Meitenes man bija vistrakāk. Man bija 13 un es biju aizgājusi uz randiņu. Tā bija ziema, mēs vārtījāmies pa sniegu, bučojāmies. Tad es atnācu pie draudzenes pa taisno pēc randiņa un secināju, ka man nevis no sniega viss star kājām slapjš, bet gan visas bikses starp kājām sarkanas no asinīm. Labi, ka džinsi bija tumši zili. Ah.. Visu mūžu atcerēšos šo. :D
Man bija kaut kādi 13 gadi. Tajā vasarā ciemojās mana māsīca no Īrijas.
Bija skaista rīts..es pamodos un aizejot uz tualeti - BAMS sākās. Trīcošā balsī zvanīju māsīcai lai ātrāk brauc šurp un paņem paketes, bet viņa atveda tamponus. Tajā dienā bija kauns mammai teikt, bet paldies dievam māsīca pateica to manai mammai un visiem pārējiem radiniekiem! :D
Man bija 12 vai 13 gadi, sākās 1 oktobrī, atceros, jo brālja draudzenei tieši bija vārda diena.
Aizgāju uz tualeti, ieraudziju, tā, kā mammai paketes stāvēja tualetē, plauktinjā, panjēmu, visu sadariju... Pēc tam pati brīnijos cik mierīgi to uztvēru. Vairāk neko neatceros.
Man sākās 16 gados, 21.februāris, biju mājās. Reaģēju mierīgi, jo bija gaidītas. Skolā iepriekš bija lekcijas par to visu un jā...ar mammu neesam tik tuvas, bet kaut kā jau saņēmos pateikt :)
11 gados. 1 vai 2 mēnešus pirms 12. dzimšanas dienas. Biju ciemos pie tantes. Nekas cits neatlika kā atklāt, jo naudas man nebija un tantei pēc mazuļa piedzimšanas vēl nebija sākušās, tā kā nācās lūgt, lai aiziet uz veikalu.
Mamma jau bija jutusi, ka man būs. Pateicu pa telefonu :)
Vispār tas sākums bija drausmīgs, jo man bija ļoooti slikti. Ne tikai sāpēja vēders, bet vēl visādi citādi joki komplektā. Cik dienas nebiju spiesta kavēt skolā dēļ MR... Eh.
Īsti neatceros. Nedēļu pirms 14 gadu dzimšanas dienas, vai nedēļu pēc. Bija ļoti silts laiks un brīvdiena. Tā kā mātei tajā dienā steidzami vajadzēja doties uz darbu, mājās vienalga bija pārāk karsti un mēs ar tēvu nolēmām doties uz pludmali. Mašīna tajā laikā mums arī bija remontā, tāpēc nācās braukt ar autobusu un vēlāk vēl ar vilcienu. Nu, ceļš bija diezgan garš. Tikko atbraucām uz pludmali, viss arī sākās. + Man vēl bija gaiši šorti.
Atceros, ka ceļš uz mājām bija maksimāli mulsinošs un garš. :D
Sākās laikam 13 vai 14 gados. Par laimi, biju mājās, tā kā nekāda stresa nebija. Paņēmu vienu paketi, kas kaut kur vannasistabā stāvēja un tad gāju uz veikalu pirkt savas. Tajā brīdī gan bija tāāds kauns pieiet pie kases ar paketēm. :D Mammai neko neteicu, nejutu vajadzību. Viņa laikam saprata pēc kāda gada, kad ieraudzīja manā koferī tamponus, kad atbraucu mājās no ceļojuma. :D
13 gados,bija brīvlaiks,no rīta aizgāju uz tualeti un booom. Pēc tam jutos baigi foršā un mammai teicu "es tagad,beidzot,esmu sieviete" :D Kad biju jaunāka es vispār biju šokā,ka katru mēnesi būs mēnešreizes un vispār kā-katru mēnesi,tas taču ir briesmīgi un ilgus gadus tā būs.Likās briesmīgi,kad pienāca,tad gan biju priecīga :D
331
