Nenoliedzami tikai un vienīgi jūsu vaina.Visu vēl neizlasiju,ceru,ka neatkārtošos.Apstājos pie tā,ka sākumā tikai rūca un rēja.Kāpēc tas tika pieļauts?Man neveisn suns skolā nav bijis un neviens nekad nav atļāvies sākt mani terorizēt.Dominantākā no 3 ir atļāvusies uzrūkt par,ko smagi atrāvās un vairs nav mēģinājusi.Taksis uzkāps uz galvas,ja to ļaus,ja neko neteiksiet par klusu sūkšanu-nākošajā reizē pārbaudīs vai nevar arī zobus parādīt,ja tad neko neteiksiet un atkāpsieties,tad tas viss pakāpeniski attīstīsies līdz tam,kur tagad esat jūs.Suns ir mājās barvedis,saimnieks tur ir viņa un jūs esat ļoti laimīgi cilvēki,ka viņa atļauj jums tur uzturēties.
Šaubos,ka e-siksna tur kaut ko mainīs.Viņa tā pat nesapratīs,ka jūs esat virs viņas.Tad to varētu uztvert kā kaut kādu maģisko spēku,kas dara pāri,ne ka tas notiek,jo jūs to neļaujat.Šis būs tas gadijums,kad viņai ir jāredz un jāsaprot,kas ir tas,kas to dara un,ka tas ir stiprāks par viņu.
Pirmkārt nekādas gultas un nekādi dīvāni,nekad vairs.Lais taigā pa māju pie garas pavadas,būs vieglāk viņu pārvietot.Komanda zemē un aiz pavadas velk uz grīdu.Baro tikai konkrētos laikos,pēc tam,kad ir paēduši visi cilvēki.Pirms baro atprasa kādu komandu,kaut ko taču viņa māk,lai kaut acu kontaktu izveido.Vienu ēdienreizi var izbarot no rokas,lai cilvēka klātbūtni viņas bļodai sasaista ar kaut ko pozitīvu,vai noliekot bļodu roku neņem nost,bet tur,ja sāk rūkt bļoda nost un attā-tev vakariņu šodien nebūs,par cik es šādas lietas nepiedodu es aiz čupra ievilktu kaut kur tualetē vai vanassitabā,lai pasēž un padomā,ko atļaujās.
Ko es darītu brīdī,kad klūp virsū-izkautos.Lai saprot,ka kautiņš ar mani ir pilnīgi bezjēdzīgs un uzvarēt viņai nav ne mazāko cerību.Jānoķer aiz čupra,tur netiks klāt iekost,paceļ gaisā tā,ka pie zemes ir tikai pakaļkājas,sapurina,dod komandu nedrīkst/fū vai,ar ko nu viņa ir pazīstama un tā pat turot rokas spiež pie zemes,ja vajag uzsēžas virsū,šajā kautiņā galvenais ir nepalaist vaļā un nepadoties.Visticamāk viņa ārdīsies kā negudra,kauks,kā kāds kāju nost grieztu,mēģinās visādi iekost,bet jātur ir kamēr viņa pilnīgi atslābst,tad palaiž vaļā un kādu laiku pilnībā ignorē viņas esamību.Šādi to dara katru reizi,kad viņa uzbrūk,arī tikai tad,ja rūc.
Mīlestība ir jānopelna,ēdiens ir jānopelna un ar košanu,rūkšanu un riešanu viņa to nedabūs.Lai tiktu pie pārtikas ir kaut kas jāizdara,kaut tas pats acu kontakts jāizveido,lai tiktu samīļota kaut kas ir jāizdara jāpienāk,kad sauc,jānokāpj no dīvāna,kad to lieku,jāapsēžas,jāpguļas,nekas šajā pasaulē nav par brīvu.Galvenais-nedrīkst baidīties!Ja brīdī,kad viņa sāk rādīt zobus tu spiedzot atlec malā tu parādi,ka esi vājāka par viņu.Neatkāpies,ej parādi,kurš ir stiprāks.Ja vajag,ir pieejami arī uzpurņi maziem suņiem.
Varbūt sadistiski,taču es neesmu ieteikusi neko,kas nodarītu fiziskas sāpes,tas viss tikai lauž suņa raksturu.Suņu pasaulē viss ir par to,kurš ir spēcīgāks,ja tu esi stiprāks-tu esi līderis.
Ir,protams, arī pozitīvākas metodes,lai šo risinātu,bet tās parasti prasa vairāk laikā un vismaz es nespētu rīkoties pozitīvi brīdī,kad pašas suns man kož.Ja man uzbrūk es došu pretī un viņi ar to rēķinās.Uz skolu es nevienu neesmu vedusi.Dzīvniekam mājās ir jānes prieks,nevis agresija.Un nevienam patversmē šāds te nebūs vajadzīgs.Visticamāk tā pat tur iemidzinās,jo vairumā patversmju suņu ir simtiem,viņiem nav laika ķēpāties ar vienu agresīvu taksi.