Mana atzīšanās:man skauž!

Nina un kāds šai diskusijai ir sakars ar mani? Lielā meitene atradusies. :D

Bante ir sīka, dzīvi nepieredzējusi meitene. Tā kā nevar paņemt ne ar intelektu, ne ar izskatu, atliek vien ieņemt dzelzs lēdijas pozīciju un riet virsū tēmās par kurām neko nezina.

Vai man palīdzēja kāds, kurš teica "Domāt vajadzēja pirms dzemdēt"? Nē, man palīdzēja mamma, kas teica: "Nomierinies, tas viss ir pārejoši." Kopš tās dienas es to tā arī uztvēru un tā doma tiešām ir mierinoša. +++ Ta beidzot viens loģisks padoms.

Dārgā Marta. Lai ko šeit runātu dažādu attīstības līmeņu gudrās galvas, tev jebkurā brīdī ir tiesības izjust jebkādas sajūtas, kādas tevi pārņem. Audzināt bērnu ir sasodīti grūti, bez tam nav izveidota vienīgā un pareizā recepte, pēc kā vadīties to darot, līdz ar to arguments "Domāt vajadzēja pirms dzemdēt." vispār neiztur kritiku. Kā, pie velna, lai tu "izdomā", kāds kinders tev piedzims - klusais, mierīgais, vai čīkstulis, vai nedarbu darītājs? Kā var izdomāt, kā uz mazuļa ienākšanu dzīvē reaģēs vīrietis - viņi taču paši to nemaz nezina. Un galu galā - vai kādam būtu jājūtas slikti, ja pēc 9, 10 un vairāk mēnešu rutīnas top skaidrs, ka viss tomēr nav tā, kā iepriekš licies?

Manai meitai nu ir divi gadi un, jā - kā jau te kāda meitene iepriekš minēja, bērns kādā momentā kļūst par kompanjonu un izklaidi saviem vecākiem, bet sagaidīt to mirkli, loģiski, ka nav viegli. Atceros, kad mana mazā čikse ap 3 vai 4 mēnešu vecumu sāka mācīties parādīt balsi un to viņa darīja visu dienu vienkārši randomā - kliedza, spiedza (it kā aiz prieka) stundas divas, trīs, četras... Es esmu tāds cilvēks, kam riebjas dažādi trokšņi un tajā dienā man likās, ka es sajukšu prātā. Vai man palīdzēja kāds, kurš teica "Domāt vajadzēja pirms dzemdēt"? Nē, man palīdzēja mamma, kas teica: "Nomierinies, tas viss ir pārejoši." Kopš tās dienas es to tā arī uztvēru un tā doma tiešām ir mierinoša. To es arī vēlos novēlēt saprast Tev, jo tā ir absolūtā taisnība. Redz, nepaies ne trīs gadi no šī brīža, kad Tavs mazulis vai mazule (esmu palaidusi šo garām), tev pateiks: "Nē, mamma, nedari tā, es pats/i gribu apģērbties/paēst/spēlēties.'' Un viss atkal būs kārtībā, tici man. :)

Ņujorka, rej tālāk. :D Te jau var redzēt jūsu līmeni. :D :)

kur var redzet bantes foto, man gribas apsk.

Àrpràts, kà var büt tik pretígs cilvéks, kà bante. Galvenais, ka nevis tikai péc tà ko raksta,bet arí péc sejas. Dusmíga, ĺauna un dumja

Foršā Marta,es tevi saprotu. Man pašai ir tā bijis,esmu tam visam gājusi cauri,kad nav kas mazo pieskata,kad nevari pat normāli mazgāties aiziet,kad mazais jau klāt un arī grib kopā vannā,bet man gribas vienai pašai. Bet tas viss reiz pāries,paies gadi un būs vieglāk,kad jau ar mazo varēs kaut cik kaut ko sarunāt. Ja vēlējies parunāties un normālu atbalstu saņemt, tev šo diskusiju vajadzēja cept cālis.lv
Uz doto mirkli tev vienkārši vajag kaut uz pāris stundām izvēdināt galvu,sarunāt omi vai vīru,kādu draudzeni,lai mazo pieskata kaut uz trijām stundiņām un doties ārpus mājas,iepirkties, uz frizētavu vai tāpat pastaigāties.

Tieshaam- vai viirs nevar vairaak paliidzeet shajaa situaacijaa? Okej, darba specifika, cik sapratu, bet tomeer, normaali izrunaajoties, nevar sarunaat, ka kaut nedeelju ilgu atvaljinaajumu panjem un pavadat sho laiku kopaa, visi triis? Lai aizved juus pie juuras vakaros, vai kaut, lai paaris dienas, ja ne nedeelju, panjemas vairaak ar mazuli un ljauj tev kaut stundinju vannaa paseedeet?
Mozh vnk jaaparunaa par to. Ja viirietis praatiigs, ganjau kaut kaada ideja buus,kaa izraut tevi no maajas-beers, rutiinas.

Šādus padomus tev dod arī mātes šeit, nevis tikai nedzemdējušās, lol. Pačīksti vēl par savu sūro dzīvi. :D

mi amor, parasti jau tas, kuram nav bernu, tas ir lielas padomu devejas, pamacis ka bernus audzinat , un tik racionali un logiski izspriedis kapec tev to nevajag un to!

Vienīgā zoss šeit esi Tu. Pasaki, lai tavs mužiks paņem atvaļinājumu, ja vel to nav izdarījis un kopīgi atpūšaties.., protams, kopā ar bērnu. :D

zosis kas zosis!

:D Aiz tā nav ko dzemdēt ir - ja nemāki uzņemties atbildību un rīkoties atbilstoši jaunajai situācijai, bija jāapsver tas, ka vajag izsargāties nevis - kā sanāca, tā sanāca un tad čīkstēt. Par apsaukāšanu tikai mal uz riņķi.. Izdomā ko jaunu un nepievērs tik lielu uzmanību maniem komentāriem, skatos esi ieciklējusies vienā pozīcijā.

Spriežot pēc vienas citas Martas diskusijas, viņas mužiks nebūs nekāds lielais palīdzētājs, vienai viņai viss ir jādara.

Argumentet? Ja gruti,nav ko dzemdet, tavuprat ir baiga argumentacija? Vai kad tu apsaujajies uz mammam, tu kko paskaidroji.

Ka tu zini, kas daudzam maminam skiet ?
Par manu bernu neuzfraucies un mamma esmu laba, vismaz neesmu apsaukajusi citas.

Nu bet ko tad tu gaidīji, Marta? Es lasu un domāju- cik mammu un bēbju, tik situāciju. Nekad otrs neiejutīsies cita ādā, kas vienam liekas pašsaprotami, otram ne.
Bet kas ir tas svarīgais...ir tāda žēlošanās caur kuru izpaužas kaut kāda- nu kāpēc viņš tā, kāpēc viņš man traucē- nots. Un tas nu ir tas, ar ko ir 100% jārēķinās- pirmos gadus tā ir...un tā ir daudziem. Ir tiešām nedaudz infantili čīkstēt par to, ka ir grūtības, ja mājās ir cilvēciņš, kurš pats vēl nevar NEKO. Vai gaidot mazo nevajadzētu tā kā saprast, ka tas egoisms būs uz pāris gadiem jāaizmirst. Un no čīkstēšanas labāk nepaliks. Tie ir tikai daži gadi no visas dzīves. Man ļoti patīk Emanuellas pieredzi lasīt..jo tā jau tas arī ir..tikai ar to atšķirību, ka mums nav marlīšu autiņu kaudzes un viss pārējais padomju laiku trakums...
Piedzimstot bērnam tik bieži redz- kā gan izdarīt tā, lai tas mazais mazāk traucētu,lai visu sakārtotu tā, kā bija tad-agrāk.. Vai tas nav absurds?
Un lai cik banāli tas neizklausītos...man palīdz tāds skats uz pasauli. Mums ir laime būt ar mūsu bērniem muerīgā, saprātīgā, civilizētā zemē...kur bērns var būt bērns un mamma- mamma. Ir valstis, kur māte var tikai sapņot par to, lai laiks kopā ar to mazo būtu.
Un vēl kas...ir jāprot tēvam ,ja tāds ir, nostādīt situāciju tā, ka bērns ir abiem.Un kaut kā esmu ievērojusi, ka pareizo nostādot situāciju tie tēvi kaut kā var sakārtot savu darbu tā, lai atliktu vairāk laika ģimenei un mammas palaišanai atpūsties, jo tā ir- pietiek ar dažām stundām, pēc kurām viss rādās citās krāsās.

Mi Amor, pati aiztaisies. Ja nemāki argumentēt, nemaz nesāc. Ikreiz, kad kaut ko uzraksta tev nevēlamu, Tu saki, lai aiztaisa muti, nav jau pirmā reize. Ej skaties savu bērnu, lai nebūtu nākamā māte, kam viss ir zb, tikai to smuki slēpj. :D

Daudzām māmiņām šķiet, ka bērns būs gatavā paradīze, bet tā nav. Teorija nesaskan ar praksi un nogurums ir liels, tad ir jautājums, kā mērķa labā tika bērns radīts. Ja ir atbilde, viss ir kārtībā. Ar bērnu uz rokām nekad nekas nebūs tā kā agrāk, tā kā nevajag čīkstēt, šausmas, nevaru pat matus izmazgāt. Lai vīrs skatās bērnu, kad ir brīvs vai arī kopā braucat uz jūru, nav jau mēnesis bērnam, ka ir kā jēla ola.

Šoreiz jāpiekrīt Bantei - tad nevajadzēja dzemdēt, ja nebiji gatava upurēt savu iepriekšējo dzīvi un atteikties no brīžiem sev. Ar to vajadzēja rēķināties - ka tagad nebūs tev laika sev, vai arī ja būs, tad ļoti, ļoti maz, jo pasaule daudzus gadus rotēs tikai ap sīko. Tagad tev nekas cits neatliek, kā samierināties.
Es, piemēram, nebūtu gatava no savas dzīves atteikties un tāpēc man arī nav sīkā un nav jāraud forumā.

Bante,tak aizver muti. Tadas gudras saradusas, nevajadzeja dzemdet.
Kas tu tgd noteiksi, kam kadu diskusiju taist.
Temu nerubi un tik gudri muld.


Marta, tas tik tads periods. Man tgd ir gan morali, gan fiziski daudz vieglak. Mazais tgd staiga, loti daudz ko dara pats. Bet jaskatas ir dubulta. Cik noprotu,tu driz studet saksi,iziesi sabiedriba. Protams,gruti,ka nav radu, kas palidz.

Bante- visām, VISĀM māmiņam uznāk tādi vājuma brīži un pēc tam pāriet.

Un vispār- ne tikai māmiņam uznāk vājuma un pārguruma sajūta- kā uznāk tā arī pariet.