laikam kādus 4 mēnešus nebija, tad gan bija tāds wow, bet, nu nekas diži nav mainījies, tad ir, tad nav.

Sākās 11 gadu vecumā, 4.klasē, skolā. Zināju, ka tādām drīz jābūt, bet no lielā pārdzīvojuma pasaucu mammu uz skolu. :D Tad sajutos ļoti liela.

Bija 12 gadi, tas bija 19.oktobrī. Manai draudzenei bija un tad es tur mammai stāstīju, ka , lai arī man būtu ir daudz jāēd, lai būtu normālais svars, jo tieši mājturībā par to runājām, , jo arī skolā viena tante atbrauca un stāstīja. Nu jā . . , draudzenei parādijās, ar mammu apspriedām, skolā stāstīja un opāa , sākās. Liku jau iepriekš ikdienas ieliknīšus, jo bija '' baltie ziediņi '' un tieši arī uz tām pamanīju kaut ko brūnīgu un tad arī parādijās asinis, aizgāju pateicu mammai, un jā, iedeva paketes un viss. Man vienmēr gadās ķibeles, tādēļ tajās dienās ļoti nodrošinos, bet visu laiku liekas , ka jau ir pilns un eju uz tualeti, vienkārši vēl joprojām baidos. Ir bijušas ķibeles ar to, ka svārki netīri , pleķi un pārējais. Ahh , tas viss nepatīk.

Ko tur daudz ko pieņemt, it kā būtu cita iespēja! :D

10 gados liekas baigi traki.

Ja es toreiz zinātu, cik patiesībā tās dienas ir pretīgas, es domātu tieši tāpat :D

Pirmajā reizē es baigi nobijos, jo pirmais, kas izvēlās no turienes bija tāds tumšs,tumšs receklis (izskatījās melns), pēc tam arī asins krāsa parādījās. :D

Gadi bija 13. Sākās pie omas esot ciemos. Neatceros vai oma iedeva ko ielikt vai varbūt bija tā, ka pati jau pirms tam gatavojos, ka varētu sākties un nēsāju drošības pēc līdzi paketi.

Lasu un brīnos cik dažām meitenēm agri sākušās, 10 gados liekas baigi traki. Man pašai sākās laikam 15 vai 16 gados, bet zinu kam 18. Tas tā, cik mēs katra esam savādāka. :)

16 gados man sākās, vēlu, bet redz viss savās vietās un kārtībā, un arī tagad ir neregulāras, bet nu man tā tas ir.
Nekādas reakcijas nebija, jo visu par to jau zināju. Sapratu kas un kā.