Cik reizes braucāt?

Skatoties no situācijas, kad viņš spiež. Kā jau minēju, instruktors noteikti savus pedāļus pielietos pēdējā brīdī, kad sapratīs, kad tu to nepaspēsi vai nenoreaģē uz kādu situāciju. Un principā viņam jau vajadzētu arī pēc tam tev paskaidrot, kapēc ir bremzējis tavā vietā.

Kad jūs sākāt braukt figūras, cik bieži braucāt? Man tikai pēc 7. reizes lika laukumu braukt. Kopā figūras esmu izbraukusi 4 vai 5 reizes. Šķiet tā kā pamaz. Tagad 5 nodarbības nav sanācis izbraukt un jūtu, ka ja vajadzēs izbraukt aizies viss šķērsām. Visgrūtāk veicās kamēr iezubriju stabiņus, ar "kabatiņu". Kā jums?

Man figūras ir katru reizi kā braucu.

Ar vienu instruktoru nobraucu kādas 3x. Bet tad paņēmu pauzīti, pabraukāju kopā ar tēti vai mammu blakus. Bija diez gan noderīgi tas, jo vairāk sapratu, kā ir jābrauc, kā mašīna darbojas.
Tad sāku pie cita instruktora braukt, pie kura mācījās arī mana māsa. Viņam CSDD statistika daudz labāka nekā pirmajam. Ļoti labs instruktors bija. Parasti vienā dienā braucu pa 2h. Kopā varbūt bija arī tās 14h. Taču tas nebija Rīgā, bet gan Talsos. Tur ir vienkāršāk.

http://oki24.lv/

minimālās reizes-12.Nokārtoju visu ar pirmo,gan braukšanu,gan teoriju.Svarīgi ir dabūt labus instruktorus un klausīties ,ko māca,domāt līdzi,domās iztēloties sarežģītos krustojumus,vietas,protams braukt,braukt,braukt....regulāri,nevis reizi mēnesī-konsekvence!

"kabata" un "garāža"bija eksamenā,jau izmēģinājuma reizē ieskaitīja visu.Fīgūrās gāja labi,braucu katru reizi tās figūras,izņemot pirmajā tikšanās reizē ar instruktoru,tad tikai kontatēja jau esošo braukšanas māku....

kādas 32 vai 34x bija,tagad jau vairs neatceros.sāku no nulles mācīties un gribēju tā pa rigtīgam samācīties un kopš tiesības ir,ar auto no problem absolūti nekur :)

katram jau savs,vienam ātri aiziet tā lieta,citam tā lēnāk viss :)

No pieredzes varu pateikt, ka braukšanu skaits nav noteicošais tam, cik labi vai slikti brauc un esi gatava eksāmenam. Ļoti daudzi instruktori teiks, ka neko nemāki, nāc tikai vēl, par eksāmenu vari aizmirst. Daudzām draudzenēm ir bijis pat tā, ka tēvi aizbrauc līdzi uz braukšanu un tad pēkšņi instruktors saka, ka meitene ir gatava eksāmenam.. Man pašai līdz šim ir bijušas 25 braukšanas, gandrīz puse arī tika notrallināta pie tāda instruktora. Bet zinu, ka tik drīz pie tiesībām netikšu, jo ļoti bieži nespēju koncentrēties, aizdomājos par kaut ko, palaižu garām zīmes utt, kaut tehniski braucu normāli un no citām mašīnām nav bail.

Kad es mācījos, biju uz kādām 22-25 nodarbībām pa 1.5h pirms gāju uz eksāmenu. Iepriekš nekad nebiju braukusi un nebija arī iespējas ārpus nodarbībām trenēties.

Vispaar taa tikai viena instruktora buushana ir chaabiiga. Var gadiities baigi forshais, un var gadiities taadi kretiini, kas peec 40 stundaam nelaizh pie eksaamena. Es tagad eju autoskolaa (ne Latvijaa) un man gandriiz katru reizi ir cits instruktors. Esmu nobraukusi 20 obligaataas stundas un kopaa bijushi kaadi pieci instruktori - katrs man iemaaciijis un paskaidrojis kaut ko citu. Man liekas, ka shaadi pat ir labaak, jo eksaamenaa jau taapat tev blakus neseezh tavs instruktors, taapeec labaak pierast pie dazhaadiem cilveekiem blakus.

Sāku mācīties braukt,kad gāju autokursos. Laikam tā lieta padevās, bet nenobraucu vairāk kā 16×1h.. Turpretī draudzene, kura lielījās, ka mākot braukt, autokursos brauca savas25×1h, kaut sāka ātrāk par mani mācīties un beidza, kad jau es biju nolikusi, un viņai nemaz tik labi nesanāca. Ir arī tādi, kas saka, ka labāk būt iesācējam kursos, kad iestājies, jo vnk tad instruktors tā arī māca kā iesācēju,bet bieži vien tie, kuri braukuši jau ir, saskaras ar to, ka instruktors jaunas lietas māca un tad ir vajadzīgs vairāk reizes, lai brauktu kā instruktors grib, nevis kā mācēji iepriekš.. nu tas ja tāds pavecāks instruktors gadās

Es liku Rīgā!
Kādas 30 reizes.

Kopā kādas 40h, visas reizes braucu pa 2h, ja pašā sākumā nebūtu sajucis ar to, ka man bija cits instruktors + pēctam bija ziemassvētki, jaunais gads, tad bija pauze...būtu noteikti pieticis uz pusi mazāk stundām. Bet tā, sāku braukt intesīvi janvāra sākumā un pie eksāmena tiku februāra pēdējā datumā. Noliku ar pirmo, nebiju velti tērējusi naudu un laiku tik daudz stundām.

Obligātās stundas nobraucu (12?) un sūtīja uz eksāmenu.

Kas to vairs atceras. Tik zinu, ka instruktors man jau pēc obligāto stundu nobraukšanas teica - ej uz eksāmenu. Bet man pašai bija bail un es tik turpināju vizināties ar instruktoru. Ļoti patika mans instruktors, visas braukšanas nodarbības bija tāda viegla pačalošana par dienas notikumiem, pasmiešanās, nu ļoti neformāls pasākums, kas atviegloja visu braukšanas apgūšanu. Kad instruktors saprata, ka nu nav mums vairs ko kopā vizināties, jo viņš vispār vairs neko nemāca un nerāda jaunu, tad vnk pateica, viss, es tevi vairs neņemšu, ej beidzot uz eksāmenu. Tad arī gāju un noliku.
Man laikam labākā mācība, automākslas apgūšanā bija pašas izraisīta grāvī iebraukšana. :D Ar tēti ziemas laikā izdomājām, ka varētu pavizināties. Man bija bijusi tikai !!1!! braukšanas nodarbība, un līdz tam pie stūres vispār nebiju sēdējusi. Un tā mašīna ņem un krustojumā nevis iegriežas, bet ieslīd taisni grāvī. Pats trakākais, ka pēc mašīnas izvilkšanas no grāvja, pašai (vienatnē) bija jāaizstūrē auto līdz mājām, jo tētis taču aizdzina traktoru... Dooh. Rokas dreb, kājas trīc, asaras birst, bet aizbraucu. Kopš tā laika stūrēju bez starpgadījumiem un aizķeršanās.

Nobraucu 18 reizes. Liku Rīgā un ar pirmo. Mācījos no nulles.

Nobraucu 3 reizes un instruktors, pilnīgi pārliecināts, ka esmu gatava, aizdzina uz CSDD eksāmenu. Biju pārliecināta, ka viņš kļūdās un nenolikšu, taču , notika brīnums, un viņam bija taisnība :D

Nobraucu 10 reizes, liku Rīgā un noliku ar pirmo.

Man bija daudz braukšanu, neskaitīju precīzi. Mana kļūda bija tā, ka braukšanu uzsāku tikai labu laiku pēc teorijas eksāmena nolikšanas.