Mēnešreizes

Man sākās tikai kādos 15 vai 16 gados. Ilgi pārdzīvoju, ka visām ir, man nav. Šķita, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Priecājos, ka beidzot pienāca, bēdājos, ka briesmīgi sāpēja.

Aizgāju uz toaleti un ieraudzīju, ka ir sākušās mr.
Nu neko, mamma tad bija darbā, aizsūtiju viņai sms, ieliku paketi un jutos baigi pieaugusi. :D

toaleti

tualeti.

Sākās 13 gados, labākajai draudzenei jau bija sākušās un tad nu es arī ar nepacietibu gaidiju :D

ā, un liku mammai apsolīt, lai nevienam nesaka :D:D:D

Man tad bija kādi 11 vai 12. Biju pilnīgi dumjš bērns vēl. Aizgāju uz tualeti un tāda bēdīga, trīcošām rokām nācu atpakaļ. Mamma kaut ko pie datora darīja,es viņai tāda bēdīga teicu,ka esmu slima. Mamma šokā jautā, kas man noticis. Pastāstīju. Mamma smējās. :D Beigās iedeva paketes, pastāstīja kas un kā,un tad jutos ļoti pieaugusi,jo visām draudzenēm nekā tāda vēl nebija. :D Un jā pirmās dienas bija tik neērti,likās, ka kaut kas lieks tur traucē un spiež(pakete) :D

sākās 12 gados, vasarā, kautrējos stāstīt mammai, bet tad saņēmos pateicu, mamma iedeva paketes, pastāstija kā jāuzliek un neļāva peldēties kamēr MR ilgi raudāju un mammai prasiju - kāpēc tu piedzemdēji mani par meiteni ? :D un jā liku lai nevienam nestāsta itīpasi tētim :D kad brālis prasija kas man kaiš, es teicu ka vēders sāp un tad viņš mani baroja ar oglītem, man bija kauns atzīties ka MR un riju tās ogles cik deva :D

kakje, mēs laikam līdzīgas. :D

Bija 15 vai 16. Ilgi gaidīju, tāpēc biju sagatavota. Sākās celojuma laikā Vācijā. Mammai uzreiz paziņoju, jo protams nesapratu vai ir vai kaut kas nav kārtībā.

Man bija 10 gadi. Atceros arī datumu - 27. jūlijā. Bijām ar mammu ieplānojušas iet uz picēriju, bet pirms tam aizgāju uz wc un skatos, ka kaut kas ne tā. Pasaucu mammu, viņa mani nomierināja :D , iedeva paketi, nomazgājos un viss. Gājām ēst picu un svinēt manu lielo dienu :D Sajūtu nekādu īpašo nebiju, izņemot pirmo wtf reakciju un sajūtu, ka nu jau esmu liela meitene.

Man bija laikam 13.Atceros,ka raudot gāju teikt mammai.Viņa prasīja kāpēc es raudu,es atbildēju,ka es negribu mēnešreizes :D Man visu laiku likās,ka kaut kas kaut kur tek garām,katrā starpbrīdī gāju čekot vai viss kārtībā

Sākās 14 gados (aprīlī) un toreiz likās, ka man baigi vēlu, jo draudzenēm visām 11 un 12 gados viss notikās. Atceros pamanīju no rīta, pirms skolas. Izkāpu no gultas (gultai par laimi pilnīgi nekas nav :D ), nomainīju apakšveļu, ieliku paketi (visu to mācēju, jo draudzenes ideāli sagatavoja :D ), un tāda kautrīga nesu mammai netīrās apenes. :D Nemaz neko teikt nevajadzēja, uzreiz saprata un smaidīja. :)

Tas bija tik sen, ka es vispār neko no tā neatceros.

Ar mani ir līdzīgi. Vienīgais, atceros, ka skolā sākās, liekas, ka aizgāju no tās stundas mājās :D

11 gadu vecumā. Viss sākās ar lielām sāpēm vēderā, mocījos un prasīju mammai ogli, mamma vēl noteica, nu redzi, nevajadzēja ēst tos čipšus, tagad vēders pašai sāp. Drīz vien aizgāju uz tualeti un tad viss bija skaidrs. :D

16 gados man sākās, vēlu, bet redz viss savās vietās un kārtībā, un arī tagad ir neregulāras, bet nu man tā tas ir.
Nekādas reakcijas nebija, jo visu par to jau zināju. Sapratu kas un kā.

Lasu un brīnos cik dažām meitenēm agri sākušās, 10 gados liekas baigi traki. Man pašai sākās laikam 15 vai 16 gados, bet zinu kam 18. Tas tā, cik mēs katra esam savādāka. :)

Pirmajā reizē es baigi nobijos, jo pirmais, kas izvēlās no turienes bija tāds tumšs,tumšs receklis (izskatījās melns), pēc tam arī asins krāsa parādījās. :D

Gadi bija 13. Sākās pie omas esot ciemos. Neatceros vai oma iedeva ko ielikt vai varbūt bija tā, ka pati jau pirms tam gatavojos, ka varētu sākties un nēsāju drošības pēc līdzi paketi.

10 gados liekas baigi traki.

Ja es toreiz zinātu, cik patiesībā tās dienas ir pretīgas, es domātu tieši tāpat :D

Ko tur daudz ko pieņemt, it kā būtu cita iespēja! :D

Bija 12 gadi, tas bija 19.oktobrī. Manai draudzenei bija un tad es tur mammai stāstīju, ka , lai arī man būtu ir daudz jāēd, lai būtu normālais svars, jo tieši mājturībā par to runājām, , jo arī skolā viena tante atbrauca un stāstīja. Nu jā . . , draudzenei parādijās, ar mammu apspriedām, skolā stāstīja un opāa , sākās. Liku jau iepriekš ikdienas ieliknīšus, jo bija '' baltie ziediņi '' un tieši arī uz tām pamanīju kaut ko brūnīgu un tad arī parādijās asinis, aizgāju pateicu mammai, un jā, iedeva paketes un viss. Man vienmēr gadās ķibeles, tādēļ tajās dienās ļoti nodrošinos, bet visu laiku liekas , ka jau ir pilns un eju uz tualeti, vienkārši vēl joprojām baidos. Ir bijušas ķibeles ar to, ka svārki netīri , pleķi un pārējais. Ahh , tas viss nepatīk.