1) Vai tu esi ievērojusi speciālu diētu/režīmu/mainījusi ēšanas paradumus ar mērķi notievēt?
-Savā dzīvē esmu, pašlaik jau sen kā vairs nē. Kāpēc, toreiz tas bija svarīgi, jo nespēju pieņemt sevi kā cilvēku, kurš aug un strauji paliek lielāks-psiholoģiski nepieņēmu, to faktoru, ka varētu kļūt lielāka.
2) Kāda ir trakākā, drastiskākā diēta, kādu esi ievērojusi?
-Pilnīga atteikšanās no ēdiena. Tā neēdu ne kumosu 5 dienas.
Bet ilglaicīgi, esmu pārtikusi no ļoti mazām porcijām, kā arī mēnesis tikai no šķidrumiem-zupas, tējas, kafijas, enerģijas dzērieni utt. Nu nekas, kas būtu fiziski cieta viela.(kopistiski šādi sevi mocīju trīs mēnešus, mainot šīs izdarības)
3) Kādas bija sajūtas, uzsākot šo diētu/diētas laikā/pēc diētas (gan fiziski, gan emocionāli)?
- Tā, kā runāju par to badošanās diētu(laikā kad nespēju pieņemt, ka pusgada intervālā izaugu pa trim izmēriem), tad diētas laikā bija fizisks nogurums/nespēks, lai gan pirmajās 4 dienās bija baigais uzrāviens, bet atlikušo laiku bija diez gan šausmīgi. Nogurums, turpinājās arī pēc diētas laika, vēl kādus 2 mēnešus.
Runājot par emocionālo- tikai uzlabojās. Protams, krītoties svaram, bija prieks, bet arī pašai, bija gandarījums, un tāds neizsakāms miers(Jo ķermenis bija novārdzināts un apkārtējā pasaule ne uztrauca ne ietekmēja). Man patikās tā nedaudz apātiskā sajūta, nenoliegšu.
4) Vai jūs bijāt kāda vai kaut kā pamudinātas uzsākt tievēšanu? Piemēram, paziņas, fotogrāfijas u.tml.
-Jā un nē. Labs motivātors ir plašsaziņas līdzekļi, kuriem es savos 14 svēti ticēju. Tas gan tagad liekas anormāli skumji/stulbi smieklīgi, bet jā. Naivums- motivācijas iniciators. Nekad neesmu bijusi resna-ne dūšīga, ne aptaukojusies, es pēc konstitūcijas atbilstu kalsnai būtnei, bet kā viens no maniem motivātoriem, bija viena vasara, no 13 uz 14 gadiem. Bilde pirms un bilde peldkostīmā pēc. Vai nu muļķīgs pagrieziens, vai dumja poza, bet vasarā nemanot un augot, es bildē ieraudzīju, ka man ir gan krūtis, gan neizteiktāks skeleta viduklis, gan gurni parādījušies(nemaz nerunājot par iekritušā vēdera pazušanu). Tā nu izdomāju, ka kaut kas ir jāmaina(nepieslēdzot prātu, ka tā ir pubertāte).
5) Iedomājieties, ka pie jums pienāk aptuveni 13 gadus veca meitene, kurai ir normāls augums, taču ar sievišķīgām formām (tomēr bez liekā svara), un jautā - kā lai notievēju? Ko jūs atbildētu?
-Es pieņemu, ka es viņai izstāstītu muļķības. Nu pēc savas tagadējās personības spriežot. Noteikti nebūtu no tiem cilvēkiem, kuri teiktu "netievē tev tas nav vajadzīgs", ātrāk no tiem, kas teiktu "tievē droši, tikai pieliec smadzenes, cik daudz tu to drīksti darīt".
Tāpat, neuzskatu ka "normāls" visiem ir vienāds. Man klasesbiedrenēm "normāls" bija manā skatījumā apaļīgs.
Visticamākais, kopā izskatītu bildes kādu augumu viņa vēlas, kāpēc to vēlas un tad arī paskaidrotu kā to iegūt(ja vien tas tiešām nebūtu šizo maziņš).
6)Vai veikalos Jūs mēģināt "ielīst" mazāka izmēra apģērbos? Tas ir, vai jūtaties slikti, ja jums neder kaut kāds izmērs? Kurš ir jūsu sapņu izmērs?
-Laikam, vienīgi, ja tas kas neder ir peldkostīms :D Bet arī nē. es tīri labi sev patīku. Un man patīk, ka man mugurā ir mans izmērs, ne "tā gan tāda sardelīte iespīlējusies mazākā". Var teikt, ka man patīk ļoti tievas meitenes (tas norāda ka mans sapņu izmērs ir 34), bet pašai ir 36. Un galvenais nav jau tievumā, bet vizuālajā. Piemēram, man meitenes ar sportiskiem augumiem neliekas smukas(lai gan pati piederos pie šī tipa), mani daudz fascinējošākas liekas, tādas mazas trauslas fejas. Bet tā jau ir gaume, ne realitāte.
1707
