Man šķiet, ka ar frāzi ''modeļu bizness ir nežēlīgs'' ir domāta jau minētā nenormālā konkurence, bet arī tas, ka tas ir grūti emocionāli - cik nav dzirdēts, ka meitenes viena otrai skatēs griež kleitas, bojā kurpes, noslēpj mantas utt., cenšās visādos veidos ieriebt. Tāpat ''skaistuma'' standarti, kas daudzas noved pie anoreksijas + narkotiku atkarības. Ja nav sava mugurkaula, ātri vien var salūzt. Tāpat arī fiziski tas ir grūti, no malas jau liekās, kas tad tur, ko nenoiet pa mēli vai nepozēt fotogrāfam, tas taču ir elementāri. Bet, ja tā aizdomājas, pirmkārt, bieži vien fotosesijas ir vai nu lielā aukstumā, kad modelēm jāpozē plānās drēbēs vai nenormālā karstumā. Otrkārt, domāju, ka ir ļoti neērti un pat sāpīgi lielāko dienas daļu pavadīt augstpapēžu kurpēs (protams, ne vienmēr, bet tomēr). Treškārt, jādomā, kā pasniegt sevi, lai bildes sanāktu labas.
Trakākais man šķiet tas, ka daudzas kļūst par modelēm ļoti agri, ap gadiem 13, reti kurai ir laiks paralēli iegūt izglītību starp fotosesijām, skatēm, pārlidojumiem, ballītēm. Un šie cilvēki tiek vērtēti praktiski tikai pēc ārējām dotībām un kad šādai modelei paliek, teiksim, 25+ gadi, ja viņa jau nav sevi nopietni pierādījusi, daudzām tas var būt trieciens, ka nevienam vairs neesi vajadzīga, jo tavā vietā ir tūkstošiem, miljoniem jaunu seju, ko likt tavā vietā..
Un man šķiet, ka nežēlīgas profesijas ir ārstiem, juristiem un citiem sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, īpaši sociālajā jomā, kur nākas risināt ļoti daudz smagus jautājumus. Manuprāt, visās šajās profesijās ir risks ļoti ātri izdegt, jo tās prasa lielu psiholoģisku atdevi. Ārstiem vispār man liekas, ka ir ļoti, ļoti grūti, īpaši tiem, no kuriem atkarīga cilvēku dzīvība.. Ja tu kādu izglāb, nevaru pat iedomāties, cik tā ir laba sajūta, bet, ja neizdodas.. Un, ja vēl tam papildus nāk tuvinieku pārmetumi, smagi. Vai arī, ja nomirst bērns.