Esmu kristīta un iestiprināta katoļu baznīcā. Jau no pašas bērnības vecmammas man ir mācījušas lūgšanas, esam kopā lūgušās un gājušas uz baznīcu. Apgalvot, ka esmu cilvēks, kurš katru svētdienu iet uz baznīcu, nevaru. Tāpat apgalvot, ka Dievs 100% pastāv, nevaru. Bet zinu un jūtu, ka ir kāds augstāks spēks. Dažreiz noskaitu tēvreizi, agrāk pie grēksūdzes gāju biežāk, tagad eju gadā reizi. Tas gan man nepatīk katoļiem, jo neuzskatu, ka man nav jāiet pie sveša cilvēka un jāstāsta savi grēki. Tādā ziņā man vairāk patīk luterāņi, kuri grēkus nožēlo kopīgi, pie sevis.