Ko jūs darāt kad jums ir vientuļi, tagad uznākusi tāda nenormāla vientulības sajūta, gribas lai kāds samīļo :(
Es zinu ka ir vasara, taču man nomāc skumjas par to domājot.
Man tā arī bieži ir. Visas draudzenes paklīdušas, vairs neuzturas manā dzīvesvietā, ar citām pazudis kontakts. Otras puses arī vairs nav.
Kaut gan esmu cilvēks, kam patīk vienatne un tās izbaudīšana, prasās bieži mīļums vai kāda draudzene ar ko kārtīgi izrunāties.
Baigi tas sakrājas iekšā un ir tāda nomāktība.
Bet es pabēdājos, tad eju sportot vai daru to, kas man patīk, tādā veidā izlādējos un tā tie vakari arī paiet.
Man tas pats. Visam pa vidu vēl piedzīvoju 2 ļoti tuvu cilvēku nodevību.
Cenšos nepārdzīvot, bet izvērtēt, kāpēc tagad dzīvē tāds posms un ko man sniegs šāda vientulība.
Laikam tā fāze daudzām. Šķiet, ka pati šonakt aizmigšu raudot. Saprotu, ka nedrīkst ieslīgt tajā murgā, bet ir kaut kāda sadistiskā bauda to visu tomēr izciest.
Dažreiz man pat patīk pabūt tajā melanholiskajā stāvoklī ar sevi vien. Daudz ko pārdomāt. Paskriet vēlu vakarā, kad laternas jau ir iedegtas. Parasti to laiku veltu sev. Sakopju sevi no pēdām līdz matu galiņiem. Bet kad tas ,itkā nekaitīgais negatīvisms ir par daudz, tad gan ir traki. Šķiet, ka nekad netikšu no tā ārā. Pēdējā laikā tas vientulības bieds visur velkas līdzi.
Cloo, nojauta klusē. Negribas domāt, ka ignorē mani veselības problēmu dēļ, lai gan maz ticams. Domāju, ka vienkārši parāva koferi nezināmu iemeslu dēļ.. Ceru, ka ja tā, tad nāks pie prāta un vismaz apskaidros kāpēc tā.
Ieva - Dzeršana baigi pieradina pie regulārām glāzītēm, pēc tam pudelēm. Lai kā liktos, cik neticami tas būtu Tavā gadījumā, tici man, ātri pierod un nepamana, ka biežāk un vairāk sāk iedzert.
Ieva,vai tad Tu neesi stāvoklī, spriežot pēc citām diskusijām? Tavā gadījumā jau nu tiešām katru vakaru dzert nevajadzētu, lai cik smagi būtu. Tas tāpat nav risinājums.
Taatad mana recepte,ko iesaku ir buut samiilotai.. Ja nav miljotais cilveeks pie kaa ieliist azoote peec siltuma, tad sanjem to no kaada tuva drauga/draudzenes. :)
Saprotamas izjūtas! Diemžēl, es to skumju sajūtu esmu iemācījusies noslēpt un tas ne pie kā laba nenoved!
Arī es mēdzu raudāt tāpat vien, jo gluži vienkārši... gribas! Sēžu uz balkona, velku savu ikvakara dūmu, austiņās skan mana mīļākā dziesma un asaras līst. Priekš manis tas ir normāli, nekaunies no savām skumjām, bet pielieto tās radoši! :)
Galvu augšā! Ilgi jau tas tā nebūs :)
Man pēdējās dienas tā ir, jūtos nodota no cilvēka, kam pamazām biju sākusi uzticēties.. Gribu saprast, kāpēc? Iespējams, esmu pārpratusi kko,
Man gluži tas pats.. No sirds uzticējies vienam cilvēkam, jutu līdzi. Viņš mani atbalstīja, teica, ka būs ar mani, bet vienā brīdī tā vienkārši pazūd uz vairākām dienām, neatbildot. Es reāli uztraucos, jo zinu, ka viņam bija veselības problēmas, bet tai pat laikā- varbūt šis vienkārši mani ignorē.
97
