Mēnešreizes

Sākās 11 gadu vecumā, 4.klasē, skolā. Zināju, ka tādām drīz jābūt, bet no lielā pārdzīvojuma pasaucu mammu uz skolu. :D Tad sajutos ļoti liela.

Ja pareizi atceros, tad man bija 13 vai 14, pat īsti nezinu.
Nobrīnijos, ka sākušās, bet nekāda baigā reakcija nebija, jo skolā viss jau par to bija 100iem reižu pārrunāts.
Vienīgais, ka pēctam laikam kādus 4 mēnešus nebija, tad gan bija tāds wow, bet, nu nekas diži nav mainījies, tad ir, tad nav.

Sākās 13 gadu vecumā. Todien ārā bija ziema, man bija jāuzstājas koncertā, vajadzēja vilkt baltas bikses un blūzi. Taisoties pasākumam pamanīju, ka ir sākušās. Pārsteigums nebija, mājās zināju kur kas stāv. Mammai pateicu pēc pāris dienām, šī gan baigi priecājās.

Man sākās ap 15 gadiem. Atceros, ka vēl pārdzīvoju, jo draudzenēm jau bija sākušās ap 14 gadi, bet man vēl nē..gribēju, lai ātrāk sākās. :D tas bija vasarā. Atceros, ka aizgāju uz tualeti un bija vairāk kā tādi brūnīgi daudz, daudz izdalījumi. Sākumā domāju, ka varbūt nesaturēšana :D bet tad sapratu, ka nu nevar būt. Aizskrēju nomazgāties, ieliku paketi un pēc tam jau sākās normālā sarkanā krāsā.

Man bija 13 gadi, mēnešreizes sākās, kad ģērbos koncertam (es dejoju), kas paredzēts pirms brauciena uz ārzemēm. Neatceros kāpēc, bet tur gadījās nevis mana mamma, bet viena deju biedra mamma, kas aizskrēja uz tuvējo benzīntanku pēc paketēm.
Zināju, kas tas ir, nebija baigais pārsteigums, tikai besis, ka tādā nelaikā sākās. Vēlāk gan priecājos, ka nesākās dienu vai divas velāk, kad būtu jau devusies uz ārzemēm.

Sākās 10 gados, mēnesi pirms 11 dz.d
Zināju visu par mr, bet vienalga biju ļoti izbijusies.
Atceros kā visa pidžama bija asinīs, tikai no rīta redzēju. :D
Mammai pateicu tikai pēc kādiem diviem mēnešiem. :D

kad brālis prasija kas man kaiš, es teicu ka vēders sāp un tad viņš mani baroja ar oglītem, man bija kauns atzīties ka MR un riju tās ogles cik deva :D

Tik smieklīgi :D

Es vairāk neatceros, man bija 12 vai 14 gadi, kad MR sākās. Bija vasara, strādāju vasaras darbiņā. Pamodos no rīta un pidžama bija sasmērējusies, tad nu es sapratu, kas par lietu, arī vēders sāpēja. Tā kā mamma bija darbā, pati ar visu tiku galā, zināju, kur mammai viss stāv. Pēc tam tā kautrīgi pateicu mammai, viņa pasmaidīja, iedrošināja mani, ka viss kārtībā :) Atceros, ka arī es nevarēju sagaidīt, kad sāksies, jo visām draudzenēm jau MR bija sākušās. Pat savā dienasgrāmatā to biju ierakstījusi. Smieklīgi ir tas, ka es rakstīju, ka dikti gaidu, kad sāksies, bet pēc kāda laiciņa jau rakstīju un gaudos par to, ka labāk nebūtu sākušās, kā man nepatīk utt. :D

Man sākās 14 gados laikam. No sākuma bija tāds, kas pie velna? :D nezināju kā mammai pateikt, jo neesam tik tuvas tādās lietās, bet nu saņēmos un pateicu. :D

cik man biju gadu to jau nu gan vairs neatceros, tacu atceros, ka sākās manā dzimšanas dienā. sajūta bija stulba, jo pats sākums un īsti nav pierasts un tā. ķermenis laikam sagādājam man dzimšanas dienas dāvanu.
bet īstenībā, nevaru vien sagaidīt, ka tās beigsies un būšu veca un būs menopauze. :D

Man bija 13 vai 14. Nez, neko neatceros, bet biju mājās laikam. Ko darīju?

nekā, aizgāju uz vannasistabu, nomazgājos un ieliku paketi, vēlāk pateicu mammai

Too much information..... (t)

Too much information.....

+ :D

Man bija 11 gadi. Biju gan priecīga, gan bēdīga. Zināju, kur mammai stāv paketes, paņēmu pa kluso dažas. Bet pateicu mammai nākošajā dienā. Mr man bija tikai 1 dienu. Nākošās un jau kārtīgās, regulārās sākās pēc vairākiem mēnešiem, kādiem 5-6 mēn.

Man sākās skolā! :D Tad nu pēdējo nodarbību ar paniku gaidīju ka beigsies, visu laiku biju spiesta staigāt ar apsietu jaciņu ap vidukli līdz mājās tiku :D
Ka tās ir MR sapratu uzreiz bez nekādiem stresiem par to, bet tas uztraukums ka kāds pamanītu pleķīti..uiiiiiii....
Bet neviens nepamanīja...hi hi hi izspruku sveikā :D
Man tad laikam bija 13 gadi.

Pirmo reizi ko tādu kādam stāstu haha :D

man sākās vasarā uz 6.klasi. no rīta pamodos un jutu, ka visas biksītes slapjas, aizgāju uz wc un viss jau bija noticies :D šausmīgi pārdzīvoju, ka nevaru peldēties. un arī mammai teicu, lai nesaka tētim :D

Sākās ne agri, ne vēlu - 13 gados. Biju ar mammu iepirkties un veikalā sāka ļoti sāpēt vēders. Aizgāju mājās un atklāju, ka sākušās. Tad nu arī mammai pateicu un viss, dzīvoju tālāk :D
Priecājos, ka pēc tam visus šos gadus ne reizi nav kaut nedaudz sāpējis, tikai pašā pirmajā reizē :)

11 gados. baigi netaisnīgi liekas, ka citām tikai 15 gados sākās :D

Sakas man kkur ap gadiem 13/14, ja nemaldos.
Pamodos vienu ritu, un jutu, ka man pidzambikses un apaksbikses ir slapjas, domaju, ka pa miegam apcurajos, paskatijos, kas par lietu, redzeju, ka man ir tumsi bruna krasa apaksbikses, tad sapratu, ka sakas itka MR. :D

Visu dienu ta ari nostaigaju, mammai neko neteikdama... Atceros, ka taja diena vai pirms tam musu kakenei bija piedzimusi bernini, es uz viniem skatijos, peksni mamma ieiet istaba, aiztaisa durvis, es domaju, ka kaut kas noticis, ieeju ieksa, mamma pagriezas un saka vai man sakas, es ja, (drosvien pamanija netiro velu, vai ari tualete netiros tualetes papirus ar asinim), iedeva man no skapja atvilknes paketes, gribeja man jau macit ka likt, bet es jau zinaju ieprieks.

:D

Starp citu, palasot pieredzi.. Taas kuras ir mammas meiteneem vai vispaar domaa buut mammas jebkad. Kaadas juus buusiet tajaa laiaa? Iedosiest paketi ar skaidrojumumiem? Buusiet kautriigas?? jo tomeer, es domaaju tas ir liels solis - meitai meeneshreizes. Kaa juu reagjeetu (vai esat reageejushas)?

Man tikko sākās mēnešreizes, ko darīt.. sievietes iesakiet!? :D