Kā Jūs būtu rīkojušās/rīkojušies?

Paldies Jums visiem par "artavu" šajā diskusijā! :) Bija interesanti palasīt Jūsu domas! :)

un kaada sakritiiba- kurlmeems, ziimiite anglu valodaa un vazaajas apkaart pa Vecriigu, kur pilns ar tuuristiem. no tiem vieglaak izspiest.. pff

Nesen, sēžot kafejnīcā Vecrīgā, piegāja viens onka ar zīmīti, kurā angļu valodā bija rakstīts, ka viņš esot kurlmēms un vai es nevarētu viņam ziedod kādu naudiņu.

Man bija tas pats Vecriigaa! Piegaaja klaat un uz galda blakus skiivim saaka likt savas lapeles. taada dusma paraava! Pateicu nee paldies, savaacu taas lapeles un atdevu atpakal, uzreiz notinaas.
Kaa var vispaar ticeet tiem stulbumiem?? Nedodu naudu nevienam, kas velkas klaat un prasa. Man nekas no gaisa nekriit un taa nav nekaada karmas kachaasana, ka diedelniekeim naudu dod.
Tiem, kas piem. speelee instrumentus uz ielas, tiem naudu ziedoju, jo vini vismaz censas kaut kaa nopelniit, nevis tikai naakt klaat un meeginaat izspiest kaut ko!

Reiz iedevu Rīgas autoosta kādam puisim pēc tusiņa naudu.Neatceros vairs tik sīki,bet šķiet,ka tusējot bija pazaudējis maku,to,ka bija tusējies varēja just,bet tnu neizskatījās pēc tāda regulārā iešmigotāja.Neatceros,kur viņam vajadzēja braukt,bet biļetei vajadzēja 4,50Ls,ja nemaldos.Pirmajā reizē atteicu,bet kaut kas tirdija,uzmeklēju un teicu,ka varam kopā aiziet un nopirkt to biļeti,lai es redzu,kur tā nauda aiziet.Nu šis konkrētais tiešām naudu biļetei prasija.Pēc tam vēl reizi satiku,parunājām,pakāvējām viens otram laiku līdz autobusam.
Katrā ziņā ticu,ka man šis solis atnāca atpakaļ,pāris mēnešus vēlāk ļoti smagi saslima suns,biju jau izdevusi visu naudu un cilvēki no suni.lv paši sāka jautāt pēc mana bankas konta un kopā saziedoja vairāk 160Ls

Divreiz esmu devusi, vienreiz solīds kungs prasīja, braucu mājās ap 23, neviens cilvēks uz ielas, viņam bija nozagtas mantas, viņš man deva savus ādas cimdus apmaiņā pret cik tur tiem santīmiem. Naudu iedevu, cimdus neņēmu. Tad vēl viens mazs puika palūdza santīmus, jo nesanāca biļetei uz māju, pēdējais autobuss, un steidzās, jo neviens iepriekš nebija devis, es iedevu, jo vienkārši negribēju, lai netiek uz māju, un pat, ja neaizbrauks un to naudu nodzers vai kaut kā tā - nu vienalga. Nākamajā dienā atnesa man to naudu atpakaļ. Strādāju veikalā.

Nedodu, ja rokas ir, kājas ir, tad naudu var nopelnīt.
Nazīc, tā sieviete tur regulāri sēž, un tas suns regulāri guļ, man liekas, ka tas suns ir sazāļots!!!!!!

Reiz iedevu naudu šādam diedelniekam – arī pieturā skrēja pakaļ nokaunējsies sieviete un vēl dievojās atdot. Stāstīja ka esot ārste... Tikai vēlāk sāku domāt kāpēc vilciena biļetei diedelē klusajā centrā... Sajūta pretīga. Trāpītos vēlreiz šī sieviete ... oj es to „dakterīti” tā izārstētu, tā izārstētu !

vienmēr, kad pie manis kāds pienāk un jautā naudu es saku, ka man nav. Man vienmēr bail, ka es izņemšu maku no somas un man viņu izraus no rokām un aizskries :D vai kāds no kāda blakus krūma izleks, izraus un aizskries :D

Ļoti reti, kad dodu, drīzāk, ja dodu, tad tantiņām, kas kaut vai pašas plūktas puķītes tirgo, jo tie "lūdzēji" parasti lūdz arī nakamajiem garāmgājējiem, kas nevieš ticamības momentu....

Ar šādiem "diedelētājiem" pat sarunās neielaižos, nemaz nerunājot par naudas došanu!

+
Nevienu reizi neesmu lūdzējiem neko devusi, lai gan ik pa laikam prasa, sevišķi, kad iznāku no veikala.

ja prasa naudu biļetei un ir laiks aiziet uz autoostu, tad arī var pateikt,ka iesi un nopirksi biļeti..un paskatīties kā reaģēs

laba ideja! tas bankomāts man ir iecienīts, gan kādreiz satikšu savu "draudzenīti" vēlreiz, tad teikšu, ka man arī uz autoostu jāiet un ka nopirkšu viņai biļeti :D



bet vispār, tagad vienīgā reize, kad metu kādam naudiņu ir tā sieviete sarkanajā tērpā, kas dejo ar savu maģīti uz zemes pie savas mūzikas. un arī tikai tāpēc, ka tad, kad biju maziņa, tad man notika dziedāsanas nodarbības netālu no Līvu laukuma un viņa tur vienmēr dejoja uz ielas. prasīju omei naudiņu un skrēju viņai iemest kastītē. nezinu, vai tā ir tā pati tante tagad, bet tomēr kaut kādu nostaļģiju tas iemešanas process rada :)

ja prasa naudu biļetei un ir laiks aiziet uz autoostu, tad arī var pateikt,ka iesi un nopirksi biļeti..un paskatīties kā reaģēs:D

sniegpulksteniite
tas bija pirms gada vai diviem, neesmu vairs viņus redzējusi.

dorreen
viņa gan ir izdomājusi ticamu stāstu.

Atkarīgs no tā kāds cilvēks man pienāk klāt. Slims(fiziski - bez kājām vai rokām :( ) ,protams,ka došu,jo kur gan citur viņš var dabūt? Strādāt kaut vai lauka darbus jau viņš nevar. :( Veciem,vārgiem cilvēkiem arī man nav žēl. Taču stipriem jauniešiem? Nē! Lai beidz slinkot un sāk strādāt. Ja esi vesels - ej un dari. Pat ja ir pazudis maciņš,nu pasoļos ar kājām. ;)

Vienreiz viens 30 gadīgs čalis nāk diedelēt,piedāvājam darbu, a tas nekaunās teikt,ka vieglāk esot stāvēt uz ielas.

boom
kur mazie tirgojas? zinu ,ka vienus mazos mamma sūta tirgot. nevar iet mājās ,kamēr viss nav pārdots..es no viņiem arī nopērku,kaut ko ,kaut gan tas nav nemaz plānots....1x nesu maisiņus,jo viņiem bija izbeigušies un nebija vairs ,kur ogas bērt...tik priecīgi bija:)

nelasīju visu diskusiju, bet padalīšos kā man reiz izgāja.
stāvēju rindā uz swedbank bankomātu centrā uz vaļņu ielas pretī coffee inn. priekšā bija vēl viens cilvēks, bet pie bankomāta trūcīga paskata sieviete. šī ieliek karti, pēc laika nolamājas un paiet malā. man priekšā stāvošais tikmēr iet pats ņem ārā naudu un dara savas lietas. es gaidu un skatos, ka tā sieviete izvelk telefonu un sāk aptuveni tādu sarunu: "dēliņ, paklau, man visu naudiņu no kartes parāda dēļ noņēmuši, nav palicis necik, lai tiktu uz mājām, vai tu lūdzu neatbrauktu man pakaļ?" dēls acīmredzot saka, ka nevarēs gan izrauties no darbiem, sieviete atkal sāk: "kā es tagad tikšu mājās? būs jāubago pie autoostas, lai sagrabinātu naudiņu" utt. sāk raudāt. tad šī sieviete pienāk pie manis un lūdz 5 eiro biļetei uz mājām sabilē. it kā esot braukusi uz rīgu kārtot savus dokumentus un tagad netiekot mājās. , es it kā šaubījos, bet nu tomēr iedevu, jo nu kā tad citadi sieviete tiks mājās, turklāt viņai rokās bija mapīte ar kaut kādām lapām iekšā.
nu labi, biju jau piemirsusi šo gadījumu, kad kādu dienu stāvu pie tā paša bankomāta un tā pati sieviete ar to pašu tekstu stāv un zvana "dēliņam". es, godīgi sakot, biju šokā! šī sieveite atkal man diedelēja naudu, neiedevu, protams, bet arī nesaņēmos neko aizrādīt. bet tomēr - pretīga rīcība no kundzes puses, man parāva lielu dusmu. tā kā uzmanaties! skumji, ka tagad vairs nevar ticēt pat kundzītei uz ielas..

man tik žēl,ka kādam cilvēkam patiešām būs vajadzīga palīdzība neviens neticēs dēļ tiem viltus prasītājiem.
1x pat svešam cilvēkam piedāvāju palikt pa nakti. kur prāts ne?:D

Es pati izvēlos,kam palīdzēt. uz manis neiedarbojas -man naudas šim un tam....esmu iemetusi naudu muzikantiem, jo viņi vismaz citus priecē ar skaistu mūziku, dziesmām un kaut ko dara.
Man patiešām nepatīk tie,kuri vēl skrien maz vai pakaļ...Zinu vienu vecenīti,kura mūždien stāv ar puķēm ,katru dienu raud un skrien katram otram ar puķēm pakaļ. Tā kā nevarētu normāli tirgot puķes, vai arī bez asarām katru dienu tirgot puķes, vai arī prasīt naudu..
Esmu iedevusi arī naudu pensonāram, jo pie kases redzēju,ka sagrabināja pēdējo naudu par maizīti..palika ļoti žēl.
Vispār dzīvoju pēc principa-vispirms jāskatās ,kuriem tuvākajiem cilvēkiem ir vajadzīga palīdzība - radiem , draudzenēm, paziņām, kaimiņiem un pēc tam tik svešiem cilvēkiem.
Man vispār nekaunīgi liekas,ja jauni cilvēki, vai arī vīrieši labākajos gados man prasa naudu. Vēl pie tam 1EUR...tad gribas iebļaut sejā- kas es piem. 30minūtes darbā ,vai arī stundu strādāju par velti,lai Tev vecim ap 36 gadiem dotu naudu..Vienmēr jāpatur prātā,ka mēs paši pelnam to naudu, kā pūlamies darbā...un kam viņu dot..protams,ja ir liela alga, tad varbūt arī var mētāties ar 1EUR tur un vēl tur.
Par pensonārēm. Man parasti prasa naudu krievu veciņas,kuras pat latviski neko nevar paprasīt un nesaprot. Kāpēc man viņām dot savu naudu, ja viņas visu mūžu te dzīvo nemāk valodu un vēl apdirš Latviju un latviešus?
Vispār ar paziņām arī jābūt uzmanīgiem..jo ir gadījies palīdzēt, dod naudu ,produktus un beigās izrādās,ka nemaz tik traki nav kā stāsta un daudz kas ir piedomāts klāt. priecājos,ka nebija nekādas lielās summas, bet tāpat vienu reizi iedod 25EUR, citu -15EUR.., nopērc produktus, ieskaitīju kredītu mob..
Es vairāk esmu tendēta uz tādu palīdzību,ka mēģinu palīdzēt atrast darbu, ieskaitu kredītu mob., izšķirtu sludinājumus, jo ne visi māk atrast, māk apieties ar datoru..,sastādu ,aizsūtu otra vietā CV.
Ja kāds prasa naudu pārtikai, tad vislabākā taktika ir teikt-ejam kopā, esmu gatava Tev pārtikā iztērēt teiksim 15EUR un izvēlies,ko no tā visa vēlies. protams,ka nekādas cigaretes nebūs, nekāds alus nebūs,bet ja patiešām Tev vajag maizi, rīsus ,sieru vai tml.,tad esmu gatava palīdzēt..un nez kāpēc gandrīz visi pazūd un vairs nevienam neko nevajag un beigās pasaka godīgi,ka naudu bija vajadzīga cigaretēm...

bomārs :D
bet nu jā, pat tirgū dažreiz sēž malā bērns un pārdod kaut vai ogas. pašai vajadzēja vien 2kg zaptei, skatos daudz nav palicis viņiem, saku , ka paņemšu visu. Tādi priecīgi palika, tur sāka runāties, uzmanīgi ielika divos vai pat trijos maisiņos, lai nenosmērējos un nesaplīst pa ceļam. Pārdeva jāsaka gan lētāk nekā tantes apkārt. Atceros vēl viena iet garām, pienāk, prasa pa cik ogas, sīkie tādi priecīgi saka, ka nav vairs, visu pārdevuši. Tā varbūt nebija tāda ubagošana, bet pārāk lepni ģērbušies arī viņi nebija. Kaut vai sīkie saldējumu vai ko paši sev gribēja nopirkt, tāpat bija sēdējuši visu dienu un pārdevuši. Protams, kāda teiks, ka vecāki šos nolikuši, lai iežēlina un ātrāk pārdod. Pēc tam gan domāju, ko ar tām 2x vairāk ogām darīt. ;D