Trakās diētas- Pavisam atklāti

1) Vai tu esi ievērojusi speciālu diētu/režīmu/mainījusi ēšanas paradumus ar mērķi notievēt?
Jā,esmu.
2) Kāda ir trakākā, drastiskākā diēta, kādu esi ievērojusi?; 800-1000kcal dienā,griķu diēta,stokholmas diēta utt
3) Kādas bija sajūtas, uzsākot šo diētu/diētas laikā/pēc diētas (gan fiziski, gan emocionāli)?;
Reiboņi,sliktas dūšas,problēmas ar vēderu.Emocionāli bija visgrūtāk- domāju,cik ilgi būs jāmokās lai tas viss beigtos,kaut gan nekas nebija sācies.Bija grūti kaut ko aktīvu darīt,tieši dēļ maza kalorija daudzuma uzņemšanas.
4) Vai jūs bijāt kāda vai kaut kā pamudinātas uzsākt tievēšanu? Piemēram, paziņas, fotogrāfijas u.tml. Komentāru dēļ.
5) Iedomājieties, ka pie jums pienāk aptuveni 13 gadus veca meitene, kurai ir normāls augums, taču ar sievišķīgām formām (tomēr bez liekā svara), un jautā - kā lai notievēju? Ko jūs atbildētu?
Vēl kādu laiku ķermenis attīstīsies,bet piedāvātu kopā ar mani iet sportot vai kaut kādām nodarbībām,braukt ar riteni.Censtos domas novērst no "gribu notievēt" uz "gribu spēcīgu un veselu ķermeni".Jānovirza domas uz to,ka galvenais ir vesels ķermenis,ar labu uzturu,nevis iet uz konkrētu izskatu.

Diētu speciāli neesmu ievērojusi. Vienīgi, kad ir dienas, kad tā pavairāk ēsts, un sajūtu to kā smaga vēdera izjūtu/vēders izskatās lielāks, mēdzu nākamajā dienā censties ēst ko ''vieglāku''. Tieši tā pat arī daru uz kādiem iepriekš plānotiem pasākumiem, jo ļoti nepatīk 'smaga vēdera izjūta'. :)
Bija arī mirklis, kad nez kāpēc vēlējos samazināt savu vidukļa apkārtmēru (tiesa, ne gluži ar īpašām diētām), kas bija ~64 cm, bet tā doma diezgan ātri pazuda.

) Vai tu esi ievērojusi speciālu diētu/režīmu/mainījusi ēšanas paradumus ar mērķi notievēt? Jā,ir šad tad uznācis :D Ievēroju kaut kādu tur sīpolu zupas diētu :D
2) Kāda ir trakākā, drastiskākā diēta, kādu esi ievērojusi? Šķēle rupjmaizes un ūdens visu dienu,izturēju 5 dienas :D
3) Kādas bija sajūtas, uzsākot šo diētu/diētas laikā/pēc diētas (gan fiziski, gan emocionāli)? Slikti,bada sajūta,reiboņi, slikta garša mutē.
4) Vai jūs bijāt kāda vai kaut kā pamudinātas uzsākt tievēšanu? Piemēram, paziņas, fotogrāfijas u.tml. Sabiedrības skaistuma uzstādītie standarti.
5) Iedomājieties, ka pie jums pienāk aptuveni 13 gadus veca meitene, kurai ir normāls augums, taču ar sievišķīgām formām (tomēr bez liekā svara), un jautā - kā lai notievēju? Ko jūs atbildētu? Neieteiktu diētas,bet gan vienkārši veselīgu dzīvesveidu un sportu,jo nekas nav labāks par šo kombināciju :)

1) Jā, kādreiz mēģināju, bet nekad nesanāca ilglaicīgi.
2) Bija kaut kāda tur dārzeņu zupas diēta, kuras sagremošana patērē vairāk kaloriju nekā iegūst no tās. Otrajā dienā sākā sreiboņi un bezspēks. Pārtraucu.
3) Bezspēks, reiboņi.
4) Vienaudžuspiediens laikam jau un nepatika tas ko redzu spogulī.
5) Ka neredzu nekādu lieko svaru un varbūt ieteiktu trenēties vieglatlētiku :)

Plust vēl noskaidrotu, kas tai meitenei liek domāt, ka viņa ir resna un kādēļ tieši viņa vēlas notievēt. Noteikti pateiktu, ka labāku izskatu noteikti var iegūt ar sportu un nelietojot uzturā čipšus, kolu, bulciņas u.tml. lietas (kas noteikti nāktu par labu arī viņas vispārējai veselībai).

Par to 13 gadīgo meiteni - droši vien iedrošinātu viņu, ka viņa nav resna. Bet, ja viņai šķiet, ka kkur ir par daudz, labāk lai mēreni nodarbojat ar sportu. Ja viņai būtu finanses, aizsūtītu pie uztura speciālista un trenera, kas viņai šo to pastāstītu par viņas "resnumu".

Drastiskas diētas neesmu ievērojusi. Esmu taisījusi atslodzes dienas, bet nu arī gluži tikai uz ūdens nesēdēju. Esmu sapratusi, ka man pārāk labi garšo garšīgi paēst, bet toties iespēju robežās nodarbojos ar sportiskām aktivitātēm (kad nebiju vēl stāvoklī). Tagad mana lielākā aktivitāte ir iešana :D Retāk pirku saldumus un izvairījos no pārēšanās un ēšanas vēlu vakarā. Pamazām pieradināju sevi pie mazākām ēdiena porcijām, kas reāli strādā, ja vien neizdomā kādu nedēļu sevi lutināt ar visu ko vēlies :D
Ar draudzeni vienreiz mēģinājām vārītu kartupeļu diētu, kur mēs padevāmies jau pirmajā dienā :D

Ir doma pamēģināt notievēt pēc ŠĪS metodes, kāda ir mēģinājusi? :)

Pavisam godiiig, savus gardos grēkus gāju uzreiz vemt ārā. Jā, biju par talu aizgājusi. un pectam kadu puslitru udeni izdzeru.

Navigator , 163 cm.

autumn un cik gara esi? :)

1; 2
Jā, 5 gadus atpakaļ kādus 2 mēnešus ēdu ne vairāk kā 750 kcal dienā+ lecamauklas 10-20min dienā.
Pusaudžu gados tur dažādas nenopietnas pieejas bija: melleņu diēta, sīpolu zupu diēta.
3) Kādas bija sajūtas, uzsākot šo diētu/diētas laikā/pēc diētas (gan fiziski, gan emocionāli)?;
Nekādas blakusparādības nemanīju, nekādu nespēku utt., tikai svara kritums. Tiku līdz 47,7 kg un jutos ideāli.

1) Esmu ievērojusi diētu un arī mēģinājusi izslēgt pārtikas produktus no ēdienkartes. Smieklīgākais ir tas, ka man izdevās zaudēt svaru tikai tad, kad atgriezos pie normālas ēšanas.
2) Trakākā diēta bija griķu diēta. Vajadzēja 10 dienas ēst tikai un vienīgi ūdenī uzbriedinātus griķus.
3) Šo griķu diētu kopā mēģināju 2 reizes. Pirmo reizi izvilku 5 dienas, otro 3. Pirmo 5 dienu laikā zaudēju kaut kādus 3 vai 4 kg (īsti vairs neatceros). Atceros, ka ar mokām ēdu tos griķus un nevarēju sagaidīt, kad tas beigsies. Ja jūs zinātu cik pēc tām 5 dienām bija garšīgs šokolādes batoniņš. Savu mūžu viņš nav bijis tik garšīgs, cik toreiz. Pēc tam gan visu zaudēto atguvu atpakaļ, bet par laimi ne ar uzviju. Vairs gan šādu diētu pie šī brīža saprašanas nemēģināt. Mans ķermenis to dienu laikā zaudēja daudz vitamīnu un svarīgo uzturvielu.
4) Neviens mani nemudināja uzsākt tievēšanu, tikai es pati. Gada laikā biju uzņēmusi 10 kg un svēru tieši 10 kg vairāk kā tagad, trakākajā brīdī (viens mēnesis) bija kopā pat +14 kg.
5) Iedomājieties, ka pie jums pienāk aptuveni 13 gadus veca meitene, kurai ir normāls augums, taču ar sievišķīgām formām (tomēr bez liekā svara), un jautā - kā lai notievēju? Ko jūs atbildētu?

Es atbildētu, ka sākumā jāpaņem grāmata un jāizstudē viss galvenais par uzturu. Tad arī šis 13 gadus vecais bērns sapratīs, ka cilvēkam vajag gan taukus, gan visu ko citu, ko pie diētām bieži vien izslēdz. Labāk, lai viņš ēd pilnvērtīgu uzturu un sporto, cenšoties notievēt, nevis badotos. Bērni tajā vecumā neklausās citos, tāpēc tad, ja pateiktu, ka viņai nav ko nomest, viņa neticētu.

1) jā, vairākkārt. Gan ātrās diētas, gan ievēroti ēšanas plāni ilgstošākam periodam, kas jau kļuvuši par sava veida dzīvesveidu. Kaut arī nenoliedzu, ka diētas tikai retos gadījumos ir kaut kas labs veselībai, tomēr jo-jo efekts nekad nav piemeklējis, vienmēr atgriezušies tikai daži kg, burtiski 2-3 un arī tikai gadījumos, ja pamatīgi atlaižu grožus.
2) Trakākās bijušas trīs- griku-kefīra diēta, kefīra diēta un neēšana 6 dienas.
3)Emocionāli - nekādas. Fiziski- griķu diēta neietekmēja pašsajūtu, kefīrs 5 dienas arī ne, bet neēšana gan radīja galvassāpes un nespēku, kājas trīcēja, no gultas izkāpjot, seja kļuva bāla, acis stiklainas, seja iekritās..Šo gan nekad vairs. Atsākot ēst vienīgās pārmaiņas- nespēju daudz ieēst, ieēdu pavisam nedaudz un vairāk nespēju.
4) Riskēju izklausīties dīvaini, bet man tas bija nepieciešams, lai norūdītu raksturu, pārbaudīt savas izturības robežas, ne tik daudz, lai notievētu. Uzskatīju, ka ne vienmēr jādzīvo tā, lai ērti, bet jāaudzina raksturs. Atzīstu, nav tas labākais veids kā to izdarīt, bet jā- toreiz pateikt "Nē" komfortam (garšīgam ēdienam) likās svarīgāk.
5) Neko neieteiktu. Katram jāatrod savs veids kā notievēt, šobrīd uz sitiena nezinu nevienu ieteikumu tik fiziski nenobriedušam cilvēkam.

1) Vai tu esi ievērojusi speciālu diētu/režīmu/mainījusi ēšanas paradumus ar mērķi notievēt?;
Protams. Neskaitāmas reizes.
2) Kāda ir trakākā, drastiskākā diēta, kādu esi ievērojusi?;
Esmu badojusies, dzērusi tievēšanas tabletes, dzīvojusi uz āboliem utt.Ak, vēl arī pārcietusi bulīmijas periodu
3) Kādas bija sajūtas, uzsākot šo diētu/diētas laikā/pēc diētas (gan fiziski, gan emocionāli)?;
Mierīgi, nekad savu organismu nenomocīju tik daudz,lai būtu jācieš matiem, nagiem. Lai gan bulīmijas periods zobus sabojāja. Badošanās laikā esi nedaudz uzvilcies, vieglāk aizkaitināms.
4) Vai jūs bijāt kāda vai kaut kā pamudinātas uzsākt tievēšanu? Piemēram, paziņas, fotogrāfijas u.tml.
Izdomāju,ka vajag un to darīju.
5) Iedomājieties, ka pie jums pienāk aptuveni 13 gadus veca meitene, kurai ir normāls augums, taču ar sievišķīgām formām (tomēr bez liekā svara), un jautā - kā lai notievēju? Ko jūs atbildētu?
Iesākumā ieteiktu vēl pāris gadus nogaidīt,lai organisms izaug. Ja svars joprojām neapmierinātu noteikti dotu padomus,kas man jau pieaugušā vecumā palīdzēja zaudēt svaru, bez visām jaunības muļķībām.
6) Vai liekie kg no neveselīgā dzīvesveida parādījās pakāpeniski? Kā tu pamanīji faktu, ka viņi ir nākuši klāt?
Nekad pēc cosmo standartiem neesmu bijusi tieva,jo vnm ir bijis 38+ izmērs :D
7) Vai veikalos Jūs mēģināt "ielīst" mazāka izmēra apģērbos? Tas ir, vai jūtaties slikti, ja jums neder kaut kāds izmērs? Kurš ir jūsu sapņu izmērs?
Nē, neesmu

1) Jā, esmu apzināti centusies samazināt saldumu/cukura patēriņu un izskaust ēšanu aiz "darīt nav ko".

2) Drastiskākā, nu, grūti pateikt. Laikam tas varētu būt stresa izmantošana notievēšanai. Ja man gadās periods dzīvē ar saspringtu darba grafiku, dzīvoju no kafijas. Man tā labāk galva strādā, pie tam, intensīva rezīma dzīvojot par ēšanu aizmirstas. Gribēt ēst un badoties - to es nespēju.

3) A nekādas.

4) Jā, parasti tās ir fotogrāfijas, kurās redzamā daiļava ir... es, bet ar apaļiem kāmja vaidziņiem. Spogulī to tā neredz, bildēs - tracina.

5) "iemācies ēst veselīgi, sabalansēti, atrodi sporta veidu, kas tevi aizrauj". Tāpat atbildētu gandrīz jebkura vecuma tievēt gribētājai. Frāze "beidz, tu taču neesi resna" - nestrādā.

6) Apspīlēts nav smuki. Tad jau prātīgāk ir riepiņu piesegt ar kaut ko vizuāli slaidinošu, nevis izcelt, to iespīlējot XS topiņā.

7) Nē.

Vai tu vienmēr visu rēķini? Vai tas nav nomācoši? Apēdu to + tik un tik kcal, noskrēju tik - tik un tik kcal, un tā visu dienu. Es kādreiz tā darīju, bet tas man ir par grūtu - visu dienu par to domāt. Vai varbūt tev jau ir ieradums un pārzini visus patēriņus? Ja tā - kā sanāca ieaudzināt šādu ieradumu?

Es nebūt nerēķinu kcal. Es vados pēc sajūtām. Pagaidām tās nav pievīlušas. Man ir aktīva ikdiena līdz ar to varu atļauties panašķoties. Tajā visā neietilpst treniņi, bet gan vienkarši fizikas aktivitātes- peldēšana, riteņbraukšana, skriešana, staigāšana. Es šobrīd dzīvoju mazpilsētā, kur visur var aizkļūt ar kājām, tad nu to vien daru, kā staigājos :)

1) Jā!
2) 13 dienu diēta man likās visai drastiska.. tāpēc arī 1 dienu tik izturēju :D
3) Sākumā bija apņēmības pilna un cerība nomest svaru, bet tad bada sajūta ņēma virsroku.. es tad parasti esmu ļoti :D :D
4) Jā.. biju saņēmusi replikas.. arī pati sapratu, ka vajadzētu.. :D
5) Es meitenei pastāstītu par regulāru ēšanu, ēdienreizēm konkrētos laikos, uztura sabalansēšanu.. utt. Ja viņa ēdīs ''pareizi'' .. tad jau arī liekais svars klāt neaugs :)

Vai veikalos Jūs mēģināt "ielīst" mazāka izmēra apģērbos? Tas ir, vai jūtaties slikti, ja jums neder kaut kāds izmērs? Kurš ir jūsu sapņu izmērs?

uzbarojos.. un tad, protams, bija nepatīkami, ka neder ierastais izmērs :) Tīšuprāt sevi nekaitināju ar mazākiem izmēriem.. :)

Vai jūs kādreiz esat likušas sev atstrādāt gardo "grēku" treniņos, izlaižot ēdienreizi? Vai tas lika justies labāk?

Jā, atstrāde treniņos noteikti nomierināja, bet ēdienreizes izlaišana man tikai bojā garastāvokli :D Tagad tā noteikti nedaru.. :)

Es nekad neesmu badojusies. Vienreiz ievēroju diētu (+- normālu, kur nebija jāstaigā ar bada sajūtu) un tā bija izgāšanās, jo lietoju medikamentus un tādēļ ar visu diētu (un sportiņu) es turpināju uzņemt svaru, kamēr otrs cilvēks, kas to pašu darīja, nometa. Tagad mans svars stāv uz vietas un es vienkārši cenšos ēst veselīgāk. Ja atrastu kādu sakarīgu diētu, varbūt pamēģinātu..

Es tev piekrītu, bet manas smadzenes joprojām bļauj, ka jābūt tievākai. Tā ir tāda prāta zombēšana, ja runā par ķermeņa izmēru standartiem.

Man liekas, ka tas ir normāli, ja tu iepriekš biji tajā izmērā un juties labi ar to. Man ir tāpat - tagad esmu normāla, bet gribu savu agrāko (tievāku) izmēru, jo zinu, ka vēl nesen tāda biju, jutos daudz labāk, pašpārliecinātāk utt.
Ja tu gribētu būt vēl mazāka kā iepriekš biji; ja visu laiku (arī iepriekš) būtu neapmierināta ar savu svaru, lai kāds skaitlis tur būtu (pat vismazākais) utt., tad manā skatījumā būtu jāsāk uztraukties.

5) Iedomājieties, ka pie jums pienāk aptuveni 13 gadus veca meitene, kurai ir normāls augums, taču ar sievišķīgām formām (tomēr bez liekā svara), un jautā - kā lai notievēju? Ko jūs atbildētu?

Stāstītu, ka viņai to nevajag, parādītu kādu video par anoreksiju. Manuprāt, līdz kādiem 16-17 gadiem nav jādomā par diētām. Var un vajag veselīgi ēst, bet ne jau ievērot Minesotas diētas utt. vai badoties.

Un par to līšanu citos izmēros varu apgalvot, ka noteikti tā nedaru. Savu augumu pieņemu un pērku tam brīdim atbilstošu apģērbu. Iespējams, lomu spēlē arī tas, ka man vispār ciešs un apspīlēts apģērbs nepatīk, turklāt ne-savs izmērs tieši izceļ auguma nepilnības.