Ar to, ka izīrētājs prasa, kur strādā un pārbauda šos datus, es esmu saskārusies. Neuzskatu to par kaut ko ārkārtēju, tāpat kā to, ka socportālos apskatās, kas tas par putnu, kas vēlas izīrēt.
Darbavietu pārbauda, jo gadās tādi, kas pusi iedzīves aizstiepuši uz lombardu, lai sakasītu pirmajai iemaksai, taču naudas par ko maksāt tālāko īri, nemaz nerunājot par komunālajiem, šiem cilvēkiem nav. Kāda man jēga tādus ielaist savā īpašumā? Pēc mēneša jāsāk karš par kavētu īres maksu, vēl pēc mēneša viņus var mest ārā un es esmu mīnusā, jo komunālie, ko viņi patērējuši, jāmaksā no savas kabatas.
Apskatoties draugos var redzēt, cik liels tusētājs. Tas samazina iespēju, ka mājā būs tusiņi, kuru laikā iesējami postījumi īpašumam, kā arī mazāka varbūtība, ka par konkrēto īrnieku sūdzēsies kaimiņi.
Tas, ka norāda nepareizu ielas nosaukumu, man šķiet nepareizi, tāpat, kā tas, ka mājas numuru norāda ielas otrā galā. Cilvēks, kas vēlēsies šo īpašumu izīrēt, tomēr rēķinās, kādu transportu viņš izmantos un kāda infrastruktūra principā pieejama blakus. Tātad sanāk, ka izīrētājs sniedz nepatiesu informāciju. Ņemot par piemēru kaut vai Matīsa ielu. Situācija gan artransportu, gan ar veikaliem, skolām, bērnudārziem, katrā ielas galā ir savādāka. Tāpēc, ja man būtu jāmeklē dzīvoklis, kuru īrēt, piedāvājumu pārstātu izskatīt mirklī, kad uzzinātu, ka mājas numurs atšķiras par vairāk kā 10.
To, cik bieži īpašnieks nāks apskatīt savu īpašumu, var un vajag ietvert līgumā, tāpat kā to, cik ilgi iepriekš viņam šī sava vizīte jāpiesaka. Juridiski tas dod tiesības pārtraukt līgumu, jo īpašnieks neievēro noteikumus. Attiecīgi ir iespēja (te gan var neiztikt bez tiesāšanās), saņemt atpakaļ drošības naudu.